Vēl aptuveni 7,9 miljonus eiro veidoja “BluOr Bank” aizdevums, kas nodrošināts ar Rīgas lidostas kravu angāru un ar tā būvniecību saistītajām zemes lietošanas tiesībām, kā arī parādā iekļauts Latvijas valsts aizdevuma atlikums aptuveni 18,6 miljonu eiro apmērā.

Tāpat aviokompānijai bija aptuveni 78,6 miljonu eiro finanšu līzinga saistības par astoņām lidmašīnām, septiņiem dzinējiem un lidojumu simulatoru. “airBaltic” piesaistītā finanšu konsultanta “Seabury” vērtējumā, izpērkot šos aktīvus ar DIP jeb “Debtor-in-Possession financing”, varētu “atbrīvot” aptuveni 170 miljonu eiro pašu kapitāla vērtību (“equity value”) lidmašīnās un dzinējos.

Savukārt operatīvā līzinga saistības par 46 lidmašīnām un septiņiem dzinējiem veidoja 855,6 miljonus eiro.

Jakovļevs deklarācijā norāda, ka atbilstoši biznesa plānam paredzēts samazināt “airBaltic” floti no 54 līdz 36 lidmašīnām līdz šā gada beigām, atdodot aptuveni 20 liekās lidmašīnas, samazināt līzinga izmaksas un panākt aptuveni 45 miljonu eiro ikgadēju izmaksu ietaupījumu.

Vienlaikus “Chapter 11” pieteikuma iesniegšanas dienā “airBaltic” naudas līdzekļu atlikums bija 1,13 miljoni eiro, teikts finanšu konsultācijas kompānijas “Seabury Global Aviation Advisors” vicepriekšsēdētāja Stefana Krasteva iesniegtajā deklarācijā tiesā.

Viņa deklarācijā minēts, ka “airBaltic” restrukturizācijas procesa īstenošanai nepieciešami aptuveni 350 miljoni eiro jauna finansējuma. Bez tūlītējas finansējuma piesaistes aviokompānija nespētu nodrošināt ikdienas darbību, būtu spiesta pārtraukt lidojumus un nonāktu līdz likvidācijai, uzsver Krastevs.

Viņš kā “airBaltic” galvenos finansiālo grūtību iemeslus min Covid-19 pandēmijas sekas, Krievijas kara Ukrainā radīto ietekmi, “Pratt & Whitney” dzinēju trūkumu un lidmašīnu dīkstāvi, kā arī degvielas cenu kāpumu saistībā ar konfliktu Irānā.

2026. gada vasarā “airBaltic” un tās konsultanti uzrunāja obligāciju turētājus, restrukturizācijas fondus un citus potenciālos aizdevējus. Tika saņemti piedāvājumi no četriem potenciālajiem finansētājiem, tomēr neviens no tiem nenodrošināja uzņēmuma vajadzībām pietiekamu finansējumu vai pieņemamus nosacījumus.

Viņš papildina, ka tāpat obligacionāru grupa piedāvāja finansējumu, taču tas paredzēja ļoti stingrus nosacījumus, ļoti augstu cenu, prioritāti pār visiem pārējiem kreditoriem un operatīvas prasības, kas varētu traucēt lidojumu darbību. Krasteva vērtējumā piedāvājums bija pārāk dārgs, nedeva pietiekami daudz laika restrukturizācijai un nedeva pietiekamus ieguvumus uzņēmuma glābšanai.

Viņš uzsver, ka augusta vidū sākās plaša investoru uzrunāšana. Īpaši nozīmīgs bija fonds “Strategic Value Partners” (SVP). Desmit potenciālie finansētāji parakstīja konfidencialitātes līgumus un veica uzņēmuma finanšu pārbaudi. Investoriem tika sniegta informācija par finanšu stāvokli, floti, biznesa plānu, naudas plūsmu un restrukturizācijas stratēģiju. Rezultātā tika saņemti vairāki priekšlikumi.

Krastevs uzsver, ka gandrīz visi potenciālie aizdevēji izvirzīja trīs prasības – vispirms atmaksāt lidmašīnu līzinga saistības, saņemt pirmās kārtas ķīlas tiesības, kā arī prasīt nākotnes finansējuma nodrošināšanu vēl pirms nākamo aizdevuma daļu izmaksas.

Viņš secina, ka uzņēmums izvērtēja vairākus finansējuma variantus, taču viņa vērtējumā tieši fonda SVP piedāvājums nodrošina nepieciešamo likviditāti, dod vairāk laika restrukturizācijas īstenošanai un ļauj izmantot “Chapter 11” procesa priekšrocības uzņēmuma darbības saglabāšanai.

LETA jau ziņoja, ka “airBaltic” sākusi finanšu saistību restrukturizāciju atbilstoši ASV tiesību aktos noteiktajai “Chapter 11” procedūrai.

Kopumā “airBaltic” ir saņēmusi saistošu finansētāju apņemšanos nodrošināt līdz 350 miljonu eiro jaunu finansējumu (DIP) uzņēmuma likviditātes un darbības nodrošināšanai “Chapter 11” procesa laikā.

Patlaban “airBaltic” ir saņēmusi pirmo finansējuma daļu 140 miljonu eiro apmērā, no kuras 78,925 miljonus eiro izmantos, lai izpirktu astoņas lidmašīnas un septiņus dzinējus.

Finansējuma piesaisti organizējis SVP, un to apņēmušies nodrošināt “Barclays”, “Hayfin Capital Management”, “Morgan Stanley”, “Oaktree Capital Management” un “Strategic Value Partners”. Procentu likme ir SOFR +8% jeb patlaban aptuveni 12%, taču šajā procesā arī būs papildu komisijas maksas līdz 52,5 miljonu eiro apmērā.

Tādējādi līdzšinējais plāns piesaistīt līdz 257 miljoniem eiro ar 25% gada likmi gadā no obligāciju turētājiem netiks īstenots. Vienlaikus obligacionāru grupa “Ad Hoc Group”, kurai pieder daļa no “airBaltic” emitētajām 14,5% nodrošinātajām obligācijām ar dzēšanas termiņu 2029. gadā, tiesā iesniegusi iebildumus pret to, kādā veidā DIP finansējums tiek nodrošināts un kā tiek mazinātas obligacionāru tiesības.

“Chapter 11” režīms pasargā “airBaltic” no kreditoru prasījumiem līdz saistību restrukturizācijas pabeigšanai.

Kompānijā arī vēsta, ka lidojumi un klientu apkalpošana turpināsies ierastajā kārtībā. Visi reisi tiks veikti atbilstoši plānotajai lidojumu programmai, esošās biļetes un rezervācijas ir derīgas, un pasažieri var turpināt iegādāties biļetes un ceļot ar “airBaltic” kā līdz šim.

Izejot no šī procesa, gala rezultāts būs tā dēvētais reorganizācijas plāns, kas būs jāapstiprina tiesai. Plānots, ka process varētu noslēgties 2027. gada vidū.

Tāpat ziņots, ka “airBaltic” obligāciju turētāji augustā atbalstīja divu tuvāko obligāciju procentu maksājumu kapitalizāciju, kā arī vairākus citus pasākumus, kas lidsabiedrībai sniedz papildu elastību uzņēmuma pārskatītā biznesa plāna īstenošanā.

Obligāciju turētāji atbalstījuši procentu maksājumu, kas bija jāveic šā gada 14. augustā un 14. novembrī, pieskaitīšanu obligāciju pamatsummai, nevis izmaksu naudā. Tāpat pieņemts lēmums par pagaidu atbrīvojumu no minimālās likviditātes prasībām līdz 2026. gada novembrim.

“airBaltic” koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt “airBaltic” koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Pagājušā gada vasarā par “airBaltic” akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija “Lufthansa”. Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% “airBaltic” akciju, “Lufthansa” – 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” – 1,62%, bet 0,01% – citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.