airBaltic vēlas atteikties no sešiem A220 nomas līgumiem un paredz turpmāku flotes samazināšanu

Pieteikums attiecas uz lidmašīnām ar reģistrācijas numuriem YL-CSI, YL-ABD, YL-ABE, YL-ABF, YL-BTC un YL-BTD.

LETA arhīvs liecina, ka lidmašīnu YL-CSI “airBaltic” saņēma 2018. gada jūnija vidū, un tā bija devītā “Airbus A220-300” lidmašīna “airBaltic” flotē, lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-ABD aviokompānija saņēma 2021. gada augusta beigās, un tā bija 30. lidmašīna, lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-ABE aviokompānija saņēma 2021. gada septembra vidū, un tā bija 31. “Airbus A220-300” lidmašīna aviokompānijas flotē, bet lidmašīnu YL-ABF aviokompānija saņēma 2021. gada oktobra sākumā, un tā bija 32. šāda tipa lidmašīna aviokompānijas flotē.

Savukārt YL-BTC un YL-BTD lidmašīnas “airBaltic” saņēma šogad. Lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-BTC aviokompānija saņēma šogad februāra sākumā, un tā bija 53. šāda tipa lidaparāts flotē, bet lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-BTD aviokompānija saņēma šogad februāra vidū, un tā bija 54. šāda tipa lidaparāts flotē. Šogad “airBaltic” ir saņēmusi kopumā trīs lidmašīnas.

Visām sešām lidmašīnām kā iznomātājs dokumentā norādīts “Wilmington Trust SP Services (Dublin) Limited”, savukārt kā papildu paziņojuma saņēmēji norādīti “Azorra” grupas uzņēmumi un vienas lidmašīnas gadījumā arī “Artemis Funding Limited”.

“airBaltic” norāda, ka pirms finanšu saistību restrukturizācijas procesa sākšanas kopā ar konsultantiem veikusi visaptverošu ilgtermiņa flotes un aprīkojuma vajadzību izvērtējumu. Tā rezultātā uzņēmums secinājis, ka šīs sešas lidmašīnas nav nepieciešamas turpmākajai darbībai un vairs neietilpst uzņēmuma flotes vai biznesa plānā, turklāt to nomas līgumu nosacījumi pārsniedz pašreizējās tirgus likmes salīdzināmām lidmašīnām.

Šajā pieteikumā “airBaltic” lūdz atļaut atteikšanos tikai no sešu uzskaitīto lidmašīnu nomas līgumu turpmākas izpildes. Ja uzņēmums vēlāk vēlēsies atteikties no papildu lidmašīnu vai dzinēju nomas, tam būs vajadzīgs atsevišķs tiesas apstiprinājums.

Vienlaikus aviokompānija turpina izvērtēt turpmākās flotes vajadzības un paredz nepieciešamību floti samazināt vēl vairāk, atdodot papildu lidmašīnas un ar tām saistīto aprīkojumu. “airBaltic” norāda, ka līdz ar plānoto flotes samazinājumu uzņēmumam nebūs nepieciešami arī visi pašlaik nomātie rezerves dzinēji.

Patlaban “airBaltic” ekspluatē 54 “Airbus A220-300” lidmašīnas, no kurām 46 tiek nomātas operatīvajā līzingā, bet astoņas pieder aviokompānijai. Uzņēmumam pieder arī septiņi rezerves dzinēji, četri rezerves dzinēji tiek nomāti operatīvajā līzingā, bet trīs – finanšu līzingā.

“airBaltic” finanšu konsultāciju uzņēmuma “Seabury Global Advisors” valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Maikls Kokss tiesai iesniegtajā deklarācijā norāda, ka “Seabury” kopā ar “airBaltic” vadību un citiem uzņēmuma konsultantiem izstrādājusi jaunu biznesa plānu uzņēmuma finansiālā stāvokļa stabilizēšanai. Tas paredz samazināt lieko lidmašīnu skaitu, panākt piekāpšanos no būtiskākajiem līgumu partneriem un īstenot peļņas uzlabošanas programmu.

Kokss norāda, ka šā biznesa plāna īstenošanai nepieciešams arī būtisks likviditātes papildinājums un “airBaltic” bilances rekapitalizācija.

“airBaltic” arī lūdz tiesu apstiprināt vienotu kārtību lidmašīnu atdošanai. Aviokompānija argumentē, ka nomas līgumos paredzēto lidmašīnu atdošanas nosacījumu izpilde uzņēmumam būtu pārāk apgrūtinoša, tādēļ tiek piedāvāta vienkāršota procedūra.

Atbilstoši piedāvātajai kārtībai lidmašīnas un ar tām saistītais aprīkojums iznomātājiem būtu pieejamas pašreizējā stāvoklī un atrašanās vietā. “airBaltic” nesniegtu apliecinājumus vai garantijas par aprīkojuma stāvokli vai ar to saistīto īpašumtiesību statusu. Ja aprīkojums nebūtu derīgs ekspluatācijai, uzņēmumam nebūtu pienākuma to salabot līdz ekspluatācijai derīgam stāvoklim.

Pirms lidmašīnu faktiskās atdošanas “airBaltic” būtu tiesības no tām noņemt visu ar ASV kosmosa tehnoloģiju uzņēmuma “SpaceX” satelītinterneta pakalpojumu “Starlink” saistīto aprīkojumu.

Iznomātājiem attiecīgās lidmašīnas būtu jāizņem 15 dienu laikā pēc tiesas rīkojuma, ar kuru atļauta atteikšanās no nomas līguma turpmākas izpildes. Pēc šā termiņa iznomātājiem būtu jāsedz ar attiecīgo lidmašīnu glabāšanu, apdrošināšanu un uzturēšanu saistītās izmaksas.

Pēc iznomātāja pieprasījuma, “airBaltic” paredzēts sadarboties lidmašīnas izreģistrēšanā un muitas procedūrās tās izvešanai no Latvijas, savukārt attiecīgās izmaksas būtu jāsedz iznomātājam.

Tiesa “airBaltic” lūgumu vēl nav apstiprinājusi. Pieteikuma izskatīšana paredzēta 17. novembrī plkst. 10 pēc Ņujorkas laika jeb plkst. 17 pēc Latvijas laika. Iebildumi jāiesniedz līdz 10. novembra plkst. 16 pēc Ņujorkas laika jeb plkst. 23 pēc Latvijas laika.

Jau ziņots, ka ASV Ņujorkas Dienvidu apgabala Maksātnespējas lietu tiesa 19. oktobrī apstiprināja “airBaltic” “debtor-in-possession” (DIP) finansējuma struktūru līdz 350 miljoniem eiro un apliecināja finansējuma piesaistes procesa caurskatāmību.

Apstiprinātais finansējuma mehānisms paredz pirmo finansējuma daļu 175 miljonu eiro apmērā, otro daļu līdz 125 miljoniem eiro un trešo daļu līdz 50 miljoniem eiro.

“airBaltic” no pirmās DIP finansējuma daļas izmantoja 78,925 miljonus eiro, lai izpirktu astoņas “Airbus A220” lidmašīnas un septiņus dzinējus.

Kopumā “airBaltic” ir saņēmusi finansētāju saistošu apņemšanos nodrošināt līdz 350 miljonu eiro jaunu DIP finansējumu uzņēmuma likviditātes un darbības nodrošināšanai “Chapter 11” procesa laikā.

Finansējuma piesaisti organizējis “SVP”, un to apņēmušies nodrošināt “Barclays”, “Hayfin Capital Management”, “Morgan Stanley”, “Oaktree Capital Management” un “Strategic Value Partners”. Procentu likme ir SOFR +8% jeb patlaban aptuveni 12%, taču šajā procesā arī būs papildu komisijas maksas līdz 52,5 miljonu eiro apmērā.

Iepriekš “airBaltic” bija plānojusi piesaistīt līdz 257 miljoniem eiro ar 25% gada likmi no obligāciju turētājiem, taču šis finansējuma plāns netiks īstenots.

“Chapter 11” režīms pasargā “airBaltic” no kreditoru prasījumiem līdz saistību restrukturizācijas pabeigšanai.

Kompānijā arī vēsta, ka lidojumi un klientu apkalpošana turpināsies ierastajā kārtībā. Visi reisi tiks veikti atbilstoši plānotajai lidojumu programmai, esošās biļetes un rezervācijas ir derīgas, un pasažieri var turpināt iegādāties biļetes un ceļot ar “airBaltic” kā līdz šim.

“Chapter 11” procesa noslēgumā paredzēts izstrādāt reorganizācijas plānu, kas būs jāapstiprina tiesai. Plānots, ka process varētu noslēgties 2027. gada vidū.

“airBaltic” koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt “airBaltic” koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Pagājušā gada vasarā par “airBaltic” akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija “Lufthansa”. Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% “airBaltic” akciju, “Lufthansa” – 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” – 1,62%, bet 0,01% – citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.