“Tas, kas, iespējams, mainīsies, ir, ka mēs iesim dziļāk, analizējot pieprasījumu. Ja kādā maršrutā ir kaut vai mazāk atpūtnieku, bet ir pietiekami liela biznesa pasažieru interese, “airBaltic” pat var palielināt lidojumu skaitu. Galvenā izmaiņa ir tajā, ka mēs vairs neskatāmies uz maršrutu tīkla plašumu, bet gan uz dziļumu,” uzsvēra Martinovs.

Viņš skaidroja, ka gadījumā, ja būs redzams pieprasījums pēc vairākiem maršrutiem ne tikai no atpūtniekiem, bet arī no biznesa, tad “airBaltic” pieņem, ka tur apakšā ir arī ekonomiskais labums.

Tādējādi Martinovs uzskata, ka kopumā jaunais biznesa plāns nenodarīs nekādu ļaunumu ne savienojamībai, ne atpūtniekiem, ne biznesa apritei.

“Vienkārši turpmāk tik daudz neleposimies, ka “airBaltic” lido uz kādu eksotisku vietu vai ka galamērķu skaits ir pieaudzis par tik un tik procentiem. Tā vietā labāk palielināsim reisu skaitu kādā tiešām noslogotā maršrutā un tiem pašiem biznesa ceļotājiem dosim iespēju no rīta aizlidot turp un vakarā jau atgriezties atpakaļ,” skaidroja Martinovs.

LETA jau ziņoja, ka “airBaltic” 2027. gada vasaras sezonā no Rīgas piedāvās 59 tiešos maršrutus, kas ir par aptuveni 20% mazāk nekā šā gada vasaras sezonā.

Tiesa, divi galamērķi – Madeira un Šarm eš Šeiha, uz kuriem “airBaltic” nodrošinās lidojumus gaidāmās ziemas sezonā, – tai sekojošajā vasaras sezonā maršrutu tīklā būs tikai vienu mēnesi aprīlī, bet pēc tam maršruta tīklā būs 57 galamērķi.

Nākamajā vasaras sezonā netiks nodrošināti lidojumi uz Aberdīnu Skotijā, Antalju Turcijā, Batumi Gruzijā, Bergenu Norvēģijā, Dublinu Īrijā, Erevānu Armēnijā, Faru Portugālē, Gēteborgu Zviedrijā, Maltu, Olbiju Itālijā un Valensiju Spānijā. Savukārt lidojumus uz Dubaiju Apvienotajos Arābu Emirātos plānots nodrošināt ziemas sezonā.

Kompānijā uzsvēra, lai arī maršrutu skaits praktiski ir mazāks, piedāvāto sēdvietu skaits ir līdzvērtīgs 2026. gada vasaras sezonai.

Tāpat vēstīts, ka “airBaltic” ir vienojusies ar atsevišķiem esošajiem obligacionāriem un trešo pušu finansējuma nodrošinātājiem par starpfinansējuma nosacījumiem līdz 257 miljoniem eiro.

Plānotā finansējuma saņemšanai vēl nepieciešams “airBaltic” obligacionāru un akcionāru apstiprinājums. Obligāciju turētāju sapulce, kurā paredzēts skatīt attiecīgo priekšlikumu, ir sasaukta 11. septembrī.

Starpfinansējumu paredzēts piesaistīt, emitējot jaunas obligācijas, kuru dzēšanas termiņš būtu 2027. gada 26. februāris. Procentu likme noteikta 25% gadā.

Ilgtermiņā paredzēta uzņēmuma rekapitalizācija vairāk nekā 225 miljonu eiro jauna aizņēmuma un 100 miljonu eiro jauna pašu kapitāla apmērā, savukārt daļa no esošajām 2029. gada obligācijām tiks pārvērsta uzņēmuma kapitāldaļās, atlikušo daļu aizstājot ar jaunu, mazāku parādu līdz 125 miljonu eiro apmērā.

“airBaltic” koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt “airBaltic” koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Pagājušā gada vasarā par “airBaltic” akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija “Lufthansa”. Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% “airBaltic” akciju, “Lufthansa” – 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” – 1,62%, bet 0,01% – citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.

Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, “airBaltic” ir apturējusi iespējamo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts “airBaltic” gada pārskatā.