Taka ved caur unikālu dabas veidojumu

Vietējā entuziaste un pensionāre Aija Dejus pastāstīja, kādas vērtības glabā Dunikas purvs:

“Šajā vietā purvā pamata augi ir virši, protams, spilves – tās gan tagad nevar redzēt, bet te pavasaros viss ir balts, kad zied. Purviem raksturīgs ir augs rasene, kas ir vienīgais zināmais kukaiņēdājs Latvijā, arī dzērvenes.”

Savulaik Aija beigusi ģeogrāfijas fakultāti, tāpēc interese par dabu un tās procesiem ir klātesoša arī šobrīd. Viņa pastāstīja, ka purvā redzamās priedītes, kaut arī izmēros mazas un sīciņas, ir simtgadīgas.

“Te var redzēt arī senās ģeoloģiskās Baltijas jūras ledāju attīstības stadijas. Tās kāpas, kas ir sākumā, un šis purvs varētu būt kā bijušās Litorīnas jūras atlieka, kuru vēlāk ledājs sastūmis, tas skaitās Dunikas pauguraines pacēlums. Tas ir ledāja veidojums, kas norobežo šo purvu. Te var redzēt ļoti dažādus biotopus. Otrā galā tā Luknes skābaržu gārša, kas ir unikāla ar to, ka tā ir dabiska Latvijā ieaugusi skābaržu gārša.”

Luknes skābaržu audze ir vienīgā vieta Latvijā, kur parastais skābardis 11 hektāru platībā aug tīraudzē. Šeit skābardis sasniedz savas izplatības galējo ziemeļrietumu robežu.

Dabas liegums ar 7000 gadu veco Tīrspurvu nebeidz pārsteigt. To visu var vērot, ejot pa taku. “Es lepojos ar vienu no garākajām purva takām Eiropā,” sacīja Aija.

“Tad ir šī purva ainava. Te ir dažādi pārejas purvi, ne tikai augstais sūnu purvs vien. Var redzēt arī akačus, purva ezeriņus – vispār ļoti dažāda un purviem raksturīga ainava. Vēl jāsaka, ka šī laipa ir lineāra, nevis apļveida, kā citviet Latvijā.”

Gājiens caur purvu aptuveni piecu kilometru garumā

Dunikas purva taku pirmie sākuši veidot vietējie mednieki zosu medīšanai. Vēlāk, jau dibinot uzņēmumu “Latvijas valsts meži”, 2000. gadā kopā ar vietējiem entuziastiem izveidots takas pirmais posms. Tagad jau tas aizvijas cauri visam purvam aptuveni piecu kilometru garumā.

LVM vadošais mežierīcības meistars Priekules novadā Edgars Šteins pastāstīja, ka laipa tiks atjaunota apmēram trīs kilometru posmā:

“Ienācām 700 metrus iekšā pa atjaunoto taku un esam vietā, kur ir iesākti darbi, tiek vākta nost vecā, sabrukusī laipa. Te bija diezgan bīstami pārvietoties, taču šobrīd tas process ir iesācies, un purvam no abām pusēm tiks ieliktas aptuveni uz katru pusi pa pusotram kilometram jaunas laipas. Tā kā viss posms būs atjaunots. Tāds plāns ir līdz gada beigām,” viņš pastāstīja.

Laipas plāno atjaunot līdz nākamā gada sākumam

Sākotnēji taka bijusi daudz šaurāka, taču tagad Dunikas purva takas platums ir jau 66 centimetri, un tā tiek veidota no izturīgākiem materiāliem, lai kalpotu ilgāk, norādīja Šteins:

“Katru gadu mēģina kādu puskilometru līdz kilometram atjaunot, jo tās izmaksas ir pietiekami lielas un vienā reizē to laipu nomainīt ir diezgan grūti. Šobrīd tiek liktas skujkoka brusas, bet tā vēsture ir tāda, ka sākumā visa laipa tika veidota no apšu dēļiem, jo apse bija lētākais un pieejamākais kokmateriāls.

Viņš tik ātri arī nepuva mitrajos apstākļos, bet šobrīd ir izvērtēts, ka ekonomiski izdevīgāk un ilgāk turēsies priežu vai egļu dēļi, kuri ir apstrādāti ar impregnētiem materiāliem.”

LVM Dienvidkurzemes mežierīcības meistars Kārlis Altītis norādīja, ka purvs ir īpaša vieta, kur rītausmā vērot miglu vai klausīties putnus migrācijas laikā. Viņš vērtēja, ka lielā interese par purvu nepaliek bez sekām, jo cilvēki mēdz atstāt aiz sevis atkritumus:

“Apskatos, vai taka kārtībā, vai atkritumi savākti. Tūrisms jau nāk ar pozitīvām un ne tik pozitīvām lietām, bet, kas ir labi, – te nāk daudz skolnieku.”

Visticamāk, jau nākamā gada sākumā Dunikas purva taka būs atjaunota, un to varēs brīvi izstaigāt no viena gala līdz otram drošos apstākļos, baudot unikālo ainavu ar salu pudurīšiem. Vietējie iedzīvotāji pauda, ka purvā, iespējams, atrodas nogrimis tanks, tomēr līdz šim to vēl nav izdevies atrast – arī šis nostāsts piešķir Dunikas purvam noslēpumainību.