airBaltic vienojusies par starpfinansējuma nosacījumiem līdz 257 miljoniem eiro ar 25% likmi
Latvijas nacionālā aviokompānija “airBaltic” ir vienojusies ar atsevišķiem esošajiem obligacionāriem un trešo pušu finansējuma nodrošinātājiem par starpfinansējuma nosacījumiem līdz 257 miljoniem eiro, informē aviokompānijā.
Finansējuma mērķis ir stiprināt uzņēmuma likviditāti un nodrošināt finanšu resursus, kas nepieciešami jaunā biznesa plāna īstenošanai.
Plānotā finansējuma saņemšanai vēl nepieciešams “airBaltic” obligacionāru un akcionāru apstiprinājums.
Obligāciju turētāju sapulce, kurā paredzēts skatīt attiecīgo priekšlikumu, ir sasaukta 11. septembrī.
Lidsabiedrībā skaidro, ka pēc nepieciešamo apstiprinājumu saņemšanas un pārējo nosacījumu izpildes paredzēts, ka 180 miljoni eiro būs pieejami neilgi pēc obligacionāru piekrišanas saņemšanas, savukārt vēl 77 miljoni eiro kļūs pieejami pēc papildu nosacījumu izpildes.
Starpfinansējumu paredzēts piesaistīt, emitējot jaunas obligācijas, kuru dzēšanas termiņš būtu 2027. gada 26. februāris. Procentu likme noteikta 25% gadā.
No lidsabiedrības paziņojuma biržā izriet, ka darījumā paredzēts emitēt jaunas, augstākas prioritātes obligācijas (“super senior bonds”) līdz aptuveni 257 miljonu eiro apmērā, ko nodrošinātu investori – Londonā bāzēta investīciju pārvaldības kompānija “Polus Capital Management” un Izraēlā reģistrēta investīciju sabiedrība “Klirmark Capital 4”. Vienlaikus esošajiem obligāciju turētājiem, tostarp Latvijas valstij, būs iespēja proporcionāli piedalīties jaunajā emisijā.
“airBaltic” padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs skaidroja, ka investori ir gatavi nodrošināt starpfinansējumu līdz 257 miljoniem eiro, bet iespēja piedalīties būs arī visiem esošajiem obligacionāriem proporcionāli piederošajam obligāciju apmēram. “Tā nav obligāta prasība, bet iespēja, ko var darīt obligāciju turētāji. Tas attiecas arī uz Latvijas valsti,” uzsvēra Martinovs.
Piesaistītais finansējums plānots esošo saistību pārfinansēšanai par lidmašīnām un dzinējiem, kā arī kārtējo izmaksu segšanai, tostarp remonta, apkopes un lidostu maksājumiem.
Komentējot procentu likmi, Martinovs norādīja, ka tas ir labākais, ko “airBaltic” patlaban var saņemt, jo šāda veida finansējuma instrumenti – īstermiņa starpfinansējums – ir dārgāki nekā cita veida finanšu instrumenti. “”airBaltic” aprēķini un biznesa plāna realizācija arī paredz, ka šādas likmes varētu amaksāt,” uzsvēra Martinovs.
“airBaltic” paziņojumā biržai atkārtoti apstiprina, ka lidojumu programma turpināsies atbilstoši grafikam gan pagaidu finansējuma īstenošanas laikā, gan pārskatīšanas laikā, un nav sagaidāmi nekādi traucējumi pasažieriem.
Lidsabiedrībā norāda, ka finansējuma nodrošinātāji ir apņēmušies nodrošināt visa plānotā finansējuma apmēra pieejamību ar nosacījumu, ka tiek saņemti nepieciešamie apstiprinājumi un izpildīti pārējie darījuma nosacījumi. Visiem esošajiem “airBaltic” obligāciju turētājiem arī būs iespēja piedalīties finansējuma nodrošināšanā.
“airBaltic” uzsver, ka plānotais starpfinansējums nav atkarīgs no Latvijas valsts finansiālas līdzdalības. Vienlaikus valsts kā esošais “airBaltic” obligāciju turētājs saskaņā ar nesen pieņemto regulējumu var pēc izvēles piedalīties finansējumā proporcionāli tai piederošo obligāciju apmēram.
Plānotais finansējums ir daļa no plašākiem pasākumiem “airBaltic” finansiālās pozīcijas stiprināšanai un jaunā biznesa plāna īstenošanai.
“airBaltic” izpilddirektors Erno Hildēns norāda, ka plānotais finansējums sniedz “airBaltic” iespēju nodrošināt “airBaltic” nepieciešamo likviditāti uzņēmuma nākamajam attīstības posmam. “Tā kā pārskatītais biznesa plāns kopumā paredz mērķtiecīgus soļus, lai stiprinātu uzņēmuma finansiālo pozīciju un veidotu efektīvāku un finansiāli patstāvīgāku lidsabiedrību, šis starpfinansējums dotu mums nepieciešamo laiku un resursus šo pasākumu īstenošanai, vienlaikus turpinot plānoto lidojumu programmu,” viņš uzsver.
Jau ziņots, ka “airBaltic” padome ir apstiprinājusi biznesa plānu, kas tostarp likviditātes uzlabošanai paredz piesaistīt 225 miljonu eiro pagaidu finansējumu, izmantojot 2029. gada prioritārajām obligācijām esošo nodrošinājuma kopumu.
Ilgtermiņā paredzēta uzņēmuma rekapitalizācija līdz 225 miljonu eiro jauna aizņēmuma un 100 miljonu eiro jauna pašu kapitāla apmērā, savukārt daļa no esošajām 2029. gada obligācijām tiks pārvērsta uzņēmuma kapitāldaļās, atlikušo daļu aizstājot ar jaunu, mazāku parādu līdz 125 miljonu eiro apmērā.
Tāpat biznesa plāns paredz, ka aviokompānija līdz 2026. gada beigām ekspluatēs 36 “Airbus A220-300” lidmašīnas, salīdzinot ar 54 lidmašīnām šobrīd, flotei pakāpeniski palielinoties līdz apmēram 40 lidmašīnām 2031. gadā.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šogad 25. augustā izsludināja Saeimā 20. augustā steidzamības kārtā pieņemto “airBaltic” finanšu stabilizācijas pasākumu likumu.
Pieņemtais likums paredz valdībai deleģējumu valsts iespējamai dalībai “airBaltic” starpfinansējuma obligāciju iegādē līdz 30 miljonu eiro apmērā, piedaloties vienlaikus ar privātajiem investoriem un uz identiskiem nosacījumiem. Ministru kabinets (MK) varēs pieņemt atsevišķu lēmumu par obligāciju iegādi, ja tas būs nepieciešams.
Tāpat paredzēts veikt no valsts aizdevuma un valstij jau piederošajām obligācijām izrietošo prasījumu kapitalizāciju uzņēmuma pamatkapitālā. Tas nozīmē, ka valstij piederošās obligācijas 50 miljonu eiro apmērā un atlikušo aizdevuma apmēru vairāk nekā 18 miljonu eiro apmērā varēs pārvērst “airBaltic” kapitāldaļās.
Valdība 25. augustā atbalstīja arī “airBaltic” atlikušā valsts aizdevuma pamatsummas 18 miljonu eiro apmērā maksājuma termiņa pagarināšanu līdz šā gada 30. decembrim.
“airBaltic” obligāciju turētāji šomēnes atbalstīja divu tuvāko obligāciju procentu maksājumu kapitalizāciju, kā arī vairākus citus pasākumus, kas lidsabiedrībai sniedz papildu elastību uzņēmuma pārskatītā biznesa plāna īstenošanā.
Obligāciju turētāji atbalstījuši procentu maksājumu, kas bija jāveic šā gada 14. augustā un 14. novembrī, pieskaitīšanu obligāciju pamatsummai, nevis izmaksu naudā. Tāpat pieņemts lēmums par pagaidu atbrīvojumu no minimālās likviditātes prasībām līdz 2026. gada novembrim.
“airBaltic” koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt “airBaltic” koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.
Pagājušā gada vasarā par “airBaltic” akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija “Lufthansa”. Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% “airBaltic” akciju, “Lufthansa” – 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” – 1,62%, bet 0,01% – citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.
Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, “airBaltic” ir apturējusi iespējamo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts “airBaltic” gada pārskatā.
Avots: LETA
