Elektrovilcieni starp Rīgu un Jelgavu, iespējams, jau rudenī varēs braukt ar ātrumu līdz pat 140 kilometriem stundā (km/h). Tas ir par 20 km/h vairāk nekā patlaban, saka “Latvijas dzelzceļā”, kas modernizē arī Aizkraukles līnijas posmu. Tiesa, vilcieni ar pasažieriem braukt ātrāk varēs tikai pusgadu pēc remonta.

Pirms četriem gadiem sāktā Jelgavas līnijas modernizācija ir finiša taisnē. Līdz septembrim vai vēlākais gada beigām sola pabeigt vairāk nekā 40 kilometrus garo posmu starp Torņakalnu un Jelgavu, kur elektrovilcieni varēs braukt ātrāk, sacīja “Latvijas dzelzceļā”, kas līdz gada beigām darbus sola pabeigt arī no Rīgas attālākā posmā – starp Lielvārdi un Skrīveriem.

Iemesls – šajā astoņus kilometrus garajā Aizkraukles līnijas daļā kontakttīkls izbūvēts pirms 70 gadiem un tas bija vissliktākajā stāvoklī, pastāstīja “Latvijas dzelzceļa” projektu vadības direktore Agra Melne:

“Lai palielinātu vilcienu kustību, nepietiek tikai nomainīt un modernizēt kontakttīklu. Tam ir nepieciešama arī papildu būvniecība, piemēram, aprīkot pārbrauktuves ar automātiskajām barjerām, lai būtu droša dzelzceļa sliežu šķērsošana. Tāpat [vajadzīga] arī dzelzceļa sliežu izlagošana jeb iztaisnošana, lai vilciens varētu braukt ātrāk.”

“Škoda” elektrovilcieni var braukt pat vēl ātrāk – līdz 160 km/h. Tomēr vilcieni ir sertificēti ar ātrumu līdz 120 km/h, kas patlaban ir maksimālais atļautais ātrums Latvijā.

Būtiska ietekme uz kopējo braucienu laiku nav gaidāma

“Pasažieru vilciena” pārstāve Sigita Paula pastāstīja, ka maksimālo atļauto vilcienu braukšanas ātrumu plāno palielināt:

“Pēc infrastruktūras modernizācijas būs nepieciešami papildu testa braucieni pa attiecīgajiem posmiem ar 140 km/h un sertifikācijas atjaunošana. Šis process ietver arī ražotāja iesaisti, taču tas nav saistīts ar vilcienu tehniskiem uzlabojumiem, bet gan ar ekspluatācijas sertifikācijas paplašināšanu. Sertifikācijas process var ilgt līdz aptuveni sešiem mēnešiem.”

Dzelzceļa līniju modernizācija maksā 61 miljonu eiro, kas iegūti no Eiropas Savienības. Tomēr pasažieri, braucot starp Rīgu un Jelgavu un Rīgu un Aizkraukli, varēšot ietaupīt tikai pāris minūtes.

“Ņemot vērā, ka ātruma palielinājums tiek ieviests tikai atsevišķos posmos, būtiska ietekme uz kopējo brauciena laiku visā maršrutā vēl nav sagaidāma, jo posmos ar biežām pieturvietām laika ieguvums būs ierobežots, jo attālums starp pieturvietām bieži nav pietiekams, lai vilciens sasniegtu 140 km/h un pilnībā izmantotu šo ātruma potenciālu,” skaidroja Paula.

Savukārt dīzeļvilcienu pasažierus līniju modernizācija neskars, jo vecie sastāvi nemaz nevar braukt ātrāk par 120 km/h, ar kādu tie atsevišķos posmos brauc jau tagad, sacīja Paula, pieļaujot, ka atsevišķi elektrovilcieni varētu nepieturēt visās pieturās, tādējādi no Rīgas līdz Jelgavai un Aizkrauklei varētu aizbraukt vēl ātrāk. Tādas iespējas gan vēl vērtēšot.

Līniju atjaunošana turpināsies līdz 2029. gadam

Satiksmes eksperts, bijušais ministrs Tālis Linkaits skaidroja, ka tagad modernizē tos posmus, kas dos labāko rezultātu ar mazākiem tēriņiem.

“Ja mēs skatāmies uz kopējo Latvijas dzelzceļa infrastruktūru, tad tās vajadzības pēc modernizācijas ir ļoti lielas visos virzienos. Ierobežota finansējuma apstākļos ir jāizvēlas prioritātes, kur šis finansējums dotu vislielāko atdevi. Tāpēc arī Rīgas–Aizkraukles virziens būtu tas perspektīvākais. Šobrīd tiek modernizēts viens posms. Ja tiek modernizēta arī pārējā līnija, tas būtu liels ieguldījums uzreiz. Ja mēs skatāmies citas līnijas, tad tur labāk veikt tādus punktveida uzlabojumus tajos posmos, kur šobrīd vilciens brauc, piemēram, ar ātrumu 50 līdz 70 km/h. Tas arī varētu palielināt vidējo ātrumu Latvijas dzelzceļa sistēmā.”

Līdz 2029. gadam “Latvijas dzelzceļš” sola turpināt atjaunot līnijas, tajā skaitā arī 30 kilometrus garo posmu Jāņavārti–Ogre. Tiesa, braukšanas ātrumu tur nepalielināšot. Arī citviet Latvijā vilcieni traukties ātrāk nevarēšot.

Tas nozīmē, ka tuvākajos gados Jelgavas līnija Latvijā būs vienīgā, kur visā garumā elektrovilcieni varēs braukt ar ātrumu līdz 140 km/h.

“Latvijas dzelzceļā” gan piebilst – ja būs nauda, situācija mainīsies.

Avots: LSM.LV