Satiksmi Rail Baltica posmā starp Tallinu un Pērnavu plānots sākt 2032. gadā

Kā norādīja “Rail Baltic Estonia”, plāns ir balstīts valdības lēmumā pagarināt būvniecības laiku, lai maksimāli izmantotu subsīdijas no nākamā Eiropas Savienības daudzgadu budžeta perioda un mazinātu spiedienu uz nacionālo budžetu tuvāko gadu laikā.

Jaunais būvniecības plāns paredz turpināt darbus posmā starp Tallinu un Tartu ar pilnu jaudu, savukārt liela mēroga būvniecību no Pērnavas līdz Latvijas robežai sākt 2030. gadā.

Igaunijas posma būvniecība jau aktīvi notiek. Būvniecības līgumi aptver aptuveni 200 kilometrus, un “Rail Baltic Estonia” līgumsaistības ir aptuveni 1,9 miljardi eiro.

“Mums nav jāgaida, kamēr viss starptautiskais dzelzceļš būs pabeigts, lai atvērtu Tallinas-Pērnavas savienojumu. Pašlaik mēs koncentrējamies uz to, lai līdz 2032. gadam pārvērstu notiekošo būvniecību funkcionējošā savienojumā, ko cilvēki varētu sākt izmantot,” sacīja “Rail Baltic Estonia” valdes priekšsēdētājs Anvars Salometss.

Vairākos posmos starp Tallinu un Pērnavu būvdarbi no zemes darbiem pāriet uz galīgās dzelzceļa pamatnes ieklāšanu. Nākamajos būvdarbu posmos tiks savienoti pašreizējie būvlaukumi pilna apjoma dzelzceļā, kurā ir ne tikai sliežu ceļi, bet arī elektroapgāde, satiksmes vadības un drošības sistēma, kā arī ir izbūvēta vilcienu apkopei nepieciešamā infrastruktūra.

Pirmie dzelzceļa testi plānoti 2030. gadā starp Ilemistes un Totsi stacijām. Salīdzinot ar iepriekšējo plānu, kur pirmais testa posms stiepās no Ilemistes līdz Kurtnai, jaunais risinājums ļauj testēt dzelzceļa sistēmas garākā posmā.

Pēc Tallinas-Pērnavas posma nākamais nozīmīgais “Rail Baltica” būvniecības Igaunijā pagrieziena punkts ir Mūgas ostas savienošana ar Eiropas sliežu platuma dzelzceļa līniju 2033. gadā. Tas radīs nepieciešamo savienojumu kravu pārvadājumiem starp ostu un jauno galveno līniju.

Mūgas virzienā darbu secība ir atkarīga no esošā dzelzceļa reorganizācijas. Laikā no 2027. līdz 2029. gadam tiks izbūvēta esošā 1520 milimetru sliežu dzelzceļa aizstājējinfrastruktūra. Jaunā 1435 milimetru sliežu savienojuma galvenā būvniecība ir plānota 2031.-2033. gadā.

Posmā starp Pērnavu un Latvijas robežu sagatavošanās darbi tiks veikti no 2027. līdz 2029. gadam. Liela mēroga būvniecība sāksies 2030. gadā, un posmam jābūt pabeigtam, ieskaitot testēšanu un nodošanu ekspluatācijā, līdz 2034. gadam. “Rail Baltic Estonia” arī pārskata šī posma iepirkumu stratēģiju.

“Rail Baltic Estonia” valdes loceklis un tehniskais direktors Lauri Ulms norādīja, ka posma no Pērnavas līdz Latvijas robežai izbūve lielā mērā būs atkarīga no tā, cik rūpīgi tuvāko gadu laikā tiks veikti sagatavošanās darbi – projektēšana, vides prasību izpilde un iepirkumu pārvaldība.

Pērnavas apriņķa dienvidos šogad tika pabeigts nozīmīgs pirmsbūvniecības posms – Patērētāju tiesību aizsardzības un tehniskās regulēšanas iestāde apstiprināja ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu Pērnavas-Kabli posma būvniecības projektam. Būvniecības uzsākšanas priekšnoteikums ir arī kompensācijas pasākumu īstenošana ietekmei uz “Natura 2000” teritorijām. Visā “Rail Baltica” maršrutā Igaunijā aptuveni 93% zemes ir nodrošinātas nepieciešamās būvniecības tiesības.

Tomēr pirmā “Rail Baltica” daļa, kas sāks darbību Igaunijā, būs starptautiskais pasažieru terminālis “Ilemiste Linda”, kura vienu no gaidīšanas platformām jau izmanto pasažieru vilcienu operators “Elron”. Ilemistē visas termināļa daļas ir būvniecības stadijā. Šovasar ekspluatācijā nodotais tramvaja tunelis atjaunoja savienojumu ar lidostu, un vēlāk šogad ir plānots atvērt jaunu tuneli un tramvaja pieturu netālu no tirdzniecības centra “T1”.

“Ilemiste Linda” terminālis tiks pabeigts līdz 2028. gada nogalei, bet vietējo vilcienu pieturas, ritošā sastāva depo un dzelzceļa vadības centrs – 2031. gadā. Darbs pie satiksmes vadības un drošības sistēmām, kā arī visa savienojuma testēšana turpināsies līdz 2032. gadam.

Jaunā darbu grafika ieviešanas centrālais jautājums ir finansējums. Investīciju plāna kopējais apjoms 2027.-2034. gadam ir aptuveni 2,82 miljardi eiro, no kuriem aptuveni 1,76 miljardus plānots segt ar dotācijām no turpmākajām Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta pieteikumu kārtām. Šie līdzekļi vēl nav pieprasīti.

Būvniecības sadalīšana ilgākā periodā ievērojami samazina finansējuma vajadzības nākamajiem diviem gadiem. Iepriekšējais bāzes scenārijs paredzēja investīcijas 919 miljonu eiro apmērā 2027. gadā un gandrīz 1,06 miljardu eiro apmērā 2028. gadā. Jaunajā plānā attiecīgās summas ir 541 miljons un 453 miljoni eiro. Daļa no iepriekš plānotajiem būvdarbiem un izmaksām turpmākajiem gadiem tiks pārcelta uz nākamo desmitgadi.

“Rail Baltica” tiek būvēts pasažieru un preču pārvadājumiem starp Baltijas valstīm un pārējo Eiropu. Pirmajā posmā uz divsliežu ceļam paredzēta uzbēruma tiks uzbūvēts elektrificēts vienvirziena dzelzceļš. Plānotais ātrums pasažieru vilcieniem ir līdz 249 kilometriem stundā (km/h), bet kravas vilcieniem – līdz 120 km/h.

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas premjerministri septembrī vienojās par mērķi atklāt galveno “Rail Baltica” līniju Eiropas Savienības nākamā budžeta perioda laikā, 2028.-2034. gadā. Tallinas-Pērnavas līnijas agrāka atklāšana dos Igaunijai pirmo jauno vilcienu savienojumu, taču, lai sasniegtu projekta galveno mērķi – dzelzceļa savienojumu ar Centrāleiropu -, ir jāpabeidz arī Latvijas un Lietuvas posmi, kā arī trīs valstu kopīgās dzelzceļa sistēmas.

“Rail Baltica” pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 5,5 miljardus eiro, tomēr atbilstoši indeksācijai šī summa varētu sasniegt sešus miljardus eiro. Igaunijas infrastruktūras ministrs Kuldars Leiss šomēnes teica, ka “Rail Baltica” būvniecības izmaksas Igaunijā ir pieaugušas līdz 3,5 miljardiem eiro un vēl 550 miljoni eiro ir nepieciešami pavadošajai infrastruktūrai.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju.