Mūsdienās daudzas šādas vietas iegūst otro dzīvību – tās pārtop par velo un gājēju maršrutiem. Latvijas Zaļo ceļu asociācijas valdes loceklis Raitis Sijāts norādīja, ka pa bijušajām dzelzceļa līnijām, kur vairs nekursē vilcieni, nu pārvietojas gan kājāmgājēji, gan velobraucēji.

Nupat svinīgi atklāts jauns zaļais dzelzceļa posms, kas savieno Rūjienu ar Meizakilas ciemu Igaunijā. Tā kopējais garums – 24 kilometri. Valmieras novada Tūrisma pārvaldes vadītājs Toms Treimanis sacīja: “Ārzemniekam vislielāko interesi izraisa tas, ka šos zaļos dzelzceļus var izmantot arī ziemā – mēs slēpojam vai braucam ar haskiju pajūgiem. Ārvalstu viesiem tas šķiet pārsteidzoši, ka Latvijā tiešām ir ziema. Tas rada interesi, un mēs redzam, ka gan tūroperatoru grupas, gan individuālie ceļotāji izmanto šos zaļos ceļus.”

Arī kaimiņi igauņi atzīst, ka šāds dzelzceļa posms varētu izraisīt interesi vietējo tūristu vidū.

Igaunijas iedzīvotāja un projekta pārstāve Sille Talvete-Unta norādīja: “Tas ir ļoti nozīmīgi vietējām kopienām, jo mēs atrodamies attālos Latvijas un Igaunijas reģionos. Kad tiek radīts kas tāds, kas piesaista cilvēkus un veicina uzņēmējdarbību, tas rada pozitīvāku attieksmi arī pašiem pret savu dzimto vietu.”

Pirmie velobraucēji, kas jau izmēģināja jauno posmu, atzīst – maršruts ir ainavisks, taču dažviet arī grūts. Rūjienas iedzīvotāja Liene atzina, ka viņai maršruts patika, vienīgi dažviet smiltis bija grūti izbraucamas. “Esmu braukusi pa dažādiem velo maršrutiem, bet šādu vēl nebiju pieredzējusi,” viņa sacīja.

Līdzīgi kā citviet Eiropā, arī Latvijā zaļo dzelzceļu veidošana izrādās ekonomiski izdevīgāka nekā jaunu veloceliņu būvniecība.

Latvijas Zaļo ceļu asociācijas valdes loceklis Raitis Sijāts pauda: “Gulbenes piemērs parādīja, ka veloceļa izbūve uz esošā dzelzceļa seguma maksā aptuveni 80 tūkstošus eiro, kamēr pilnīgi jauna veloceļa izbūve izmaksā ap 354 tūkstošiem eiro. Tāpēc šiem ceļiem ir liels potenciāls – ne tikai tūristiem un kājāmgājējiem, bet arī mikromobilitātei.”

Latvijā joprojām ir vairāk nekā 1000 kilometru pamestu dzelzceļa līniju, kuras nākotnē varētu pārtapt par līdzīgiem maršrutiem. Ceļu kārtībā uztur pašvaldības. Šī projekta kopējās izmaksas ir nedaudz vairāk nekā 148 000 eiro, no kuriem lielāko daļu sedz Eiropas Savienības atbalsta finansējums.