Jaunākie Eiropas Tūrisma komisijas (ETC) dati liecina, ka vēlme ceļot Eiropā ir sasniegusi augstāko līmeni kopš 2020. gada. Tomēr inflācijas un dzīves dārdzības dēļ ceļotāju uzvedībā dominē pragmatisms un precīza izdevumu plānošana.

Galvenie statistikas dati

• 82% Eiropas iedzīvotāju plāno doties vismaz vienā braucienā. Tas ir augstākais rādītājs pēdējo sešu gadu laikā.
• 38% ceļotāju izvēlas īsus braucienus ilgumā no 4 līdz 6 naktīm. Garie 1–2 nedēļu atvaļinājumi tiek izvēlēti retāk, lai labāk kontrolētu izmaksas.
• Par 41% audzis pieprasījums pēc galamērķiem ārpus pilsētu centriem, fokusējoties uz dabas tūrismu un mazāk zināmām vietām.

Izmaiņas patēriņa paradumos

Inflācijas ietekmē ceļotāji ir pārkārtojuši prioritātes budžeta sadalē:

• Prioritāte – naktsmītnes un vietējā pieredze: Nauda primāri tiek novirzīta kvalitatīvām, drošām naktsmītnēm un autentiskām vietējām aktivitātēm (reģionālā gastronomija, dabas takas, vietējie gidi). Kompromisi uz kvalitātes rēķina šajās pozīcijās netiek pieļauti.
• Kritums luksusa segmentā: Ir samazinājies pieprasījums pēc dārgām papildu ekstrām un premium pakalpojumiem. Ceļotāji biežāk atsakās no dārgām organizētajām ekskursijām par labu neatkarīgai ceļojuma plānošanai.
• Izmaksu optimizācija: Lai samazinātu izdevumus, tiek izmantota agrā rezervācija, ceļošana darba dienās un bezmaksas dabas objektu apmeklēšana.

Populārākie galamērķi Eiropā

Gandrīz trešdaļa no visiem Eiropas ceļotājiem šovasar izvēlas kādu no trim tradicionālajiem Dienvideiropas galamērķiem:

1. Spānija – 14% no kopējā ceļotāju skaita.
2. Itālija – 11% no kopējā ceļotāju skaita.
3. Francija – 8% no kopējā ceļotāju skaita.

Kopsavilkums: Ceļošanas intensitāte Eiropā nesamazinās, taču mainās braucienu struktūra. Patērētāji pieprasa augstu atbilstību starp cenu un kvalitāti (value for money), atsakoties no nesvarīgiem tēriņiem par labu pārdomātam komfortam.