Piekrastes dažādība gan iedvesmo, gan spēcina, gan dod jaunas zināšanas un ļauj saredzēt jūru no cita skatu punkta. Ko redzēt Tukuma puses piekrastē ziemā?

Visos gadalaikos piekraste ir skaista. Ja ceļš ir atvedis tevi līdz Lapmežciemam, ienāc Lapmežciema muzeja ēkā, kur otrajā stāvā tevi gaidīs iepazīšanās ar piekrastes zvejas rīkiem, piekrastē mītošo putnu olām un Imanta Ziedoņa bērnības dienu stāsts.

Nelielajā, mājīgajā muzejā ikviens var uzzināt, kā senos laikos dzīvoja zvejnieki un kas, piemēram, ir ķocis, žākars vai knauķis. Muzejā apskatāma ekspozīcija arī par Lapmežciema skolas vēsturi un fotoizstāde par somu jēgeriem. Muzeja izstāžu zālē var iepazīties ar Ragaciemā dzimušā dzejnieka Imanta Ziedoņa dzīves ceļu.

Dodoties tālāk uz jūru Kupskalnu dabas takas koka dēlīšu laipiņa cauri priežu silam aizvedīs līdz jūrai, kur tevi sveicinās Lapmežciema vecais mols. Ja būsi sācis ceļu jau Bigauņciemā, kur ar ukraiņu tradicionālajiem ēdieniem aicinām iepazīties restorānā “SHO”, pastaigā līdz Ragaciemam tev būs iespēja pabūt dažādās kinopieturvietās. Bigauņciemā filmēta latviešu kino filma “Zvejnieka dēls”, Lapmežciemā – “Mērnieku laiki”, “Nāves ēnā”, “Sprīdītis”, bet Ragaciemā – “Ilgais ceļš kāpās”.

Ja interesē piekrastes īpašās garšas, piestāj zivju restorānā “Bermudas”vai grilbārā “Ribas”. Zvejniecības vēstures cienītājiem patiks arī Ragaciema sedums, kas ir vēl viena vieta, kurā iepazīties ar piekrastes zvejnieka pasauli. Vēl viena īpaša vieta, kurā nobaudīt zivis ir Klapkalnciema zivju tirdziņš, kurā svētdienās piedāvā arī nobaudīt zivju zupu.

Bet Apšuciema kultūras centrā iespējams iepazīties ar tieši Apšuciema vēsturisko ekspozīciju. Apšuciemā atradīsi arī īpašu keramikas salondarbnīcu – “Grašu māju”, kurā katrs pats meistara pavadībā var izveidot savu trauku. Šī ir vieta, kurā īstenotas tiek meistara Ivara Graša radošās ieceres. Te top melnās jeb svēpētās keramikas darinājumi, kas savu rūdījumu iegūst atklātās uguns ceplī. Ikviens meistara darinājums ietver un glabā sevī informāciju ne tikai par tā tapšanu, bet arī par daudz senāku pieredzi, atspoguļojot kā senatnes, tā arī šodienas elpu. Mājīgo sajūtu meklētājiem Apšuciemā iesakām piestāt kafejnīcā “Apsīte”, kur gardi paēst un sasildīties pie kamīna.

Izstaigājot taciņas piekrastes mežos, noteikti jādodas uzLāčupītes dendrāriju un Labsajūtas dārzu.Tā ir aizsargājama dabas teritorija, kas, protams, mostas pavasarī, bet ir ārkārtīgi skaista arī ziemā. Dendrārijā aug vairāk kā 400 koku un krūmu sugu, un tajā ir arī īpašas dažādo noskaņu zonas. Dārzu papildina dažādi uzraksti, norādes, gājēju celiņi, atpūtas vietas un laukumiņi bērniem.

Vai esi devies kādreiz pastaigā pa Plieņciema Balto kāpu? Tā atrodas dabas liegumā ar tādu pašu nosaukumu, kas dibināts 1987. gadā. Kāpa aizsargā ciemu no jūras vējiem. Plieņciems ir ne tikai ļoti vecs zvejniekciems, bet kopš sendienām izslavēts kūrorts. Par atpūtas vietu reiz to izvēlējusies arī Krievijas cara Aleksandra I sieva – Elizabete.

Ķesterciems ir īpašs ar savu atpūtas piedāvājumu kompleksā “Albatross SPA”. Kompleksā ir 25 m baseins ar trīs celiņiem, bērnu baseins, sauna un tvaika pirts. Baseini ir lieliski piemēroti kā aktīvai peldei, tā nesteidzīgai relaksācijai, piemērots arī peldētājiem ar profesionāliem mērķiem. Gardu maltīti pēc aktīvas peldes var ieturēt Albatrosa restorānā.

Diez vai tev izdosies tā vienkārši paskriet garām Engures “Kukul” ceptuveskārdinošajai smaržai, kas liks piestāt un ne tikai nogaršot tās izstrādājumus, bet iepazīties arī ar pašu Enguri tuvāk. Te apskatāms gan Engures mols, gan osta, gan promenāde.

Nepaskrien garām Engures tirdziņam! Tajā ir īpašs tieši Engurē ražoto zivju produktu stends, kurā iegādāties SIA “Unda” produkciju jebkurā laikā.

Vēsturnieki uzskata, ka Engures vārds cēlies no lībiešu vārda “Angern”, kas tulkojumā nozīmē zutis. Klīst nostāsti, ka Engures ezers bijis bagāts ar zušiem. Pirms pieciem gadiem Engures pagasta centrā (Jūras ielā 85) tapa jauns vides objekts – “Zušu ciema parks”, kurā ir atveidota zvejnieka skulptūra, kura rokās ir bagātīgs zušu loms. Dodies apskatīt to dabā! Pievērs uzmanību arī trīs laukakmeņos iemūžinātām Latvijā sastopamām zivju sugām!

Savukārt Engures Saieta namā var daudz uzzināt ne vien par Enguri un vietējo jūrskolu, bet arī par jūrnieku mezgliem. Tādu ir tiešām daudz, un katram no tiem – sava nozīme. Pie tam, šī nav parasta ēka, bet gan vēsturiska celtne, kura mācītājmuižai reiz kalpojusi par zirgu stalli. Attīstoties jūrniecībai piekrastē, Krišjānis Valdemārs šo ēku noskatīja un ierosināja to piemērot jauno jūrnieku apmācībai. Tā nu tālajā 1875. gadā tieši šeit tika atvērta pirmā jūrnieku klase, kurā toreiz skolojās 12 audzēkņi.

Kad mezglu siešanā roka iemēģināta, aktīvi un radoši padarboties var arī radošajā darbnīcā “Pērle rada”, kur top gan atklātnītes, gan uzausti mākslas darbiņi, un arī interesants, stilīgs apģērbs. Ja vien ir iepriekš sarunāts, Engurē, viesu namā “Stagars” var uzlaikot virtuālās realitātes brilles, ienirstot džungļu pasaulē.

Bet Bērzciems būs tavs punktiņš uz “i” šajā Tukuma novada piekrastes ceļojumā, jo te iespējams paviesoties gan Kundziņu ģimenes sierotavā, kur nogaršot gardos “Kundziņ’siers” sierus un siera cepumiņus, gan arī iepazīt šī senā zvejniekciema tradīcijas un zivju izgaršošanu pie atraktīvajiem zvejnieku sētas “Dieniņas” saimniekiem. Bet garda un maciņam draudzīga ceļojuma noslēguma maltīte tevi gaidīs Piejūras veselības un aktīvās atpūtas centrā – restorānā “Tauriņkrasti”.