“Bez tā regulāra prāmju kustība nav iespējama. Tikai pēc tam varētu sākties detalizētākas diskusijas par to, vai, ar kādiem finanšu nosacījumiem un kad maršrutu varētu atjaunot,” sacīja Kompuss.
Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) intervijā aģentūrai LETA skaidroja, ka 2007.gadā apzināti tika izslēgtas atsevišķas teritorijas no Rīgas ostas teritorijas. “Tā bija Andrejostas teritorija, kas tika nodota privātās rokās un pēc tam tika ievirzīta pilnīgi citām vajadzībām. Lai kāds būtu šis lēmums, tas ir neatgriezenisks, un Rīgas osta ir pazaudējusi šīs teritorijas. Vai tur kādreiz varētu būt prāmis un prāmju termināls? Par to man ir milzīgs jautājums,” sacīja ministrs.
Viņš piebilda, ka esošo īpašnieku vēlme ir gūt peļņu, gūt labumu sev, nevis sabiedrībai un Rīgai. Tādējādi, viņaprāt, ir jāmeklē citi risinājumi, kur varētu veidot prāmju satiksmi, savukārt kruīza kuģu piestātne varētu būt centrā.
“Rīgai tas ir milzīgs izaicinājums, bet tajā pašā laikā tas nav nepārvarams. Mana pārliecība ir, ka īsā periodā to var saprast. Arī saprast, kāds finansējuma apmērs ir nepieciešams, un meklēt veidus, kā varētu šo Rīgas ostas pasažieru termināļa stāstu īstenot,” sacīja ministrs.
Viņš uzsvēra, ka prāmju satiksmes termināls ir ne tikai pasažieri, bet arī vieglo automašīnu un kravas automašīnu satiksme. “Tie ir tehniski jautājumi, kuri ir jāatrisina un ir ļoti sarežģīti vēsturisku lēmumu dēļ. Mana pārliecība ir, ka to var darīt. “Tallink” gatavība ir,” uzsvēra ministrs.
Jautāts, vai prāmju satiksmes atjaunošanai no Rīgas būtu nepieciešams valsts atbalsts, ministrs sacīja, ka tas ir kopums, kurā jābūt arī infrastruktūrai. “Protams, “Tallink” arī godīgi parāda, kā ir gatavs veikt šos pārvadājumus, un es kaut kādā mērā piekrītu, ka publiskajam sektoram būtu jāiesaistās ar mērķi, lai šāda satiksme būtu. Bet līdz konkrētiem skaitļiem mēs vēl neesam tikuši. Es domāju, ka vispirms ir jābūt skaidram redzējumam, vai Latvija un Rīga grib šo prāmju satiksmi, jo šobrīd tas ir bijis tikai vārdos,” sacīja ministrs.
Savukārt Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvji aģentūru LETA informēja, ka osta kopā ar Ekonomikas ministriju (EM), Satiksmes ministriju (SM) un Rīgas pašvaldību strādā, uzrunājot Eiropā strādājošās prāmju kompānijas, lai piesaistītu ilgtermiņa partneri un nodrošinātu iespēju atjaunot prāmju līniju no un uz Rīgas ostu. Vienlaikus notiek sarunas ar “Tallink” par regulāras ro-pax jeb kravas un pasažieru prāmju kustības atjaunošanu no Rīgas ostas.
Brīvostā piebilda, ka nozīmīgs ilgtermiņa solis kruīza un prāmju satiksmes veicināšanai Rīgas ostā būs kravas-pasažieru prāmju termināļa attīstīšana Eksportostā. Patlaban pārvalde ir sākusi darbu pie ED dambja nojaukšanas projekta, lai nodrošinātu lielo kruīza kuģu apkalpošanu tuvāk Rīgas centram, kā arī notiek sarunas par jaunā pasažieru termināļa finansēšanu un būvniecību.
Brīvostā uzsvēra, ka termināļa izbūve būtiski veicinās Rīgas ostas konkurētspēju Baltijas jūras baseinā kruīza un pasažieru apkalpošanas segmentā, kā arī ro-ro jeb prāmju satiksmes jomā. Pārrunas ar prāmju līniju operatoriem liecina, ka viens no svarīgiem faktoriem regulārai līniju darbības sākšanai Rīgā ir mūsdienīga, funkcionāla un klientiem izdevīga ro-pax termināļa izveide Rīgas ostā, uzsvēra ostā.
“Tallink” regulārā prāmju satiksme starp Rīgu un Stokholmu tika pārtraukta 2020.gada sākumā.
