Slīpo Kuldīgas skatu torni apmeklējuši jau ap 60 tūkstoši interesentu

22. aprīlis, 2024

Apmēram 60 tūkstoši cilvēku mērojuši ceļu, lai apmeklētu Kuldīgas slīpo skatu torni. Interese nerimst arī vēsos laika apstākļos un darba dienās, par to pārliecinājās arī Latvijas Radio.

Lielais apmeklētāju skaits, ar ko nācās saskarties Kuldīgai februārī un martā, lika ātri reaģēt un izveidot papildu vietas automašīnu novietošanai. Slīpo torni, ko daudzi salīdzina ar Pizas torni Itālijā, galvenokārt apmeklē cilvēki no Kurzemes apdzīvotām vietām, taču ierodas arī pa kādam interesantam no ārvalstīm.

25 metrus augstais tornis kļuva par īstu baiļu pārvarēšanu kādam tūristam no Lietuvas. Kaut arī viņš elsdams uzkāpa, ļaujoties iespējai apsēsties, jo katrā skatu platformā ir vieta soliņam, kur atvilkt elpu, tomēr viņš neslēpa, ka tornis viņam bijis zināms izaicinājums. Skats, kas paveras uz Ventas ieleju, vecpilsētu un seno tiltu, esot bijis tā vērts, saka Šarunas no Lietuvas: “Tas ir vienreizēji, kaut gan man ir mazliet bail no augstuma, bet tas bija tā vērts – uzkāpt augšā, redzēt un nofotografēt šos skatus.”

Jaunais vīrietis jau kāpa lejā no torņa, taču atgriezās, jo esot aizmirsis pats sevi nofotografēt uz Kuldīgas senā tilta un vecpilsētas fona.

Tā ik pa brīdim dienas vidū kāds ierodas, lai uzkāptu tornī un, protams, iemūžinātu mirkļus. Sarunājos ar apmeklētājiem, kuri speciāli braukuši apskatīt jauno tūrisma objektu Kuldīgā.

“Atbraucām no Pāvilostas. Smuki un ļoti interesanti, Pizas tornis paliek ēnā.”

“Esmu no Skrundas. Pirmo reizi kāpu augšā. Nebija bail, bet, ja arī bija bail, kurš tad atzīsies.. (smejas) Pakāpieni ir diezgan augsti, lejā vieglāk kāpt.

“No Liepājas atbraucām darīšanās, bet atnācām arī uz torni. Es nevarēju līdz augšai uzkāpt, tikai līdz trešajam stāvam, bez znots ar mazmeitiņu līdz augšai uzkāpa.”

“Man patīk tādi skatu torņi, gribētu, lai ir vēl augstāks. Skaisti, prieks, ka kaut kas tāds uzbūvēts.”

No 3. līdz 13. martam tornim bijuši 25 000 apmeklētāju, to rāda skaitītāji. Ja skaitītājs būtu sācis darboties brīdī, kad torni atvēra, tad no februāra sākuma rādītāji būtu vēl lielāki. Kuldīgas novada tūrisma attīstības centra vadītāja Jana Bergmane pieļauj, ka skatu torni līdz šim brīdim varētu būt apmeklējuši jau 60 tūkstoši interesentu. Jaunais vilkmes objekts ir būtisks papildinājums tūrisma nozarei, turpina Jana Bergmane: “Šis ir viens no lielākajiem publiskajiem infrastruktūras objektiem reģionā, kas ir atvērts, līdz ar to cilvēki izmanto šo iespēju. Tas ir atvērts jebkurā diennakts laikā, nav sezonalitātes, plūsma ir liela.”

Jana Bergmane uzsver, ka tieši atvēršanas laiks ārpus tūrisma sezonas, februārī un martā, kas ir tūrismā klusie mēneši, radīja papildu iespējas tūrisma pakalpojumu sniedzējiem: “Arī uzņēmēji steidz izmantot, jo torņa tuvumā būs tirdzniecības vietas, kas tiks nodrošinātas, tur būs ēdināšanas iespējas, arī [ēdiens] līdzņemšanai.”

Milzu interese, atklājot torni, likusi pašvaldībai domāt, kā risināt autostāvvietu jautājumu. Būvvaldes vides pārvaldības daļas vadītājs Andris Megnis skaidro, ka vienkāršs risinājums izmaksājis ap deviņiem tūkstošiem eiro: “Šis objekts ir veicinājis diezgan lielu tūrisma pieplūdumu. Pašvaldībai steidzamā kārtā bija jāmeklē risinājumi automašīnu novietošanai. Skatu torņa projekts jau kā tāds paredzēja izbūvēt 27 vieglo automašīnu stāvvietas un triju autobusu stāvvietas. Lai meklētu vēl papildu iespējas, tepat pie skatu torņa esam izveidojuši grants nomales, kur var novietot 32 vieglās automašīnas. Ir izvietotas arī papildu kabatiņas ielu tirdzniecībai.”

Andris Megnis stāsta, ka cilvēku interese par torni bijusi iespaidīga. Iepriekš tur arī atradies pieticīgāks, no koka veidots tornis, kas savu laiku bija nokalpojis. Pašam šķiet mazliet mulsinoša torņa slīpā forma, taču vienlaikus tas ļauj ieraudzīt ne tik bieži redzētus skatus: “Protams, ir patīkami, ka vari redzēt ne tikai vecpilsētu, bet arī Pārventas teritoriju, kas neierastāks skats. Kāds ir jau vairākas reizes uzkāpis. Kuldīdznieki ved ciemiņus parādīt šo jaunumu Kuldīgas pilsētā.”

Torņa konstrukcijas veidotas no dzelzsbetona, margas un kāpnes no metāla, savukārt kā apdares materiāls izmantota termēta oša koksne, kas rada dabisku veidolu. Objektu projektējusi Vita Škapare. Kopējās projekta izmaksas sasniedz gandrīz 1,2 miljonus eiro, un tam piesaistīts Eiropas Savienības finansējums. Kuldīgas skatu torni izgaismo arī diennakts tumšajā laikā. No tā redzama gleznainā Ventas ieleja, Kuldīgas vecpilsēta un senais ķieģeļu tilts. Vimbu lekšanas vērošanai gan tā nebūs piemērota vieta, jo rumba atrodas otrpus tiltam, taču ir skaidrs, ka ikgadējais pasākums, kas gaidāms nākamās nedēļas nogalē “Lido zivis Kuldīgā”, piesaistīs interesentus arī jaunajam skatu tornim.

 

Avots: LSM.LV