Rīgai un Pierīgai plāno pirkt 7 bateriju elektrovilcienus par 74,4 miljoniem eiro no ES naudas

7. marts, 2023

Latvija plāno piesaistīt 74,4 miljonus eiro no Eiropas Atveseļošanas fonda, lai iegādātos vismaz septiņus bateriju elektrovilcienus, tā padarot Rīgas un Pierīgas sabiedrisko transportu videi draudzīgāku.

ĪSUMĀ:

  • SM plāno iegādāties 7 bateriju elektrovilcienus Rīgai un Pierīgai.
  • Valdība atbalsta 74,4 miljonu eiro piesaisti šim mērķim no ES Atveseļošanas fonda.
  • Sākotnēji vilcieni kursēs līnijās Rīga–Bolderāja un Rīga–Sigulda.
  • Plānots, ka Autotransporta direkcija vilcienus iepirks līdz 2026. gada 30. jūnijam.
  • Tāpat direkcija organizēs pārvadājumus ar šiem vilcieniem Rīgā un Pierīgā.
  • Lai Rīgā un Pierīgā transports kļūtu videi draudzīgāks, no ES fonda kopumā plāno ieguldīt 295 miljonus eiro.

Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisms

Tā dēvētā “Eiropas Savienības finanšu pote” jeb Atveseļošanas un noturības fonds (Recovery and Resilience Facility) ir Eiropas Komisijas centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021.–2027. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības daudzgadu budžetam. Tās mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.

Fonds ir atbalsts ES dalībvalstīm pēc pārciestās Covid-19 pandēmijas un citām grūtībām, kas metušas izaicinājumu nacionālajiem budžetiem un valsts attīstības procesiem.

Latvija tuvāko piecu gadu laikā varētu saņemt Atveseļošanas fonda investīcijas 1,82 miljardu eiro apmērā un īstenot fonda plānā paredzētos pasākumus. Tostarp 20% no fonda līdzekļiem, pēc Eiropas Komisijas ieteikumiem, plānots ieguldīt digitalizācijā, bet 37% – klimata mērķu sasniegšanā. Nevienlīdzības mazināšanai novirzīti 370 miljoni eiro jeb 20% no fonda līdzekļiem, veselības nozares projektiem – 181,5 miljoni eiro jeb 10%, ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformām – 196 miljoni eiro jeb 11%, bet likuma varas stiprināšanai – 37 miljoni eiro jeb 2%.

Valdība otrdien, 7. martā, apstiprināja Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par finansējumu šādu vilcienu iegādei, paziņojumā medijiem informēja Satiksmes ministrija.

Iecerēts, ka piepilsētas bateriju elektrovilcieni pārvadās pasažierus neelektrificētajās līnijās.

Šo elektrovilcienu priekšrocības izjutīs dzelzceļa sliedēm tuvumā dzīvojošie, jo šādi mūsdienīgi vilcieni ir klusāki un mazāk piesārņo apkārtējo vidi, norādīja ministrija.

“Bolderāja, kas ir viena no lielākajām Rīgas apkaimēm, faktiski ir atdalīta no galvaspilsētas. Jaunie vilcieni maršrutā Rīga–Bolderāja nodrošinās ciešāku savienojamību ar galvaspilsētas centru. [..] Ne mazāk svarīgs maršruts ir Rīga–Sigulda. Jaunie elektrovilcieni nomainīs vecos dīzeļvilcienus, nodrošinot daudz komfortablākus un mūsdienīgākus pasažieru pārvadājumus,” norādīja satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība).

Informatīvais ziņojums paredz, ka Autotransporta direkcija (ATD) iepirks 7 bateriju elektrovilcienus līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Tāpat direkcija organizēs sabiedriskā transporta pakalpojumus jaunā dzelzceļa maršrutā Rīga–Bolderāja, ar perspektīvu līdz Daugavgrīvai, un dzelzceļa līnijā Rīga–Sigulda, kurās sākotnēji tiek plānots iesaistīt šos vilcienus.

“Vilcienu iegāde notiek sinerģijā ar VAS “Latvijas dzelzceļš” īstenoto dzelzceļa tīkla elektrifikācijas plānu, kas paredz Bolderājas līnijas attīstību,” norādīja  ministrija.

Kopumā Satiksmes ministrijas īstenotās Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšanas reformai plānots ieguldīt 295 miljonus eiro no Atveseļošanas fonda finansējuma.

Reformas mērķis ir mazināt transporta radīto negatīvo ietekmi uz galvaspilsētas vidi un veidot iedzīvotāju vajadzībām atbilstošus integrētus sabiedriskā transporta pakalpojumus, stiprinot dzelzceļa kā sabiedriskā transporta mugurkaula lomu.

Ministrija sagaida, ka reforma veicinās iedzīvotāju ikdienas pārvietošanās paradumu maiņu un mudinās iedzīvotājus pārsēsties no privātā transporta uz sabiedrisko, kas savukārt dos pozitīvu pienesumu Eiropas zaļo mērķu sasniegšanai.

 

Avots: lsm.lv