Igauņu aviācijas eksperts: “airBaltic” draud finansiāls sabrukums
Latvijas nacionālā lidsabiedrība “airBaltic” finansiāli tuvojas sabrukumam, kas nozīmē, ka Latvijas valdībai būs jāpieņem lēmumi par turpmāko rīcību, paziņojis igauņu aviācijas eksperts Tomass Petersons.
Petersona vērtējumā “airBaltic” ir diezgan vecmodīgs nacionālās lidsabiedrības modelis, kam nepieciešamas lielas investīcijas, tādēļ tuvākajā laikā nav gaidāms, ka lidsabiedrība nesīs peļņu.
Eksperts Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR norādīja, ka, viņaprāt, “airBaltic” biznesa modelis nav pareizs, jo tāda izmēra lidsabiedrībai nacionālās aviokompānijas biznesa modelis neatmaksājas. Viņš to salīdzināja ar agrākās Igaunijas nacionālās aviokompānijas “Estonian Air” mēģinājumiem paplašināties, kas prasa daudz laika un investīciju.
Igaunijas iepriekšējās nacionālās lidsabiedrības “Estonian Air” darbība tika izbeigta saistībā ar Eiropas Komisijas atzinumu, ka Igaunijas valsts sniegtā palīdzība kompānijai nav bijusi likumīga, tādēļ 2015.gadā tika izveidota “Nordic Aviation Group”, kas arī atrodas sarežģītā finansiālā situācijā un valsts meklē iespējas to privatizēt.
“Pamatā tas nav peļņu nesošs projekts, taču Latvijas pusei ir tāds pats arguments, kāds varēja būt Igaunijai – bez [nacionālās lidsabiedrības] aizlidot no šī pasaules nostūra nebūs iespējams” klāsta Petersons.
Tajā pašā laikā, eksperta skatījumā, “airBaltic” finansiāli ir sliktā stāvoklī, ko apliecina tās ņemtais aizdevums par 14,5%.
“Tas pamatā parāda, ka no finansiālā viedokļa tā ir tikai piramīdas shēma, un kādā brīdī tai vienkārši ir jāsabrūk,” uzskata Petersons, kurš savulaik ir vadījis gan nu jau likvidēto “Estonian Air”, gan Igaunijas Civilās aviācijas administrāciju.
Petersons iesaka mainīt “airBaltic” biznesa modeli. Viņš norāda, ka kopumā neatbalsta valsts uzņēmumu pastāvēšanu, tomēr aviācijas nozarē, ja vēlas nodrošināt biežus savienojumus ar Eiropu, ir nepieciešama valsts līdzdalība. “Taču šajā formā es ieteiktu [“airBaltic”] slēgt, lai gan patiesībā no tā iegūst arī Igaunijas pasažieri,” domā eksperts, vienlaikus atzīstot, ka “airBaltic” komerciāli ir sarežģīta struktūra, kuru būtu grūti likvidēt.
Savukārt aviācijas eksperts Svens Kukemelks uzsver, ka “airBaltic”, neskatoties uz zaudējumiem, ir Latvijas valstij izdevīgs uzņēmums, jo lidsabiedrības pievienotā vērtība tūrismā un nodrošināto darbavietu ziņā daudzkārt pārsniedz kompānijas finansiālos zaudējumus.
Tikmēr bijušais Igaunijas lidsabiedrību “Estonian Air” un “Nordica” vadītājs Jans Palmers paudis pārliecību, ka “airBaltic” veiksmes potenciāls nav zudis un pirmā pusgada lielie zaudējumi ir daļēji saistāmi arī ar ārējiem faktoriem, piemēram, lidmašīnu dzinēju piegāžu problēmām, atkopšanos no pandēmijas un karu Ukrainā.
“Kā aviokompānija viņi ir paveikuši labu darbu, taču to ir ietekmējuši šie ārējie faktori. Ja jums ir daudz lidmašīnu, kuras nevar lidot dzinēja problēmu dēļ, viena lieta ir remonta izmaksas, ko var segt apdrošināšana, taču ieņēmumu zaudēšana radītu lielas problēmas jebkurai aviokompānijai,” atzīst Palmers.
Tomēr, pēc Palmera domām, Latvijas valdībai joprojām var šķist izdevīgi pārvaldīt nacionālo aviokompāniju. Tam no valdības viedokļa varētu būt jēga, ja tā nestu labumu uzņēmējdarbībai un tūrismam.
Jau vēstīts, ka “airBaltic” šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 88,8 miljonu eiro zaudējumiem pretstatā peļņai attiecīgajā periodā gadu iepriekš.
Savukārt “airBaltic” apgrozījums 2024.gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 16,5% un bija 339,3 miljoni eiro.
Kompānijas prezidents un izpilddirektors Martins Gauss informēja, ka “airBaltic” salīdzināmie ieņēmumi pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas jeb EBITDAR šogad pirmajā pusgadā bija 76,5 miljoni eiro, kas ir par aptuveni 39,2% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā. Savukārt vidējais vietu piepildījums ir pieaudzis no 74,5% līdz 76,9%.
Kompānijas pusgada pārskatā skaidrots, ka šī gada otrajā ceturksnī “airBaltic” piedzīvoja ievērojamu dzinēju trūkumu, kā rezultātā sešas lidmašīnas tika izņemtas no ekspluatācijas, tādējādi aviokompānijai bija ievērojami augstākas lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumu jeb ACMI izmaksas, kas saistītas ar lidojumu atcelšanu.
Šogad “airBaltic” emitēja 5,25 gadu nodrošinātās obligācijas 340 miljonu eiro apmērā ar 14,50% procentu likmi. Obligāciju emisija tiks izmantota, lai refinansētu iepriekš emitētās 200 miljonu eiro obligācijas.
Tāpat ziņots, ka “airBaltic” pagājušajā gadā pārvadāja kopumā 4,536 miljonus pasažieru, kas ir par 35,7% vairāk nekā 2022.gadā, un veica 44 100 lidojumu, kas ir par 18,3% vairāk nekā gadu iepriekš.
“airBaltic” auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.
Latvijas valstij pieder 97,97% “airBaltic” akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam “Aircraft Leasing 1” – 2,03%.
Avots: LETA
