Tāpat biznesa plāns paredz “Airbus A220-300” flotes apmēra pielāgošanu un efektīvākas darbības nodrošināšanu, īstenojot peļņas uzlabošanas programmu. Tās mērķis ir sasniegt aptuveni 45 miljonu eiro regulāru ikgadējo finansiālo ieguvumu.

Vienlaikus lidsabiedrības tuvākā laika likviditātei plānots piesaistīt 225 miljonu eiro pagaidu finansējumu, izmantojot 2029. gada prioritārajām obligācijām esošo nodrošinājuma kopumu.

Tāpat ilgtermiņā paredzēta uzņēmuma rekapitalizācija līdz 225 miljonu eiro jauna aizņēmuma un 100 miljonu eiro jauna pašu kapitāla apmērā, savukārt daļa no esošajām 2029. gada obligācijām tiks pārvērsta uzņēmuma kapitāldaļās, atlikušo daļu aizstājot ar jaunu, mazāku parādu līdz 125 miljonu eiro apmērā.

Prognozēts, ka kompānijas ieņēmumi pieaugs no 779 miljoniem eiro 2025. gadā līdz aptuveni 800 miljoniem eiro 2027. gadā un vienam miljardam eiro 2031. gadā. Prognozēts arī, ka “airBaltic” koriģētā peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma, amortizācijas un nomas atskaitījumiem, kā arī pirms uzkrājumiem tiesvedībām (EBITDAR) pieaugs no 143,9 miljoniem eiro 2025. gadā līdz aptuveni 300 miljoniem eiro 2031. gadā, EBITDAR maržai palielinoties no 18,5% līdz 25-29%.

Prognozēts, ka neto parāda attiecība pret EBITDAR samazināsies no 8,94 reizēm 2025. gadā līdz aptuveni 1,6 reizēm 2031. gadā.

Vienlaikus “airBaltic” turpina izpildīt pilnu lidojumu programmu ierastajā režīmā. Klientu biļetes, rezervācijas un sniegtie pakalpojumi netiek ietekmēti. Šī plāna mērķis esot stiprināt lidsabiedrību ilgtermiņā.

LETA jau ziņoja, ka “airBaltic” obligāciju turētāju sanāksmē 3. augustā, kurā bija plānots lemt par obligāciju procentu maksājumu atlikšanu un finansējuma piesaistes iespējām, netika savākts nepieciešamais kvorums, tāpēc 17. augustā plānots organizēt atkārtotu sanāksmi.

Atbilstoši Ministru kabineta (MK) dotajam uzdevumam Valsts kase pārstāvēja Latviju šajā sanāksmē un iesniedza balsojumu. Valsts balsojuma pozīcija iepriekš tika apstiprināta MK sēdes slēgtajā daļā.

Uz jautājumu, vai tādēļ, ka obligāciju turētāju sanāksme ir pārcelta uz 17. augustu, “airBaltic” tomēr būs jāmaksā 14. augustā paredzētie procentu maksājumi, kurus bija plānots kapitalizēt, “airBaltic” padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs iepriekš aģentūrai LETA teica: “Domāju, ka nebūs jāmaksā, jo prospektā ir termiņš, kurā tas ir jāizdara, un mēs to nepārkāpjam.”

Informācija obligāciju emisiju prospektā liecina, ka ir paredzēta ierobežota iespēja kavēt procentu maksājumus 14 dienu periodu. Tas nav formulēts kā atļauja nemaksāt procentus, bet gan kā nosacījums, kad kavējums vēl netiek uzskatīts par saistību neizpildi.

Savukārt Valsts kasē aģentūrai LETA norādīja, ka, visticamāk, “airBaltic” būs jāmaksā 14. augustā paredzētie procentu maksājumi.

Atbildīgās amatpersonas iepriekš neatklāja, kāds tieši būs “airBaltic” piedāvājums finansējuma piesaistei, kā arī potenciālais finansējuma apmērs.

“airBaltic” paziņojumā obligāciju turētājiem bija norādīts, ka sanāksmē plānots lemt par procentu maksājumu, kas jāveic šā gada 14. augustā un 14. novembrī, kapitalizāciju. Proti, procenti netiktu izmaksāti naudā, bet tiktu pieskaitīti obligāciju pamatsummai.

Tāpat bija plānots lemt par atbrīvojumu no prasības ievērot obligāciju apkalpošanas rezerves konta nosacījumus attiecībā uz šiem diviem procentu maksājumu periodiem, kā arī par atbrīvojumu no obligācijās noteiktajām minimālajām likviditātes prasībām, lai obligacionāri uz laiku atteiktos no tiesībām uzskatīt prasību neizpildi par saistību pārkāpumu.

Paziņojumā teikts, ka “airBaltic” veic visaptverošu kapitāla struktūras pārskatīšanu, tādēļ lidsabiedrība plāno piesaistīt pagaidu finansējumu, lai nodrošinātu pietiekamu likviditāti laikā, kamēr tiek veikta pārskatīšana. Obligacionāri varēs piedalīties iespējamajā pagaidu finansējumā, kad tiks izstrādāti pagaidu finansējuma noteikumi.

2024. gadā “airBaltic” emitēja obligācijas 380 miljonu eiro apmērā ar 14,5% procentu likmi gadā, tostarp valsts iegādājās obligācijas 50 miljonu eiro apmērā.

Tāpat ziņots, ka “airBaltic” koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt “airBaltic” koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Pagājušā gada vasarā par “airBaltic” akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija “Lufthansa”. Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% “airBaltic” akciju, “Lufthansa” – 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” – 1,62%, bet 0,01% – citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.

Pēc “airBaltic” akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) “Lufthansa” līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka “Lufthansa” pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no “airBaltic” kapitāla. Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc “airBaltic” IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Pērn augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā “Lufthansa”, veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā “airBaltic” pirms potenciālā IPO.

Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, “airBaltic” gan ir apturējusi iespējamo IPO un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts “airBaltic” gada pārskatā.

Pārskatā norādīts, ka, neraugoties uz gaidāmo operatīvās un komerciālās darbības uzlabojumu, aviokompānija 2026. gadā darbosies ar negatīvu brīvo naudas plūsmu, un, ņemot vērā pašreizējās prognozes, vadība sagaida, ka darbības finansēšanai 2026./2027. gada ziemas sezonai būs nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā.