Savukārt “Rail Baltica” projekta vadītājs Lietuvā Mindaugs Ivanavičs “Verslo žinios” sacījis, ka valsts dzelzceļa kompānijas “Lietuvos geležinkeliai” infrastruktūras uzņēmums “LTG Infra”, kas atbild par projekta īstenošanu valstī, nemazina tempu un turpina projektēšanas, iepirkumu un būvniecības darbus.

Jau ziņots, ka Baltijas valstis ir vienojušās par dzelzceļa projekta “Rail Baltica” pirmās kārtas termiņa pagarināšanu līdz 2034. gadam. Baltijas valstis ir izstrādājušas gala dokumentu, kas ir paziņojums Eiropas Komisijai (EK) par trīs Baltijas valstu līmeņa vienošanos par “Rail Baltica” projekta turpināšanu.

“Projekta termiņš, kas bija noteikts 2030. gadā, nav reālistisks, un visas trīs Baltijas valstis ir vienojušās par 2034. gada termiņu pirmajai fāzei,” uzsvēra Latvijas Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS).

Baltijas valstu deklarācijā valdību vadītāji apliecina “Rail Baltica” kā kopīga stratēģiska projekta nozīmi Eiropas drošības, militārās mobilitātes, savienojamības un konkurētspējas stiprināšanā un apņemas kopīgi strādāt, lai “Rail Baltica” pamattrases būvniecība nākamajā ES daudzgadu finanšu shēmā notiktu pēc iespējas tuvāk saskaņotajam grafikam.

Baltijas valstis centīsies nodrošināt ES finansējumu projektam, saglabāt ES līdzfinansējuma intensitāti līdz 85% un radīt priekšnoteikumus nepārtrauktai būvniecībai līdz jaunā ES finanšu plānošanas perioda sākumam. Latvija, Lietuva un Igaunija vienojās kopīgi aizstāvēt vismaz desmit miljardu eiro piešķīrumu “Rail Baltica” projektam ES daudzgadu finanšu shēmā. Tāpat premjerministri vienojās uzdot katras valsts transporta ministriem pārskatīt projekta izmaksas un regulāri tikties koordinētai rīcībai izmaksu samazināšanā.

Tāpat plānots sadarboties, lai samazinātu projekta izmaksas, uzlabotu projekta pārvaldību un nodrošinātu ciešāku savstarpējo rīcības koordināciju. Baltijas valstu līderi ir vienisprātis, ka “Rail Baltica” projekta potenciālu var realizēt tikai ar nepārtrauktu pārrobežu dzelzceļa savienojumu, kas Baltijas valstis savieno ar pārējo Eiropu.

Baltijas valstu kopīgajā deklarācijā norādīts, ka Baltijas valstis apņemas nodrošināt, ka “Rail Baltica” galvenā līnija sāk darboties nākamās ES daudzgadu finanšu shēmas periodā no 2028. līdz 2034. gadam, vienlaikus saglabājot ieceri turpināt būvniecību, pēc iespējas ievērojot pašlaik saskaņoto grafiku 2030. gadam, kas noteikts EK īstenošanas lēmumā.

Lai to panāktu, projekta partneri savlaicīgi nodos ekspluatācijā nepieciešamās vienotās sistēmas, noteiks to izbūves grafikus un ieguldījumu prioritātes, kā arī katras valsts saistības, lai kopīgi virzītu projektu uz priekšu. Šis process tiks cieši saskaņots ar EK un Poliju, nodrošinot vienotību attiecībā uz “Rail Baltica” savienojumu, finansēšanas mehānismiem, visaptverošiem darba plāniem un vienotiem īstenošanas termiņiem.

“Rail Baltica” projekts paredz uzbūvēt Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm.