Cerības par sekmīgu vasaras sezonu nav pilnībā attaisnojušās, pauda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) vadītājs Andris Kalniņš.

Viņš norādīja, lai gan salīdzinājumā ar 2022.gada vasaru šis gads ir bijis veiksmīgāks, jāņem vērā, ka pērn gada pirmā puse tika pavadīta Covid-19 ēnā ar visiem to saistītajiem ierobežojumiem, kā arī pasaules satricinājumiem saistībā ar ģeopolitiskajiem notikumiem, kuru sekas īpaši izjuta Austrumeiropas valstis.

“Arī šogad, protams, izjūtam sekas, kuras radījusi ģeopolitiskā situācija Eiropā, taču tās ir mazāk jūtamas un savā ziņā esam arī adaptējušies,” sacīja Kalniņš, atzīmējot, ka nozare salīdzina 2023.gadu ar pirms pandēmijas periodu, proti, 2019.gadu.

Tostarp Kalniņš atzina, ka 2023.gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu ārvalstu tūristu skaits Latvijā bija būtiski mazāks. Pie tam no janvāra līdz maijam, pat ņemot vērā Pasaules čempionātu hokejā, kas notika Rīgā, ārvalstu tūristu skaits Latvijā bija par aptuveni 30% mazāks nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, Latviju ierindojot pēdējā vietā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.

“Tas, protams, ir saistīts ar Krievijas tirgus slēgšanu, kuru diemžēl nav sanācis pilnībā kompensēt ar ārvalstu tūristiem no citām valstīm,” skaidroja LVRA vadītājs.

Tāpat viņš norādīja, ka ir samazinājies arī ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits Latvijā, un patlaban novērojams, ka Latvija kā ārvalstu tūristu galamērķis nav īpaši pieprasīta un ne ar ko neizceļas uz pārējo Baltijas valstu fona, īpaši, ja salīdzina ar Lietuvu, kur nodokļu politika viesmīlības nozarē ir daudz pretimnākošāka.

Kalniņš sacīja, ka ārvalstu uzņēmējam, izvēloties starp Latviju un Lietuvu, ir izdevīgāk rīkot starptautisku pasākumu Lietuvā, pamatojoties tikai uz to, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme ēdināšanai, kas ir lielākās izmaksas pasākumā, ir zemāka un līdz ar to arī konkurētspējīgāka.

Tāpat būtisks faktors, pēc Kalniņa teiktā, ir Latvijas sasniedzamība. “Ja Lietuvai tuvāka ir pārējā Rietumeiropa, bet Igaunijai ar tās attīstīto prāmju satiksmi, visa Skandināvija, tad diemžēl Latvija zaudē šajā ziņā,” skaidroja LVRA vadītājs, paužot uzskatu, ka Latvijas valdībai ir jāpieliek visas pūles, lai atjaunotu prāmju satiksmi ar Skandināvijas valstīm, kā tas bija pirms Covid-19 pandēmijas, lai Latvija ir sasniedzama potenciālajiem ārvalstu tūristiem pēc iespējas vieglāk.

Neskatoties uz ārvalstu tūristu samazinājumu Latvijā, Kalniņš prognozēja, ka viesmīlības nozare šo gadu, visticamāk, noslēgs ar rekordlielu apgrozījumu. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka apgrozījuma kāpums nebūt nenozīmē peļņu.

Asociācijas vadītājs skaidroja, ka nozares apgrozījums galvenokārt ir audzis, ņemot vērā inflāciju, taču visu izmaksu pieaugumu nav iespējams iecenot sniegto pakalpojumu cenās, jo pakalpojumu saņēmēju pirktspēja ir kritusies. “Šo izteikti jūtam ēdināšanas nozarē, kur darbību pārtraukt ir bijuši spiesti vairāki labi zināmi ēdināšanas nozares ilggadēji uzņēmumi un ir pamatotas bažas, ka to apsver vēl citi uzņēmēji,” atzīmēja Kalniņš.

Viņš arī uzsvēra, ka visa viesmīlības nozare ar bažām raugās uz gaidāmo ziemas sezonu, bet ar cerībām uz valdības sapratni, ieviešot konkurētspējīgu nodokļu politiku un citus atbalsta mehānismus, lai padarītu Latviju par vilinošu galamērķi potenciālajiem ārvalstu tūristiem.

Tāpat LVRA vadītājs norādīja, ka ir jālūkojas uz iespējām, kā viesmīlības nozari atkal padarīt pievilcīgu topošajiem un jaunajiem darba ņēmējiem.

LVRA apvieno naktsmītnes un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus profesionālai sadarbībai, lai uzlabotu klientu apkalpošanas kvalitāti, sakārtotu Latvijas viesnīcu tirgu un pārstāvētu Latvijas viesnīcu un restorānu biznesu pasaulē. LVRA ir asociācijas “Viesnīcas, restorāni un kafejnīcas Eiropā” biedrs.

Avots: LETA