“airBaltic” ziemas sezonā nelidos deviņos maršrutos
Latvijas nacionālā aviokompānija “airBaltic” šā gada ziemas sezonā slēgs deviņus maršrutus un samazinās lidojumu biežumu 16 maršrutos, apstiprināja “airBaltic” sabiedrisko un politisko attiecību vadītājs Augusts Zilberts.
Tostarp tiks slēgti maršruti no Rīgas uz Ļubļanu un Maltu, no Tallinas uz Londonas Getvikas lidostu, no Viļņas uz Berlīni un Dubaiju, kā arī vairāki atpūtas maršruti no Laspalmasas un maršruts Palanga-Tenerife.
Savukārt maršrutā Rīga-Kopenhāgena paredzēts lidojumu biežuma samazinājums – par trim reisiem nedēļā, bet maršrutos no Rīgas uz Stokholmu, Frankfurti un Tamperi – par diviem reisiem nedēļā.
Zilberts papildināja, ka par vienu reisu nedēļā samazinās lidojumu biežumu arī vairākos citos maršrutos, tostarp no Rīgas uz Billundu, Dubaiju, Oslo, Bukaresti un Šarm eš Šeihu.
Viņš uzsvēra, ka “airBaltic”, tāpat kā citas aviokompānijas, nepārtraukti izvērtē lidojumu tīklu un grafiku, pielāgojot to pasažieru pieprasījumam, sezonālajām ceļošanas tendencēm, komerciālajiem apsvērumiem un kopējai tirgus situācijai. Tādējādi “airBaltic” veic atsevišķas izmaiņas gaidāmās ziemas sezonas, kas ilgst no oktobra līdz martam, lidojumu grafikā, pielāgojot kapacitāti prognozētajam pieprasījumam.
Zilberts arī informēja, ka papildu “airBaltic” optimizē sezonālās bāzes Kūsamo, Somijā, darbību, pielāgojot lidojumu programmu atbilstoši sezonālajam pieprasījumam.
Viņš skaidroja, ka kopumā šīs izmaiņas ietekmē nelielu daļu no “airBaltic” kopējā lidojumu tīkla un ir daļa no regulāra komerciālās plānošanas un sezonālās tīkla optimizācijas procesa. Šīs izmaiņas nav saistītas ar uzņēmuma ilgtermiņa biznesa stratēģiju vai attīstības plāniem.
Ja izmaiņas ietekmē pasažieru ceļojuma plānus, “airBaltic” iespēju robežās piedāvās alternatīvus lidojumus, savlaicīgi informējot pasažierus. Pasažieri var izvēlēties citu lidojumu 14 dienu periodā pirms vai pēc sākotnēji plānotā izlidošanas datuma vai pieteikt naudas atmaksu “airBaltic” mājaslapā.
LETA jau vēstīja, ka “airBaltic” koncerna zaudējumi šogad pirmajā ceturksnī bija 70,064 miljoni eiro, kas ir 2,4 reizes vairāk nekā 2025. gada pirmajā ceturksnī. Savukārt “airBaltic” koncerna apgrozījums palielinājās par 12,3% un bija 149,086 miljoni eiro.
“airBaltic” pārstāvji skaidroja, ka lidsabiedrības zaudējumu apmēru pirmajā ceturksnī ietekmēja ārvalstu valūtas kursu svārstības, ar finansēšanu saistītās izmaksas, samazināts komerciālais atbalsts un pastāvīga izmaksu pieauguma spiediens vairākās kategorijās.
“airBaltic” koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt “airBaltic” koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā.
Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.
Pagājušā gada vasarā par “airBaltic” akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija “Lufthansa”. Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% “airBaltic” akciju, “Lufthansa” – 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” – 1,62%, bet 0,01% – citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.
Pēc “airBaltic” akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) “Lufthansa” līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka “Lufthansa” pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no “airBaltic” kapitāla. Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc “airBaltic” IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.
Pērn augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā “Lufthansa”, veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā “airBaltic” pirms potenciālā IPO.
Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, “airBaltic” gan ir apturējusi iespējamo IPO un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts “airBaltic” gada pārskatā.
Pārskatā norādīts, ka, neraugoties uz gaidāmo operatīvās un komerciālās darbības uzlabojumu, aviokompānija 2026. gadā darbosies ar negatīvu brīvo naudas plūsmu, un, ņemot vērā pašreizējās prognozes, vadība sagaida, ka darbības finansēšanai 2026./2027. gada ziemas sezonai būs nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā.
Avots: LETA
