Pērn tūristu skaits Rīgā pirmo reizi kopš 2019. gada pārsniedzis miljonu – galvaspilsētu apmeklējuši 1,2 miljoni viesu. Rīgas viesnīcās nakšņojušo tūristu skaits pieaudzis par 22%, salīdzinot ar 2022. gadu.

No Rīgas mērķa tirgiem visstraujākais pieaugums – par 38% ir viesiem no Somijas, par 30% no Zviedrijas un Polijas. Visvairāk pilsētu apmeklējuši viesi no Lietuvas (12%), Igaunijas (12%), Vācijas (8%), Somijas (8%) un Lielbritānijas (8%). 980 000 no viesiem dzīvojuši viesnīcās un nedaudz virs 200 tūkstošiem – dzīvokļos.

“Ņemot vērā nozīmīgajiem pasākumiem piepildīto gadu, nozares uzņēmēju, asociāciju un Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras veiktās starptautiskās komunikācijas aktivitātes un kampaņas, Rīgai izdevies sasniegt iespaidīgu 22% tūristu skaita pieaugumu. Īpaši aktīvi pērn reklamējām Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņu un gaismas takas, kā rezultātu redzam stabilu tūristu skaita pieaugumu arī gada nogalē,” norāda Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras (RITA) direktors Fredis Bikovs.

Apliecinājums ārvalstnieku interesei par Rīgu ir iegūtā 6. vieta starp 20  labākajiem Eiropas Ziemassvētku tirdziņiem un gaismas takām, kā arī  6. vieta “Labāko Eiropas galamērķu 2024” europeanbestdestinations.com topā, kurā vairāk nekā 1 miljons ceļotāju no 172 valstīm balsoja par iecienītākajiem galamērķiem Eiropā. Tāpat Rīga ieguva 1. vietu postoffice.co.uk Ziemassvētku tirdziņu topā, kas nodrošināja plašu publicitāti Lielbritānijā.

2024. gadā plānotās Rīgas starptautiskās aktivitātes

2024. gadā starptautiskajā komunikācijā nozīmīgākās aktivitātes norisināsies, izceļot Rīgas piedāvātās iespējas vasaras un ziemas sezonās, kā arī iepazīstinot ar “Michelin Guide” ieteiktajiem restorāniem. Tāpat tiks atbalstīti Rīgai nozīmīgie pasākumi: Rimi Rīgas maratons, FIA pasaules rallija čempionāta posms “Tet Rally Latvia”, Positivus festivāls u.c. Tiks rīkotas tradicionālās Rīgas restorānu nedēļas pavasarī un rudenī. Pētījumu dati rāda, ka pieaug tūristu skaits, kas par interesējošajiem galamērķiem informāciju gūst sociālajos medijos: kā galveno informācijas avotu šo kanālu 2018. gadā norādīja 7% respondentu, savukārt 2023. gadā – 30%, tāpēc liels uzsvars tiek likts uz Rīgas komunikāciju digitālajos medijos.

“Teju 60% tūristu ir gatavi Rīgu rekomendēt kā pievilcīgu ceļojuma galamērķi, tādēļ prognozējam, ka interese par Rīgu Eiropas kontekstā varētu tikai pieaugt. Šogad prioritāri strādāsim ar Skandināvijas un Polijas tirgiem, kuru viesu pieaugums palīdz kompensēt Krievijas un Baltkrievijas tūristu iztrūkumu, kas veidoja 14% no kopējās tūrisma plūsmas pirms Krievijas uzsāktā kara. Lai mazinātu nesezonas ietekmi, aktīvi strādājam ar konferenču jeb darījumu atbalsta  programmu. 2024. gadā plānots 20% tūristu skaita pieaugums pret 2023. gadu,” skaidro F. Bikovs.

Tūristu apmierinātība ar Rīgu  

RITA pagājušajā gadā veiktais pētījums par ārvalstu tūristu apmierinātību ar Rīgu kā ceļojuma galamērķi apliecina, ka vairāk nekā puse (51%) aptaujāto tūristu iespaidi par ceļojumu ir labāki nekā tika cerēts. Savukārt, 47% pētījuma dalībnieku atzīst, ka ceļojuma iespaidi atbilst cerētajam – tas nozīmē, ka kopumā 98% aptaujāto pilsētas viesu skatījumā plānotais ceļojums ir attaisnojis vai pat pārsniedzis uz to liktās cerības.

78% aptaujāto tūristu Rīgā ieradušies pavadīt atvaļinājumu, kas ilgāks par četrām dienām, vai devušies nedēļas nogales ceļojumā. Teju 80% no aptaujātajiem ir apmierināti ar piedāvātajām aktivitātēm pilsētā – visaugstāk novērtētās aktivitātes ir nozīmīgu vietu apskate Rīgā, ekskursijas ārpus pilsētas, operas, koncertu, citu kultūras aktivitāšu un muzeju apmeklējumi. Savukārt topa līdera pozīciju nemainīgi saglabā Vecrīga, kuru kā interesantāko tūrisma apskates objektu novērtējuši 35% aptaujāto pilsētas viesu.

Izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes 2023. gada dati, kā arī pēc RITA pasūtījuma veiktais “Latvijas Fakti” kvalitatīvais pētījums “Ārvalstu tūristu apmierinātība ar Rīgu kā ceļojuma galamērķi.” Laika posmā no 2023.gada 4.jūlija līdz 8.novembrim intervēti 2307 ārvalstu tūristi Rīgā no Vācijas, Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Igaunijas, Dānijas, Spānijas, Itālijas, Francijas, Nīderlandes, Polijas. Pētījums veikts, izmantojot tiešās klātienes intervijas.