Ja salīdzina laiku pirms un pēc pandēmijas, pārvadājumu apmērs ar tālsatiksmes autobusiem ir palielinājies, intervijā sacīja starptautiskā pasažieru pārvadātāja “FlixBus” vadītājs Baltijas valstīs Mihals Lemans.

Vienlaikus viņš piebilda, ka joprojām ir ļoti grūti precīzi novērtēt izmaiņas, jo satiksmi ietekmēja arī karš Ukrainā un bēgļu plūsma, kā arī pirms un pēc pandēmijas ir nedaudz mainījusies klientu bāze.

Lemans norādīja, ka īpašs bija pirmais gads pēc pandēmijas, jo pēc diviem gadiem, kuros īsti nevarēja ceļot, cilvēki pastiprināti gribēja doties braucienos, turklāt bija arī ietaupījusies nauda, kuru parasti tērēja ceļojumiem un izklaidei.

“Šī tendence ir lejupejoša, jo it īpaši šajā Eiropas reģionā visus mūs pēc tam skāra arī augstā inflācija, kas samazina tēriņus. Tāpēc es teiktu, ka pieprasījums tagad ir nedaudz mērenāks nekā gadu pēc Covid-19 pandēmijas, bet lielāks, nekā tas bija pirms pandēmijas,” sacīja Lemans.

Viņš skaidroja, ka Latvija, Lietuva un Igaunija ir valstis, kurās “FlixBus” sāka sniegt savus pakalpojumus 2020.gadā, proti, pandēmijas laikā. Tādēļ viņš sacīja, ka nevar runāt par to, kā bija pirms tam, bet tendences reģionā – Polijā, Čehijā, Slovākijā un Ungārijā – ir vairāk vai mazāk līdzīgas.

Vienlaikus viņš norādīja, ka “FlixBus” nepublisko datus par katru tirgu, bet kopējos skaitļus. Pagājušā gada darbības rezultāti vēl nav publiskoti, bet 2023.gadā pasažieru skaits pārsniedza 80 miljonus. Viņš prognozēja, ka pagājušā gada rezultāti ir vēl labāki.

“FlixBus” pārstāvis arī piebilda, ka pasažieru profili un paradumi dažādos reģionos atšķiras. “Baltijas valstīs cilvēki vairāk izvēlas autobusus, lai ceļotu. Piemēram, dodoties izbraucienos nedēļas nogalēs, apciemojot draugus un ģimenes locekļus vai vienkārši dodoties brīvdienu braucienus reģiona robežās un pat tālāk par tām,” viņš piebilda.

Savukārt biznesa klienti, pēc viņa teiktā, lielākoties dodas uz lidostām, jo tas ir ātrāk un vienkāršāk, piebilstot, ka “FlixBus” ir savienojumi ar daudzām lidostām Eiropā ar tuvējām vai nedaudz tālākām pilsētām. Vienlaikus viņš piebilda, ka Baltijas valstīs šāda tendence nav novērota, jo biznesa braucieni ar autobusu uz lidostām šajā reģionā ir mazāk populāri, un tam esot vairāki iemesli.

“Pirmkārt, šeit gaisa satiksme ir diezgan vāja. Līdere šajā ziņā ir Latvija ar “airBaltic”, jo šeit ir vismaz viens liels pārvadātājs, kuram ir bāze Rīgā, bet Igaunijā un Lietuvā tas tā nav. Tāpat Baltijas valstīs mums nav pieejami iekšzemes pārvadājumi, jo tam ir nepieciešama licencēšana vai konkursi. Līdz ar to mums nav vienkārši atvērt, piemēram, maršrutu starp Rīgas centru un lidostu, lai biznesa klienti varētu nokļūt lidostā,” skaidroja Lemans.

No otras puses viņš skaidroja, ja tiek nodrošināti darījumu braucieni starp Latviju un Igauniju vai Latviju un Lietuvu un autobusu pasažieri nevēlās braukt ar savu automašīnu, tad autobuss ir primārais pārvietošanās veids, jo pārrobežu vilcienu satiksmes praktiski nav vai tā ir ļoti vāja.

“Kamēr nematerializēsies slavenais “Rail Baltica” projekts, satiksmē autobusi joprojām būs uzvarētāji,” sacīja Lemans.

Jau ziņots, ka “FlixBus” Latvijā piedāvā 10 ceļojumu galamērķus, kuriem nav starpsavienojumu – Austrija, Ungārija, Čehija, Slovākija, Somija, Lietuva, Igaunija, Polija, Slovēnija un Vācija. Kopumā Baltijā “Flixbus” apkalpo 53 maršrutus.

“FlixBus” ir zīmols, kas pieder Vācijas uzņēmumam “FlixMobility GmbH”.

Avots: LETA