Izmitināšanas nozaru pārstāvjus uztrauc lielais ēnu ekonomikas apjoms nozarē. Viņi uzskata, ka valsts no savas puses varētu daudz vairāk kontrolēt uzņēmējus, kas savus pakalpojumus reklamē tiešsaistes platformās, bet nodokļus nemaksā.

Atverot “Booking.com” mājaslapu, redzama informācija par vairāk nekā 100 viesnīcām Rīgā, kam jākonkurē ar 1183 īres dzīvokļiem. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Andris Kalniņš stāstīja, ka lielākā daļa tūristu naktsmītnes rezervē tiešsaistes platformās.

“Lielākoties, īpaši viesnīcās, 60 līdz 80% visas rezervācijas ir caur rezervāciju platformām. “Booking.com” jau ir ļoti sens spēlētājs tirgū, tāpēc vēsturiski tā tas ir izveidojies, ka viņi ir lielākie un spēcīgākie,” norādīja Kalniņš.

Tiešsaistes platformas naudu nopelna ar komisijas maksām par reklāmu, bet viņi nav atbildīgi par to, vai uzņēmēji samaksā nodokļus.

“Visā viesmīlības nozarē – gan izmitināšanā, gan ēdināšanā ir ļoti liela daļa ēnu ekonomikas. Es pat teiktu, pēc aplēsēm 30–40%,

tā kā tas ēnu ekonomikas īpatsvars mūsu nozarē ir ļoti liels un tas jau ir ļoti ilgstoši. Un daļēji tā, protams, ir Valsts ieņēmumu dienesta vaina, ka pārāk maz pievēršas šai nozarei, jo mēs kā Viesnīcu un restorānu asociācija visu laiku esam uzsvēruši, ka šo nozari ir nepieciešams sakārtot,” teica Kalniņš.

Lai izīrētu savu dzīvokli, ikvienam arī šobrīd ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Ināra Kopase no VID Fizisko personu nodokļu daļas stāstīja, ka šobrīd reģistrējušies 3823 saimnieciskās darbības veicēji, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu. Viņi var izvēlēties kādu no trīs saimnieciskās darbības formām, piemēram, 1442 personas izvēlējušās nereģistrēto saimniecisko darbību.

“Ja tā ir nereģistrēta darbība, tad 10% IIN ietur no visiem ieņēmumiem. Šai gadījumā cilvēkam nav jāveic sociālās iemaksas un viņš norēķinās, gadam beidzoties, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Maksā IIN 10% no visiem ieņēmumiem,” skaidroja Kopase.

Savukārt, reģistrējot saimniecisko darbību, jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas un nodokļa lielums atkarīgs no gūtajiem ienākumiem.

“Tātad 25,5%, ja ienākums gadā nepārsniedz 1300 eiro. 33%, ja pārsniedz 1300 eiro un, ja vairāk par 200 000, tad var būt vēl papildlikme 3%. Un trešais variants no nodokļu režīma ir mikrouzņēmuma nodoklis. Maksā 25% no apgrozījuma. Tas ir kompleksais nodoklis, kurš sevī ietur gan iedzīvotāju ienākumu, gan sociālās iemaksas,” teica Kopase.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Andris Kalniņš stāstīja – lai sakārtotu izmitināšanas nozari, vispirms tiek gaidītas izmaiņas likumos.

“Pirmais – ir jāveic izmaiņas Tūrisma likumā, pie kurām, es zinu, Ekonomikas ministrija strādā, bet nu tas jau notiek divus trīs gadus.

Uztaisot īstermiņa īres regulējumu, kur tiešām katram dzīvoklim, ko kāds izīrē, vai jebkurai citai īstermiņa izīrēšanas vietai būtu jāreģistrējas, un tikai ar šo reģistrācijas numuru tālāk jau varētu publicēt savus pakalpojumus platformās. Šie apartamenti, kas lielākoties arī nemaksā nodokļus, ir spējīgi sniegt zemāku cenu, kā arī bieži vien viņi neievēro arī visas likumdošanā noteiktās prasības attiecībā uz ugunsdrošību, PVD prasībām,” sacīja Kalniņš.

Valsts ieņēmumu dienests skaidroja, ka šī gada piecos mēnešos izvērtējis 1177 fiziskās personas, kas piedāvā izīrēt nekustamos īpašumus. Rezultātā 162 personas reģistrējušas saimniecisko darbību, savukārt, 53 precizējuši gada ienākumu deklarācijas, līdz ar to valsts budžetā papildus samaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 38,2 tūkstoši eiro.