“Mēs principā vienojāmies par veidu, lai jau nākamā gada aprīlī prāmju satiksme būtu atjaunota,” tā pērn jūnijā pēc pašvaldību vēlēšanām Latvijas Radio teica toreizējais Rīgas mēra kandidāts, tagadējais domes vadītājs Viesturs Kleinbergs (“Progresīvie”). Tiesa, tagad plāns ir mainījies.

“Šobrīd ir skaidrs, ka šī gada aprīlī noteikti nebūs. Tajā brīdī aktuālā versija, kādā veidā varētu notikt pārrunas, nepiepildījās,” tagad sacīja Kleinbergs.

Bet darbu pašvaldībā turpina. Galvenais uzdevums ir prāmju piestātnes izveide, atzina Kleinbergs. Privāts investors un Rīgas Brīvostas pārvalde jaunu termināli plāno būvēt Andrejsalā aptuveni divu kilometru attālumā no prāmju tagadējās piestātnes. Attīstītājs pērn plānoja, ka pirmo pasažieri sagaidīs 2030. gadā.

“Pagājušajā gadā mēs runājām par pagaidu piestātni, kas būtu risinājums kopā ar brīvostu. Šobrīd mēs skatāmies uz ilgtspējīgākiem risinājumiem, bet es noteikti nesauktu gada skaitļus,” norādīja Kleinbergs, nenosaucot arī konkrētas projekta izmaksas.

Satiksmi ar Stokholmu potenciāli varētu atjaunot Igaunijas uzņēmums “Tallink”, kas pārvadājumus veica līdz 2020. gadam. Pašvaldībā norādīja, ka tas ir vienīgais komersants, ar ko notiek sarunas.

Kamēr Andrejsalā būvēs jauno termināli, kuģi varētu piestāt esošajā pasažieru terminālī, kas gan ir jāpārbūvē. Tā atzina Rīgas Brīvostas pārvaldē, lēšot, ka pagaidu risinājums maksās no pusmiljona līdz miljonam eiro. Tiesa, esošā ēka pieder privātajam īpašniekam. Tas nozīmē, ka viņa īpašumā pārvalde nevar iejaukties.

Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš sacīja: “Lai to vispār darītu, jāvienojas ar prāmju operatoru, jo tas, ka mēs kaut ko izremontēsim, nenozīmē, ka kāds brauks. Tās ir sarunas, kas šobrīd kādu brīdi notiek ar “Tallink”. Ja viņi pieņems lēmumu kaut kādā laika periodā līniju tomēr nodrošināt, visticamākais, ar vienu kuģi, tad agrākais tas varētu notikt nākamā gada pavasarī. Mēs, protams, ceram, ka viņu skatupunkts no Rīgas nav pilnīgi pamests vai aizgājis. Man ir zināma pārliecība, ka tas tā nav. Jautājums ir par laiku, kad prāmis atgriezīsies.”

Uzņēmums “Tallink” Latvijas Radio rakstiski atbildēja, ka viņi par Rīgu nav aizmirsuši: “Kad reģionālā ekonomika būs atkopusies, mēs būsim gatavi apsvērt kuģu satiksmes atjaunošanu ar Latvijas galvaspilsētu. Līdz šim viens no galvenajiem šķēršļiem ir bijis arī termināļa trūkums. Savukārt informācija, ka Rīgā tiek sperti soļi pareizajā virzienā, ir ļoti iepriecinoša. “Tallink” plāno sazināties ar Latvijas amatpersonām, lai iegūtu papildu informāciju, tāpēc šobrīd vēl ir pāragri sniegt detalizētākus komentārus.”

Regulārā prāmju satiksme no Rīgas noteikti ir jāatjauno, uzskata Saeimas opozīcijas deputāts, satiksmes eksperts Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”). Viņaprāt, savulaik nodot esošo termināli privātajam īpašniekam bija kļūda.

“Privātais nav investējis. Bija jābūt dzelžainam līgumam par to, ka tur jābūt terminālim ar adekvātu nomas vai piestātnes maksu. Kā norādījis “Tallink”, tas bijis galvenais iemesls, kāpēc mēs esam zaudējuši 880 000, gandrīz miljonu, tūristu gadā. Rezultāts ir tāds, ka nav ne termināļa, ne prāmja. Pretī nav nekāda risinājuma. Neviens no mēriem nevar realizēt šādu pilsētai svarīgu jautājumu. Diemžēl jāiet uz ceļiem lūgties “Tallink” atgriezties. Citu variantu es neredzu,” pauda Kulbergs.

Pērn ar kruīza kuģiem Rīgā ieradās ap 115 000 tūristu, katram vidēji atstājot 50 eiro. Tāda informācija ir Rīgas Brīvostas pārvaldei. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijā par to priecājas. Tiesa, salīdzinājumā ar regulāro prāmju satiksmi, ienākumi no kruīza kuģiem, viņuprāt, ir nelieli.