2022.gadā uzņēmums guva 1,5 miljonu eiro peļņu, bet tā apgrozījums bija 90,6 miljoni eiro.

Kā norāda kompānija, pamatdarbības izdevumi pieauga par 40 miljoniem eiro jeb 44,7% inflācijas spiediena, vienreizējo projektu sākšanas izmaksu jauniem klientiem, pilotu un stjuartu trūkuma, kā arī un ilgākas par plānoto lidmašīnu tehniskās apkopes dēļ.

Finanšu rezultātus 2023.gadā negatīvi ietekmēja vairāki ārkārtēji notikumi, tostarp lidmašīnas “Airbus A320” dzinēja problēmas, kas izmaksāja aptuveni 2,2 miljonus eiro remontdarbu un zaudēto dienas ieņēmumu dēļ, jo lidmašīna ilgāku laiku netika ekspluatēta, kā arī ārējo faktoru radītie bojājumi, kas ietekmēja lidmašīnas ATR.

Auditēts pagājušā gada pārskats bija jāiesniedz uzņēmumu reģistrā līdz jūnija beigām, tomēr pagaidām nav skaidrs, kad kompānija to varēs iesniegt, “Nordic Aviation Group” pārstāvji atzina Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR.

Igaunijas valdība ir nolēmusi pārdot “Nordic Aviation Group”, jo kompānija sniedz apakšuzņēmuma pakalpojumus un nav iemesla uzskatīt, ka tās sāks piedāvāt lidojumus no Tallinas, kas nozīmē, ka grupai nav stratēģiska mērķa Igaunijas valsts interesēs.

Īpašajā revīzijā, ko veica starptautiskā kompānija “EY”, secināts, ka “Nordica” finansiālo grūtību galvenais iemesls ir sliktā pārvaldība.

“Nordic Aviation Group” tika izveidota 2015.gadā pēc tam, kad iepriekšējās Igaunijas nacionālās lidsabiedrības “Estonian Air” darbība tika izbeigta saistībā ar Eiropas Komisijas atzinumu, ka Igaunijas valsts sniegtā palīdzība kompānijai nav bijusi likumīga. Toreiz “Nordica” galvenie izvirzītie mērķi bija nodrošināt lidojumus no Tallinas, radīt konkurenci aviācijas tirgū un darboties komerciāli ilgtspējīgā veidā. Tomēr 2019.gadā grupa pārtrauca lidojumus no Tallinas, jo nespēja konkurēt ar citām aviokompānijām.

Šogad aprīlī valdība nolēma neturpināt sarunas ar diviem uzņēmumiem, kas iesniedza piedāvājumus iegādāties “Nordica”, norādot uz trūkumiem piedāvājumos. Viens piedāvājums tika atzīts par finansiāli neatbilstošu un ietvēra pārdevējam nelabvēlīgus papildu nosacījumus, savukārt otrs piedāvājums ietvēra nepieņemamus nosacījumus un tajā nebija pietiekamas informācijas par darījumam paredzētā kapitāla izcelsmi.