Informēju, ka Martins Gauss ir atstādināts no amata. Man ir svarīgi redzēt rezultātus. AirBaltic ir valstij nozīmīgs uzņēmums, un tam ir jāspēj patstāvīgi attīstīties un pielāgoties ārējiem apstākļiem.

— Atis Švinka (@atis_svinka) April 7, 2025

Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas ienākumu deklarācija par 2024.gadu liecina, ka pērn AirBaltic valdes priekšsēdētāja Martina

Gausa alga kompānijā pagājušajā gadā palielinājusies par 1,2% – līdz 838 568 eiro.

Vienlaikus Gauss pagājušajā gadā deklarējis arī 72 425 eiro ienākumus no «Swedbank atklātā pensiju fonda». Deklarācija liecina, ka Gausa īpašumā joprojām ir būves Vācijā, Austrijā un Itālijā, kā arī īpašums Jūrmalā. Tāpat Gausam kopīpašumā joprojām pieder nekustamais īpašums Rīgā. AirBaltic vadītājam arī pilnībā pieder Vācijā reģistrēts uzņēmums MaGau GmBH.

Aviokompānijas valdes priekšsēdētājam īpašumā pagājušā gada beigās joprojām bija 2017.gada izlaiduma kvadricikls Canam Quard, kā arī divas 2022.gada izlaiduma motorlaivas Mercury un Easy_Marine 500. Vienlaikus 2024.gadā Gausa īpašumā bija piecas automašīnas, tostarp viņa īpašumā joprojām bija 2019.gada un 2021.gada Tesla, 2022.gada Audi e-tron un 2019.gada Mercedes GLE, savukārt 2024.gadā Gauss iegādājies 2023.gada Fiat automašīnu, jo 2023.gada deklarācijā šāds transportlīdzeklis nebija uzrādīts.

2023.gadā Gauss algā par darbu AirBaltic saņēma 828 942 eiro.

Jau ziņots, ka

AirBaltic valde šogad februārī brīvprātīgi vienojusies uz laiku daļēji atteikties no savām fiksētajām algām, samazinot tās par 40%,

līdz brīdim, kad veiksmīgi tiks īstenots akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO).

AirBaltic valdē strādā kompānijas izpilddirektors Gauss, kurš ir valdes priekšsēdētājs, finanšu direktors Vitolds Jakovļevs un operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis.

Tāpat ziņots, ka 2025.gada janvāra beigās tika panākta vienošanās ar Vācijas aviokompāniju Lufthansa par investīcijām AirBaltic 14 miljonu eiro apmērā. Apmaiņā pret ieguldījumu «Lufthansa Group» saņems konvertējamu akciju, kas tai dos 10% līdzdalību. Vēlāk, pēc potenciālā AirBaltic IPO, šī konvertējamā akcija tiks konvertēta parastajās akcijās. Pēc IPO Lufthansa Group līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka Lufthansa Group pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no AirBaltic kapitāla. Minētajam darījumam vēl jāsaņem Vācijas Federālā karteļu biroja (Bundeskartellamt) atļauja.

Šobrīd Latvijas valstij pieder 97,97% AirBaltic akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam Aircraft Leasing 1 – 2,03%. Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc AirBaltic IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

2024.gadā AirBaltic koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.