JŪRTAKA – garās distances pārgājienu maršruts gar Baltijas jūras piekrasti
Jūrtaka ir garās distances pārgājienu maršruta E9 daļa gar Baltijas jūras piekrasti, kas sākās pie Lietuvas-Latvijas robežas Nidas ciemā Latvijā un finišē pie Tallinas ostas Igaunijā, maršruts ir veicams abos virzienos un Tallina var būt arī starta punkts. Taka ir sadalīta pa dienām un grūtības pakāpēm, kas ļauj ik vienam izvēlēties sev piemērotāko distanci.
- Garums: ~ 1200 km (~ 1,5 milj. soļu), t.sk.: Latvijā – 580 km, Igaunijā – 620 km
- Divas galvaspilsētas, kuru vecpilsētām ir piešķirts UNESCO statuss: Rīga, Tallina
- Teritorija: Baltijas jūras piekraste
- Maršruta gaita: Nida – Liepāja – Ventspils – Kolkasrags – Jūrmala – Rīga – Saulkrasti – Ainaži – Ikla – Pērnava – Virtsu – Lihula – Hāpsala – Paldiski – Tallina.
- Augstākie punkti: Rannameizas klintis (Rannamõisa pank) – 35 m v.j.l., Pakri bākas skatu platforma kopā ar Pakri klinšu augstumu: ~ 70 m v.j.l., atrodas Igaunijā.
- Veikšanai nepieciešamais laiks: ~ 60 dienas. Pieredzējuši gājēji to var veikt īsākā laikā.
- Apskatāmi > 500 dabas, vēstures un kultūras objekti.
- Jūrtakai piekļaujas Igaunijas salas: Kihnu, Sāmsala, Muhu, Hījumā, Vormsi, Osmusāre.
Kā iziet Jūrtaku?
- Jūrtaka sastāv no 60 atsevišķiem vienas dienas gājieniem, kas aprakstīti ceļveža lapās.
- Katra diena ir kā atsevišķs, neatkarīgs maršruts. Dienas savienojot, var veikt vairāku dienu maršrutu.
- Jūrtaku var sākt jebkurā fiziski pieejamā vietā un iet vienā vai otrā virzienā (marķējums ir abos virzienos). Ar ceļvedī ir norādīts katras dienas ieteicamais starta un finiša punkts.
- Atkarībā no interesēm un iespējām, atsevišķus posmus var neiet kājām, bet veikt ar sabiedrisko transportu, vai vienoties ar naktsmītņu saimniekiem par transporta un mantu pārvadāšanu.
- No www.jurtaka.lv var izdrukāt maršruta dienu aprakstus un lejupielādēt GPX failus.
- Dabā orientēties palīdz maršruta marķējums (balts – zils – balts) uz kokiem, akmeņiem un citiem dabas objektiem un Jūrtakas uzlīmes uz ceļa zīmēm, elektrības stabiem, tiltu margām ciemos un pilsētās, kā arī norādes ceļa zīmes.
- Vietās, kur Jūrtaka iet pa liedagu un ilgstoši nav jānogriežas, tā nav marķēta. Dižjūrā (Baltijas jūras Kurzemes piekraste) un Mazjūrā (Rīgas jūras līča Kurzemes piekraste) kāpās pie apdzīvotām vietām ir izvietotas lielas koka norādes, kas informē par konkrēto apdzīvoto vietu, kā arī parāda attālumu līdz nākošajam ciemam abos virzienos.
- Jūrtakas malā ir izvietoti informācijas stendi.
- Kā ceļot pa Jūrtaku, ja savu auto atstājat starta punktā?
- Kur iespējams, ar sabiedrisko transportu var doties atpakaļ pie sava auto, tālāk uz citu galamērķi un nakšņošanas vietu.
- Ar naktsmītnes saimnieku var vienoties par transfēra pakalpojumu.
- Gājēji var organizēt savu loģistiku, vienu auto iepriekš atstājot finiša, otru starta punktā.
- Jūrtakas kopējā maršruta garums ir ~ 1200 km (~ 1,5 milj. soļu), no tiem 580 km Latvijā. Lielāka maršruta daļa Latvijā (86%) ved gar dabisku jūras krastu, maršruts ved arī pa meža ceļiem (7%) un grantētiem ceļiem un takām (4%). Tikai neliela daļa no maršruta, kas ir ārpus lielajām pilsētām (3%) ved pa asfaltētiem ceļiem.
Jūrtaka – Praktiskā informācija
Piekrastes daba
- Latvijā Jūrtaka galvenokārt iet pa smilšainām pludmalēm, dažviet akmeņainiem liedagiem, īsos posmos – pa piejūras pļavām. Piekrastes mežos ir iestaigātas takas un nelieli ceļi. Atsevišķos posmos smiltis var būt mīkstas, kas apgrūtina iešanu.
- Igaunijā gar pašu jūras krastu Jūrtaka iet ~ 100 km garumā – galvenokārt starp Hāpsalu un Tallinu. Citviet ir sarežģīta krasta līnija, ko veido daudzie zemesragi, pussalas, mitrāji – niedrāji, palieņu pļavas, lagūnas un sekli līči, tādēļ pārējie ~ 500 km ir veicami pa piekrastes takām, ceļiem un gar autoceļu malu.
- Pilsētās un apdzīvotās vietās Jūrtaka ved pa gājēju ietvēm.
- Piekrastes reljefs galvenokārt ir līdzens un lielākā Jūrtakas daļa atrodas tuvu jūras līmenim.
- Stāvkrasti Latvijā sastopami no Strantes līdz Ošvalkiem un Staldzenes apkārtnē, kā arī Vidzemes akmeņainajā piekrastē, savukārt klintis var redzēt Harju apriņķī netālu no Tallinas Igaunijā.
- Maršruts ir veicams visos četros gadalaikos. Katrā gadalaigā ceļošanai ir savi ieguvumi un trūkumi.
- Nozīmīgākie šķēršļi ir lielo upju ietekas – Saka, Irbe, Venta, Lielupe, Daugava, Gauja, Salaca, Pärnu u.c. Jūrtaka tās apiet pa tuvākajiem ceļiem un tiltiem.
- Mazās upītes un strautus mazūdens periodā var pārbrist. Daudzu mazo upīšu ieteku tuvumā ir gājēju tiltiņi vai laipas.
- Baltijas jūras piekrastei nav raksturīgas bīstamas dabas stihijas. Spēcīgas vētras notiek reti, parasti tās ir rudens vai ziemas sezonā.
- Latvijā valdošie ir Rietumu vēji. Baltijas jūras Latvijas piekrastē tie ir izteikti specīgāki, tāpēc no Lietuvas robežas līdz Kolkai gājiens var būt ērtāks šādā virzienā, ar ceļavēju no muguras.
- Jūrtakā nav paisumu un bēgumu, kas ierobežotu vai padarītu nedrošu pārvietošanos gar pašu jūras krastu.
- Jūras krasts ir mainīgs un katrā nākamajā reizē viena un tā pati vieta var izskatīties citādi. Stāvkrastus noskalo vētras, mainās pludmale, smilšaina liedaga vietā var būt oļains vai pat akmeņains, citreiz oļus sedz uzskalota smilts.
Pakalpojumi un infrastruktūra
Naktsmītņu daudzums dažādos piekrastes posmos ir atšķirīgs. Naktsmītnes kartē ir atzīmētas ar 
, bet kempingi – simbolu 
. Informācija par naktsmītnēm ir atrodama katras maršruta dienas aprakstā. Ceļvedī ir norādīti naktsmītņu nosaukumi un . Naktsmītnes ieteicams rezervēt laicīgi, jo tūrisma sezonas laikā pie jūras tās var būt aizņemtas, bet nesezonā tāsvar būt slēgtas vai pieejamas tikai ar savlaicīgu rezervāciju.
Ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju daudzums dažādos piekrastes posmos atšķiras. Ceļveža maršruta lapās ir norādīts, kurās vietās ēdināšanas pakalpojumu nav. Ir uzņēmumi, kas darbojas tikai vasaras sezonā, tādēļ pirms apmeklējuma drošāk ir piezvanīt.
Jūrtakas malā ir izveidotas vairāk nekā 70 publiskas bezmaksas atpūtas vietas. Tajās ir nojumes, galdi, soli, atkritumu urnas, daudzās – ugunskura vai grila vietas un tualetes. Atpūtas vietas ir arī kempingos un pie naktsmītnēm, taču to izmantošana ir jāsaskaņo ar saimniekiem.
Veikali atrodas lielākajās apdzīvotajās vietās, taču ir atsevišķi maršruta posmi, kuros veikalu nav vienas dienas gājiena garumā. Informācija par to ir norādīta maršruta lapās.
Lielākajā piekrastes daļā ir pieejams sabiedriskais transports (visbiežāk autobuss, retāk – vilciens), taču iepriekš jāprecizē kursēšanas laiki – Latvijā: www.1188.lv/satiksme, Igaunijā: www.peatus.ee, www.tpilet.ee. Liepājā, Ventspilī, Jūrmalā, Rīgā, Pērnavā, Hāpsalā un Tallinā izmantojams pilsētas sabiedriskais transports. Uz Igaunijas salām var nokļūt ar prāmi: Kihnu, Vormsi (www.veeteed.com), Sāremā, Hījumā (www.praamid.ee), Osmusāre (www.osmussaarereisd.ee).
