Rīgā pie Stradiņa slimnīcas līdz 2029. gadam apņemas izbūvēt jaunu dzelzceļa pieturu
Rīgā nolemts būvēt jaunu dzelzceļa pieturu. Tā būs Āgenskalnā pie Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas. Pietura atradīsies elektrificētajā līnijā, pa kuru varēs aizbraukt gan uz Jūrmalu, gan uz Bolderāju. Slimnīca gadā sniedz vairāk nekā 700 000 pakalpojumu, kurus saņem iedzīvotāji no visas Latvijas. Tiesa, cik daudz pacientu un slimnīcas darbinieku to varētu izmantot, datu nav. Pagaidām nav arī zināms, cik pietura izmaksās.
Rīgā un kopumā valstī ar jaunu pieturu izbūvi “Latvijas dzelzceļam” nav tā labākā reputācija, jo iepriekšējie solījumi vai nu gadiem ilgi velkas, vai nu vispār tiek ielikti atvilktnē uz nenoteiktu laiku. Kuras ir novārtā atstātās pieturas, un kā valsts plānu vērtē iedzīvotāji un satiksmes eksperts?
Jauno dzelzceļa pieturu apsver izbūvēt tieši pretim Stradiņa slimnīcai – blakus Atpūtas ielai, kuras malā stāv daudzas mašīnas, ar kurām atbraukuši, visdrīzāk, pacienti vai slimnīcas darbinieki. Slimnīca ir izraudzījusies vietu tuvāk Ventspils ielai, kur patlaban gājējiem ir sliežu šķērsošanas vieta. Tuvākā dzelzceļa pietura Jūrmalas virzienā ir Zasulauks, kas atrodas kādu 10–15 minūšu gājiena attālumā, bet centra virzienā tuvākā ir Torņakalns, kas atrodas vismaz pāris kilometru tālu. Potenciālā pietura atrastos diezgan taisnā sliežu ceļa posmā, un tas ir būtisks faktors jaunas pieturas izveidei.
Ko par pieturu domā iedzīvotāji?
Latvijas Radio pie slimnīcas satika kādu darbinieci, kura ieceri atbalsta:
“Tāpēc ka cilvēkiem vajadzīgi daudzi un dažādi transporti, lai šeit nokļūtu. Der [autobuss un trolejbuss], bet tie jāsastiķē kopā. Nevar ar vienu atbraukt. Es domāju, ka šis gadījums ir līdzīgs kā [Biznesa augstskolai] “Turība”, kurai arī pašai sava stacija, kur tā plūsma ir liela. Pie tagadējiem dzīves apstākļiem es dzelzceļa pieturu neizmantotu, bet, ja kaut kas mainītos un man būtu kaut kādi pārvietošanās ierobežojumi vai ģimenē būtu viena, nevis divas automašīnas, un man būtu viegli aizbraukt uz Rīgas staciju, tad noteikti – jā.”
Savukārt kāds baušķenieks teica, ka viņam jautājumā vispirms jāiedziļinās. “Es uz “Stradiņiem” pats atbraucu. Vienīgi problēmas ir ar stāvlaukumu.”
Uz stāvvietu problēmu norādīja arī slimnīcas vadītājs Lauris Vidzis. Dzelzceļa pietura piekļuvi slimnīcai, viņaprāt, būtiski uzlabotu, jo patlaban pacientiem un viņu tuviniekiem nokļūt līdz slimnīcai esot grūti. Cik daudzi jauno pieturu varētu izmantot, aplēst ir grūti, atzina Vidzis, sakot, ka Zasulauka pieturu ik gadu izmanto vairāk nekā 600 000 cilvēku, no kuriem liela daļa ir pacienti un slimnīcas darbinieki.
Sociālajā medijā “X” ideja par jauno pieturu raisījusi dažādus viedokļus. Daļa ieceri apšauba, uzskatot, ka Zasulauka pietura neatrodas tik tālu. Lūk, ko par to saka Vidzis:
“Tomēr jāņem vērā, ka pacienti ir slimi. Pacienti ir ar dažādiem kustību traucējumiem un ir arī seniori, kas pie mums griežas pēc palīdzības. Attālums līdz Zasulauka stacijai tomēr ir pārāk tāls, lai veiksmīgi, raiti un ērti nokļūtu uz Stradiņa slimnīcu. Tieša satiksmes savienojuma no Zasulauka ar Stradiņa slimnīcu šobrīd nav.”
Direkcija: Jaunajai pieturai ir augsts potenciāls
Posmā starp lidostu un centrālo staciju (projekts “RIX – RCS – Daugavkrasti”) jau pirms vairākiem gadiem “Rail Baltica” projektā paredzēja izbūvēt un pārbūvēt 10 pieturas. To skaitā bija arī jaunā pietura “Āgenskalns/Stradiņi”. Tiesa, cik pasažieru to izmantotu, datu nav. To Latvijas Radio noskaidroja Autotransporta direkcijā, kur vienlaikus uzsvēra, ka jaunajai pieturai ir augsts potenciāls.
Redzot, ka “Rail Baltica” projekts nevirzās, “Latvijas dzelzceļš” jauno pieturu potenciāli iekļāva Jūrmalas līnijas modernizācijas projektā.
“Pagājušā gada nogalē saņēmām iepirkuma piedāvājumus. Mēs redzam, ka divu lētāko piedāvājumu apjomos iekļaujas arī Āgenskalna [pieturas] izbūve. Attiecīgi diezgan droši varam teikt, ka šī projekta budžeta ietvaros mēs Āgenskalna staciju uzbūvēsim.
Projekta īstenošanas termiņš ir 2029. gads, kad šai stacijai ir jābūt. Ja viss norit, kā plānots, mūsu mērķis ir, ka martā tiek pieņemts šī iepirkuma gala lēmums.
Tad līgumu par šo darbu veikšanu mēs varam slēgt tajā brīdī, kad mums ir pieejams finansējums, proti, noslēgts līgums ar Centrālo finanšu līgumu aģentūru par fonda finansējuma piešķiršanu šim projektam. Un, ja viss veiksmīgi norit, tad maijs ir tas mēnesis, kad esam gan noslēguši līgumu par finansējumu, gan līgumu par šo darbu veikšanu, un uzsāksies projektēšanas darbi,” skaidroja uzņēmuma projektu vadības direktore Agra Melne.
Inčupes pieturu tomēr nepārceļ
“Tāda nesapratne, kādēļ ne šeit.” Tā par nolemto attiecībā uz jauno pieturu sacīja Saulkrastu novada Veselības ciema iedzīvotāja Māra Heimane. Pirms pusotra gada pēc iedzīvotāju daudzajiem lūgumiem Sabiedriskā transporta padome nolēma nekurienē esošo Inčupes pieturu pārcelt tuvāk Baltajai kāpai. Plāns bija to paveikt līdz 2029. gadam. Tiesa, pērn vasarā darbiem paredzēto naudu pēkšņi pārdalīja “Rail Baltica” projektam, un iedzīvotāju cerības apslāpēja.
“Mūsu apkaimē parādījās cerība. Uz dzīvi vēlējās iesakņoties jaunās ģimenes. Ne vizuāli, ne teorētiski, ne praktiski neviena paziņojuma par Inčupes pieturas pārcelšanu nav.
Šobrīd Inčupes pietura ir absolūti nelietderīga. Uz to aiziet no Saulkrastu pilsētas Inčupes iedzīvotājiem ir neiespējami, jo uz pieturu ved meža taka, kas ir dzelzceļa uzbēruma apakšā,” pauda Heimane.
Tomēr pietura Āgenskalnā sabiedrībai ir būtiskāka. Tā var secināt no “Latvijas dzelzceļa” pozīcijas. Uzņēmumā piebilda – ja būs nauda, pieturu izbūvēs arī pie Baltās kāpas. Tiesa, indikāciju par tādu finansējumu pagaidām nav – atzina dzelzceļā, sakot, ka tāds pats liktenis ir pieturai “Dārziņi” Aizkraukles līnijā. Arī to Sabiedriskā transporta padome 2024. gada vasarā nolēma pārcelt tuvāk Rumbulai.
Satiksmes eksperts: Latvijas prakse nav normāla
Satiksmes eksperts, bijušais Autotransporta direkcijas vadītājs Artūrs Caune uzskata, ka Latvijas prakse nav normāla.
“Piemēram, Vācijā ir skaidri redzams koncepts 2040. gadam, kāds būs viss visas Vācijas regulārā intervāla grafiks. Šveice šobrīd plāno modernizācijas projektu līdz 2050. gadam. Latvijā mums visi politikas plānošanas dokumenti ir ar īsiem termiņiem – pieci līdz septiņi gadi. Tāpēc nav īsti tās vietas, kur ierakstīt atbildi iedzīvotājiem, kā, piemēram par Inčupi, par kuru būtu skaidri pateikts, ka tas nav gaidāms tuvākajos piecos gados, bet tas ir gaidāms, piemēram, vēl pēc trijiem gadiem. Tātad pēc astoņiem deviņiem gadiem. Tad būs šī plānošanas skaidrība un tad varētu arī attiecīgi iedzīvotāji būt informēti un sekot līdzi šai attīstībai,” teica Caune.
Līdz 2029. gadam dažādās līnijās paredzēts atjaunot vai izbūvēt kopumā 25 pieturas, tajā skaitā Torņakalna, Zasulauka, Depo, Dobeles un Liepājas pieturu.
Bet kā parāds sabiedrības priekšā “Latvijas dzelzceļam” velkas vēl iepriekšējais daudzu desmitu miljonu eiro projekts, kurā runa ir par 48 pieturām. Tās sākotnēji vajadzēja pabeigt līdz 2023. gada beigām. Liela daļa gan ir paveikta, bet, piemēram, divas pieturas Bolderājas līnijā, kur pasažieru vilciens nav kursējis teju 70 gadus, paredz pabeigt vien šajā novembrī. Par ilgstoši neizpildītajiem darbiem būvniekam paredzētas sankcijas.
Avots: LSM.LV
