MARŠRUTS

Maršruts nav pats īsākais, tāpēc noteikti ieplāno vismaz pusi dienas, lai varētu nesteidzīgi baudīt dabu un iepazīt apkārtni. Lai gan pārgājiena taka ir samērā viegla un neprasa īpašu sagatavotību, tomēr vēlams, lai būtu neliela fiziskā izturība.

Mūsu pārgājiens sākas pie Saulkrastu dzelzceļa stacijas, no kuras dodamies iekšā Saulkrastu mežu takās — klusas, mierpilnas priedes, kas jau pirmajos soļos rada saikni ar dabu. Tālāk ceļš ved cauri Meža parkam līdz Saules laukumam, blakus atrodas arī Saulkrastu tūrisma informācijas centrs. No turienes nonākam līdz Piejūras parkam, kas šobrīd gan ir remontā.

No parka dodamies gar jūru līdz Ķīšupes ietekai — šī upe, kas sākas purvos Lēdurgas pusē, katru gadu pārsteidz ar jaunu ietekas vietu liedagā. Tālāk ejam iekšzemē uz Saulkrastu estrādi, kur 1933. gada jūlijā tika atzīmēta Saulkrastu (toreiz Neibādes un Pēterupes) apvienošana. Netālu atrodas arī piemineklis Neibādes kūrorta dibinātājam.

Neibāde, kādreiz saukta Neubad (vācu valodā – “jaunā peldvieta”), izveidojās kā vasarnīcu rajons uz ziemeļiem no Pēterupes. 20. gadsimta sākumā tā kļuva par iecienītu atpūtas vietu Rīgas inteliģencei, piedāvājot gan jūras peldi, gan mieru mežu ielokā. Šī vieta deva impulsu visas Saulkrastu apvienības veidošanai.

Dodamies tālāk gar akmeņaino pludmali, jūras vējam sekojot, līdz nonākam pie Skultes kokaostas. No turienes ceļš ved uz Zvejniekciema kultūras namu — nozīmīgu kultūras centru, kura pamati likti 1952. gadā. Būvdarbi ilga piecus gadus, un, kad tas 1956. gadā tika atklāts, kultūras nams kļuva par vienu no modernākajiem Latvijā. Tā centrālā daļa – lielā zāle – ietver ap 700 skatītāju vietu, un šeit risinājušies koncerti, teātri, pasākumi gadu desmitiem.

No kultūras nama dodamies uz Aģes promenādi, kur paveras skats uz Skultes ostu. Tā tika svinīgi atklāta 1939. gada 7. oktobrī un šodien kalpo kā viens no svarīgiem zvejniecības un kuģniecības centriem Vidzemes piekrastē.

Turpinām gar jūru, tad atkal ieejam mežos, kur starp koku klusumu slejas mazdārziņu rajoni. Ceļš ved pa Edgara Liepiņa ielu, kas nosaukta par godu leģendārajam aktierim un dziedātājam, kurš bija cieši saistīts ar šo vietu.

Pārejot pāri tiltiņam pār Aģes upi, vēlāk nokļūstam vēl dziļāk Saulkrastu mežos. Nonākam pie Ķīšupes stacijas, un vēl nedaudz tālāk ieraudzām Pupaļurgas upīti – ar tās daudziem līkumiem un neparasto nosaukumu. Tā ir apmēram 5 km gara pieteka, kas ietek Ķīšupē tikai pus kilometru no jūras.

Pārgājienu noslēdzam turpat, kur sākām — Saulkrastu stacijā, bagāti ar iespaidiem, dabas skaistumu, kultūras vēstures pieturpunktiem un jūras elpu visā garumā.

⇒⇒ Ja tev patīk manis veidotais saturs un noder šis pārgājiena maršruts, tad Tev ir iespēja mani atbalstīt noziedojot PayPal vai BuyMeACoffee. Nospiežot uz linka, vari sniegt atbalstu. Paldies!

Tev patīk pastaigas un jauni, interesanti maršruti? Ieskaties arī citos pārgājiena maršrutos: https://travelfree.lv/kategorija/pargajienu-marsruti/