Uzņēmums “Pasažieru vilciens” (“Vivi”) jau janvārī lauza nomas līgumu ar “Latvijas dzelzceļu”. Lai pasažieriem nebūtu jāsalst, Lielupes stacijas durvis bija atvērtas līdz marta sākumam, bet tagad tās ir pilnībā slēgtas, un ļaudis ir neizpratnē par notiekošo.

“Latvijas dzelzceļa” pārstāve Agnese Līcīte noraidīja bažas, ka seno ēku varētu demontēt. “Īpaši jau šīs te vēsturiskās ēkas, kas ir zināmā mērā vai nu arhitektūras, vai pat vēstures pieminekļi. Bažām noteikti nav pamata,” viņa uzsvēra.

Ierasti šādas ēkas tiek nodotas, piemēram, pašvaldības pārziņā, kas lemj par to turpmāku izmantošanu. Piemēram, Dubultu stacijas ēkā tagad atrodas mākslas telpa, Vaivaru stacijā – picērija, Gulbenē ir izveidots izglītojošs interaktīvs centrs par dzelzceļu, bet Smārdes stacijas ēkā darbojas kopienu centrs.

Šī nav pirmā reize, kad pasažieru pārvadātājs lemj par stacijas slēgšanu. Tieši “Pasažieru vilciens” ierosināja pārtraukt nomas līgumu deviņās Jūrmalas stacijās.

“Pagājušā gada pavasarī veicām visu pieturu apsekojumu, veicām aprēķinus nomas maksām par uzgaidāmajām telpām un noteicām kritērijus lēmumu pieņemšanai par uzgaidāmo telpu slēgšanu,” informēja “Pasažieru vilciena” pārstāve Aija Babre.

“Latvijas dzelzceļš” pieturas sadala tarifu kategorijās atbilstoši pasažieru skaitam un piemēro cenu diapazonu no 26 centiem līdz 1,30 eiro par katru apstāšanās reizi. Piemēram, par katra vilciena apstāšanos Rīgas stacijā “Latvijas dzelzceļš” saņem 26 centus, bet par apstāšanos stacijā “Lielupe” – 40 centus. Ja vilciens šajā pieturā dienā apstājas gandrīz 100 reizes, tas nozīmē aptuveni 40 eiro, ko “Latvijas dzelzceļš” katru dienu saņem par uzgaidāmajām telpām.

Papildus tam “Pasažieru vilciens” maksā par biļešu tirdzniecības vietu. Šī maksa tiek noteikta katru mēnesi, balstoties uz kvadrātmetru skaitu un apsaimniekošanas pakalpojumiem. Pilna servisa gadījumā Lielupes stacijā summa ir aptuveni 1700 eiro mēnesī, bet nepilna servisa gadījumā, kur nav iekļauta sanitārā apkope, – vairāk nekā 1300 eiro.

Tātad, ja stacijā “Lielupe” vairs nav ne biļešu kases, ne īrnieka, “Pasažieru vilciena” ietaupījums ir no 2300 līdz 2700 eiro mēnesī.

“Tas, ko esam novērojuši, – ka vairākās stacijās, kur uzgaidāmā telpa ir vaļā, tās ir tumšas, bez logiem. Ja tur kāds ieiet, tad ir diezgan nedroši uzturēties, jo tur mitinās personas bez noteiktas dzīves vietas, tur ir nepatīkams aromāts. Ja “Latvijas dzelzceļš” uztaisa remontu, tas ātri tiek sabojāts,” norādīja Babre.

Latvijā kopumā ir palikušas 35 staciju ēkas. “Pasažieru vilciena” pārstāve norādīja, ka šogad nav plānots slēgt nevienu biļešu kasi, taču neizslēdz šādu iespēju, ja tas būs ekonomiski pamatoti. Lai stacijas ēka netiktu slēgta, tai jāatbilst vairākiem kritērijiem – stacijas ēkā ir strādājoša biļešu kase, cilvēkiem nav nojumes, kur patverties, un gada laikā šajā pieturā iekāpj un izkāpj vairāk nekā 7000 pasažieru.

Atsevišķi izvērtē tās pieturas, kas atrodas ārpus zonām jeb tālākajos maršrutos.

Uz staciju ēkām var pieteikties gan pašvaldības, gan juridiskas un privātpersonas. Laiks rādīs, kādā veidolā atdzims stacija “Lielupe”.