“airBaltic” šonedēļ paziņoja par pirmā pusgada finanšu rādītājiem. Kompānija uzsvaru lika uz rekordaugstiem rezultātiem, piemēram, apgrozījumā. Savukārt mediju virsrakstos dominējis cits skaitlis – 88 miljonu eiro zaudējumi. Tieši tas un kompānijas nesen ar augsto likmi pārfinansētās obligācijas bijušas pamatā minētā avio nozares eksperta Tomasa Petersona, kurš savulaik vadījis ne tikai minēto “Estonian Air”, bet arī Igaunijas Civilās aviācijas aģentūru, izteikumiem par “airBaltic” slikto finanšu stāvokli.

Igaunijas sabiedriskajam medijam ne tik graujošu viedokli kā Petersons, bet, situāciju zīmējot negatīvā zīmē, pauduši vēl arī citi nozares eksperti.

“Ir ļoti grūti redzēt, kā viņi ilgtermiņā varēs apkalpot savas obligācijas, kas emitētas par 14,5 procentiem. Domāju, ka drīzumā mēs redzēsim kaut kādas stratēģiskas izmaiņas,” vērtēja aviācijas nozares eksperts Svens Kukemelks.

Eksperti Latvijā uz lidsabiedrības finanšu rādītājiem, salīdzinot ar Petersona skarbo viedokli, raugās pilnīgi citādāk.

“Zaudējumi ir ļoti neprecīzs veids, kā skatīties uz kompānijas finansēm. Tādēļ, ka peļņu vai zaudējumus ietekmē ļoti daudz faktori, piemēram, šajā gadījumā valūtas svārstības, kas ir īstermiņā svarīgs faktors, bet ilgtermiņā nav svarīgs. Ilgtermiņā ir svarīgi, vai pieaug kompānijas pelnītspēja. Un “airBaltic” pelnītspēja šajā pusgadā, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, ir pieaugusi par 39%,” sprieda “Primekss” valdes priekšsēdētājs, Eksportētāju asociācijas valdes loceklis Jānis Ošlejs.

“Pašlaik apgalvot, ka ir kaut kādi pastiprināti riski “airBaltic”, es domāju, ir pilnīgi nepamatoti. Varbūt tā ir tāda klaja skaudība par to, ka veiksmīgākā Baltijas aviokompānija ir Latvijā.

Igaunijā viņiem ir bēdīga pieredze ar “Estonian Air”, ar sekojošo citu projektu “Nordica”. Un varbūt tas ir tāds paziņojums. Bet tā neklātos, tā teikt, mums kaimiņu brāļiem vienam otru ar radikāliem paziņojumiem ietekmēt,” uzskata “Prudentia” vadošais partneris, valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš.

Līdzīgi domā arī kompānijas vadītājs Martins Gauss.

“Mēs Igaunijā darām labu darbu. Mēs esam labākā aviokompānija, lielākā aviokompānija. Mēs patīkam igauņiem. Un tad ir viens indivīds, kurš vienmēr, kad “airBaltic” kaut ko publicē, pasaka savu viedokli, kas ir labi. Bet tas ir pat nepareizi. Jo tas, ko viņš saka, ir faktuāli nepareizs. Aviokompānijai nav grūtību, kā arī aviokompānija nav uzrādījusi sliktu rezultātu. Tas ir jauns rekorda rezultāts,” sprieda Gauss.

Viņš norādīja, ka uz Igaunijas patieso attieksmi pret “airBaltic” norāda arī fakts, ka Igaunijas valdība šogad publiski paziņoja, ka tai varētu būt interese piedalīties potenciālajā “airBaltic” pirmreizējā akciju izlaišanas procesā.

KONTEKSTS:

Latvijas nacionālā aviokompānija “airBaltic” šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 88,8 miljonu eiro zaudējumiem pretstatā peļņai attiecīgajā periodā gadu iepriekš. Savukārt “airBaltic” apgrozījums 2024. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 16,5% un bija 339,3 miljoni eiro.

Latvijas valstij pieder 97,97% “airBaltic” akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam “Aircraft Leasing 1” – 2,03%.