RIX Rīgas lidosta pirmajā pusgadā strādājusi ar 2,11 miljonu eiro peļņu
Turpinoties stabilam pasažieru skaita pieaugumam, RIX Rīgas lidostas apgrozījums šā gada pirmajos sešos mēnešos sasniedzis 35,9 miljonus eiro, kas ir par 4 % vairāk nekā pērnā gada atbilstošajā periodā. Lidosta pirmo pusgadu noslēgusi ar 2,11 miljonu peļņu, liecina nerevidēts saīsinātais starpperiodu pārskats par 2024. gada janvāri – jūniju.
Ieņēmumi no aviācijas pakalpojumiem šajā laikā sasnieguši 20,7 miljonus eiro, par vienu procentpunktu pārsniedzot 2023. gada atbilstošo rādītāju, savukārt neaviācijas pakalpojumi pieauga par 9 procentpunktiem.
Uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksas 2024. gada pirmajos sešos mēnešos bija 36 miljoni eiro.
2024. gada pirmajā pusgadā RIX Rīgas lidosta apkalpojusi 3,16 miljonus pasažieru, kas ir par nepilniem 4 % vairāk nekā 2023. gada pirmajā pusgadā. No kopējā apkalpoto pasažieru skaita 79,5 % bija tiešie pasažieri.
Lai gan aviācijas kravu apjoms pirmajā pusgadā sasniedzis 8424 tonnas, kas ir par 10 % mazāk nekā gadu iepriekš, pēdējos mēnešos ir novērojamas indikācijas par gaisa kravu izaugsmes atjaunošanos. To galvenokārt veicina gan militāro lidojumu apjomi, gan regulāru Lufthansa Cargo aviācijas kravu lidojumu sākšana kopš šā gada maija.
Kopējais investīciju apjoms 2024. gada pirmajā pusgadā sasniedzis 4,4 miljonus eiro. Lielākie investīciju projekti – tehnisko dienestu ēkas pārbūve (882 tūkstoši eiro), pabeigts pasažieru gaisa tiltu nomaiņas projekts un ekspluatācijā nodoti vēl divi pasažieru gaisa tilti par kopējo summu 896 tūkst. eiro. Tāpat turpināts darbs pie lidostas energosistēmas rekonstrukcijas un uzsākta vairāku iekāpšanas sektoru pārbūve terminālī. Nozīmīgas investīcijas veiktas arī pasažieru un gaisa kuģu apkalpošanas infrastruktūrā, pabeidzot gaisa apstrādes iekārtu projektu termināļa E sektorā un nomainot liftu F terminālī. Elektroapgādes infrastruktūras attīstībā ieguldīti 743 tūkstoši eiro un uzsākti darbi elektroauto uzlādei nepieciešamās infrastruktūras izbūvē.
Jūnijā noslēgts finansēšanas līgums ar ES Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru (CINEA) par lidostas 4. perona pārbūvi, kas nodrošinās divējāda lietojuma infrastruktūru civilajiem un militārajiem mērķiem. Tas paredz perona cietā seguma pārbūvi vairāk nekā 80 tūkstošu kvadrātmetru platībā, izveidojot desmit lidaparātu stāvvietas, manevrēšanas ceļus un servisa joslas.
Šovasar Rīgas lidosta ir arī atjaunojusi savu ceļa karti Net Zero 2035 klimata neitralitātes sasniegšanai, nosakot ka jaunais mērķa termiņš nulles emisiju sasniegšanai ir 2035. gads iepriekš plānotā 2050. gada vietā. No šā gada 1. jūlija lidosta sākusi iegādāties elektroenerģiju, kas ražota no atjaunīgajiem energoresursiem. Kopā ar saules paneļu parka saražoto elektroenerģiju zaļās enerģijas īpatsvars no kopējā enerģijas patēriņa 2024. gadā sasniegs gandrīz vienu piekto daļu jeb 18 %.
Rīgas lidosta ir strauji augošs Ziemeļeiropas gaisa satiksmes mezgls, kas savieno Baltijas valstis ar Eiropas darījumu centriem un iecienītiem atpūtas galamērķiem. Apzinoties savu lomu un atbildību Latvijas tautsaimniecībā, Rīgas lidosta attīsta ilgtspējīgus pakalpojumus un infrastruktūru, rūpējoties par darbiniekiem un apkārtējo vidi, ejot kopsolī ar sabiedrību un vietējo kopienu. Pievienojoties iniciatīvai “Net Zero 2050”, Rīgas lidosta ir apņēmusies sasniegt klimata neitralitāti līdz 2050.gadam.