No 1. februāra iebraukšana Jūrmalā maksās 3 eiro; caurlaižu režīms – visu gadu
No 2024. gada 1. februāra iebraukšanas maksa Jūrmalas īpaša režīma zonā būs 3 eiro līdzšinējo 2 eiro vietā un iebraukšanas maksa būs spēkā visa gada garumā, kā tas bija līdz 2013. gadam. Noteikumi kūrortpilsētā mainīti, lai mazinātu ik gadu pieaugošo satiksmes intensitāti un stimulētu braucējus izmantot videi draudzīgākus transporta veidus.
Caurlaižu režīms Jūrmalas kūrortpilsētā ir kopš 1996. gada, un tikai kopš 2013. gada tas bija atcelts ziemas sezonā.
Nodevu nemaksā un bez caurlaides īpaša režīma zonā Jūrmalā var iebraukt elektromobiļi un CSDD reģistrētie transportlīdzekļi, kas pielāgoti vadītājam invalīdam.
Deklarēto jūrmalnieku īpašumā vai turējumā esošiem transportlīdzekļiem caurlaides tāpat kā līdz šim būs bez maksas. Nemainīga paliks arī ilgāka termiņa iebraukšanas caurlaižu maksa: nedēļas caurlaide 7 dienām maksās 10 eiro, mēnesim (30 dienām) – 31 eiro, trīs mēnešiem (90 dienām) – 55 eiro. Caurlaide visam gadam (365 dienām) maksās 180 eiro, kas ir 0,49 eiro dienā, pusgadam (180 dienām) caurlaide maksās 107 eiro, bet 270 dienām – 150 eiro.
“Jūrmala ir vienīgā kūrortpilsēta Latvijā ar unikālām dabas vērtībām, šaurākajā vietā starp upi un jūru vien 300 metrus plata. Pēdējos gados novērojam pastāvīgu satiksmes intensitātes pieaugumu arī ārpus vasaras sezonas, kas, nenoliedzami, atstāj negatīvu ietekmi uz vidi, radot gan trokšņa, gan gaisa piesārņojumu. Redzam, ka divi eiro nav pietiekams stimuls izvēlēties apvedceļu vai videi draudzīgāku transportu, tāpēc ir pamatota nepieciešamība mainīt noteikumus. Lai sasniegtu Eiropā noteiktos klimata mērķus, kā Eiropā, tā Latvijā tiek runāts par vajadzību mainīt cilvēku paradumus, izvēlēties videi draudzīgākus pārvietošanās veidus, un šis ir viens no soļiem, ko darām, lai sniegtu savu ieguldījumu vides kvalitātes uzturēšanā. Vispirms ieviesām bezmaksas autobusu izmantošanu jūrmalniekiem pilsētā, no pagājušā gada decembra deklarētiem jūrmalniekiem ar iedzīvotāja karti ir nodrošināti bezmaksas braucieni vilcienā,” skaidro Edgars Stobovs, Jūrmalas pašvaldības izpilddirektors.
MĒRĶIS – MAZINĀT TRANSPORTLĪDZEKĻU SATIKSMES INTENSITĀTI JŪRMALĀ
Noteikumus Jūrmala mainījusi, lai mazinātu tranzīta plūsmu cauri kūrortpilsētai un veicinātu videi draudzīgāku transporta veidu izmantošanu. Tas ir būtiski, lai nodrošinātu vides kvalitātes saglabāšanu un iedzīvotāju veselības aizsardzību, mazinot trokšņus un gaisa piesārņojumu.
Satiksme Jūrmalā ik gadu kļūst intensīvāka, arī ārpus vasaras sezonas. Ārpus nodevas piemērošanas perioda, monitorējot transporta plūsmu 2021. un 2022.gadā, secināts, ka mēnešos, kad nodeva netiek piemērota (marts, oktobris), iebraucošo transportlīdzekļu skaits ir lielāks nekā aprīlī un septembrī, t.i., salīdzināmos mēnešos, kad par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā tiek iekasēta nodeva.
PAR IEBRAUKŠANAS MAKSU
Iebraukšanas maksa Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā ir spēkā kopš 1996.gada. No 2013.gada rudens tika atcelta nodeva rudens un ziemas periodā. Visu gadu autostāvvietas Jūrmalas valstspilsētas teritorijā vietās, kur atļauta autotransporta novietošana, ir bez maksas (izņemot privātās autostāvvietas).
No 1996.gada nodeva vienreizējai iebraukšanai bija 1 lats, no 2014.gada – 2 eiro. Nodevas apmērs nav mainīts kopš 2014.gada.
Nodevas apmērs, salīdzinot ar maksu par auto novietošanu stāvvietās, ko iekasē citās pilsētās un piejūras administratīvajās teritorijās, ir būtiski zemāks. Piemēram, Rīgā maksa par auto novietošanu stāvvietās ir līdz 5 eiro stundā. Igaunijas kūrortpilsētā Pērnavā autostāvvieta pludmales zonā vasaras sezonas laikā ir 12 eiro dienā vai 4 eiro stundā, centrā – 5 eiro dienā vai 1 eiro stundā; Lietuvā iebraukšana Kuršu kāpas teritorijā ir 30 eiro vieglajai automašīnai.
No nodevas samaksas iekasētos līdzekļus uzskaita pilsētas pamatbudžetā un izlieto tūrismam un kūrorta attīstībai labvēlīgas vides radīšanai, vides aizsardzībai, kultūras pieminekļu aizsardzībai, kā arī sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai. Ieņēmumi no iebraukšanas nodevas 2023. gadā ir 2,87 miljoni eiro.
Avots: LETA