Lielākie ieguvēji – zemo cenu aviokompānijas

Analizējot Eiropas aeronavigācijas organizācijas “Eurocontrol” apkopotos datus, secināms, ka gada pirmajos deviņos mēnešos vērojams izteikts zemo cenu aviokompāniju lidojumu skaita īpatsvars. Piemēram, Īrijas zemo cenu lidsabiedrība “Ryanair”, 2023. gada septembri salīdzinot ar 2019. gada septembri, veikusi par vairāk nekā 120% vairāk lidojumu. Līdzīgu ainu iezīmē arī Ungārijas lidsabiedrība “Wizzair”.

Tieši izaugsmi aizvadītajā gadā sarunā ar portālu LSM.lv īpaši akcentē “Ryanair” pārstāvji.

“Aizvadītais gads mums bija izcils. Vasaras sezonā mēs veicām rekordlielu lidojumu skaitu – tik daudz vēl nekad uzņēmuma vēsturē nebijām lidojuši. Tāpat gribu uzsvērt, ka uzņēmums atvēra trīs jaunas bāzes, kas maršrutu tīklu ļāva paplašināt ar 190 jauniem galamērķiem,”

sacīja “Ryanair” komunikācijas pārstāve Alīsija Voicika-Golebiovska.

“Ryanair” arī norāda, ka viņi šos rezultātus ir sasnieguši, neskatoties uz Francijas gaisa satiksmes dispečeru streikiem. Francijas dispečeru streiks ietekmē visu aviokompāniju lidojumus, ja ir nepieciešams izmantot Francijas gaisa telpu. “Ryanair” šajā ziņā ļoti atklāti ir kritizējis Francijas pusi un vērsies pat pie Eiropas Savienības augstākajām amatpersonām.

“Šogad viņi [Francijas dispečeri] streikoja par 13 dienām vairāk nekā 2022. gadā un tas ļoti ietekmē mūsu attīstības stratēģiju. Piemēram, lai no Vācijas nokļūtu Spānijā, ir jāizmanto Francijas gaisa telpa un, ja viņi nevar nodrošināt aeronavigāciju, mēs tur lidot nevaram,” sacīja Voicika-Golebiovska.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrībā arī uzsver, ka arvien vairāk tiek domāts par jaunu galamērķu atvēršanu, un decembra sākumā tapa zināms, ka uzņēmums nākamajā gadā investēs vairāk nekā 1,4 miljardus ASV dolāru Marokas tirgū. Investīcijas plānots novirzīt bāzes atvēršanai, kā arī jaunu maršrutu izveidošanai no Ziemeļāfrikas.

Baltijas reģiona aviokompānijas turpina virzību uz peļņas rādītāju uzlabošanu

Neskatoties uz Krievijas tuvumu un ģeopolitisko situāciju pasaulē, 2023. gadu pozitīvi vērtē gan Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā “airBaltic”, gan Somijas nacionālajā lidsabiedrībā “Finnair”, kura šogad atzīmēja savu 100. gadadienu.

“2023. gads arī finansiālā ziņā bijis pavērsiena gads. Pēc vēl nepieredzēti veiksmīga pirmā pusgada mēs saglabājām spēcīgu, augstu pakalpojumu kvalitāti un uzņēmējdarbības rādītājus,”

portālam LSM.lv sacīja Latvijas nacionālās lidsabiedrības “airBaltic” prezidents Martins Gauss.

Neskatoties uz pozitīvajiem finanšu rādītājiem, kas ir par vairākiem procentiem lielāki nekā 2022. gadā, uzņēmums joprojām turpina aktīvu ceļu uz lidsabiedrības akciju kotēšanu biržā, lai atdotu naudu, kas uzņēmumā tika ieguldīta Covid-19 pandēmijas laikā. “2024. gads prasīs visu lidsabiedrības uzmanību vienam no nozīmīgākajiem notikumiem tās pastāvēšanas laikā,” runājot par akciju kotēšanu, sacīja Gauss.

2024. gada vidū pie finanšu mērķa cer nokļūt arī Somijas nacionālā lidsabiedrība, kura šos mērķus cerēja sasniegt jau 2022. gadā. Toreiz Krievijas gaisa telpas slēgšana ļoti spēcīgi iespaidoja uzņēmuma stratēģiju, kas paredzēja savienot Eiropu un Āziju. “Neskatoties uz dažiem soļiem atpakaļ, esam izvērtējuši visu situāciju un jau nākamgad palielināsim ne tikai lidojumu frekvenci uz Āziju, bet arī atvērsim jaunus galamērķus, savienojot abas pasaules daļas,” portālam LSM.lv sacīja uzņēmuma pārstāve Mari Kanerva.

Runājot par šo gadu, Kanerva norāda, ka uzņēmums atrodas pozitīvā finanšu plūsmā un to parāda arī trīs ceturkšņu rādītāji. Līdzīgi kā Latvijas gadījumā, arī “Finnair”, uzlabojot finanšu plūsmu, cer valstij atdot lidsabiedrībā investētos vairākus simtus miljonus eiro.

“Mēs redzam, ka sadarbība ir visa pamatā, un šogad es vēlos īpaši uzsvērt to, ka, pateicoties mūsu aliansei, divas mūsu lidmašīnas rudenī veica lidojumus ar Austrālijas nacionālās lidsabiedrības “Qantas” kodu, savienojot Sidneju ar Bankoku un Singapūru,”

akcentēja “Finnair” pārstāve.

Gan Latvijas nacionālajā lidsabiedrība, gan Somijas nacionālajā lidsabiedrībā mums apstiprināja, ka ar katru nākamo gadu tiks vairāk strādāts pie tā, lai lidojumus un ar to saistītās darbības padarītu videi draudzīgākus.

Ukrainas civilā aviācija turpina cerēt uz lidojumu atsākšanos

2024. gada februārī apritēs jau divi gadi kopš Krievijas Federācijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Tas nozīmē, ka apritēs divi gadi kopš debesis virs Ukrainas ir slēgtas civilajai aviācijai drošības risku dēļ.

Vasaras vidū Latvijā bija ieradies Ukrainas Civilās aviācijas administrācijas (CAA) direktora pirmais vietnieks Serhijs Koršuks, kurš sarunā ar Latvijas Televīziju norādīja, ka valsts strādā pie plāna, lai pēc iespējas ātrāk atvērtu debesis vai daļu no tām civilajiem avioreisiem. Domājams, ka tas nenotiks arī 2024. gadā vai vismaz ne nākamā gada pirmajā pusē, jo šo lēmumu lielā mērā ietekmē ne tikai situācija frontē, bet arī rietumvalstu palīdzības apmērs tieši pretgaisa aizsardzības jomā.

Ņemot vērā sarežģītos apstākļus kara plosītajā valstī, grūtības ir arī uzņēmumiem, kas tiešā veidā ir saistīti ar aviāciju. Novembra beigās Ukrainas tiesa sāka skatīt Ukrainas nacionālās lidsabiedrības maksātnespējas procesu, kas sākts pēc tam, kad lidsabiedrība ilgstoši nav varējusi norēķināties ar kreditoriem. Tas nozīmē, ka pēc Ukrainas uzvaras karā valstī pārsvarā darbosies citu valstu lidsabiedrības, un vēlmi ieiet Ukrainas tirgū jau pieteikusi “Ryanair”, kura ir gatava valstī izvietot līdz pat 30 lidmašīnām, kā arī ieguldīt vairākus miljardus dolāru civilās aviācijas attīstībai. Pašlaik gan jāatzīst, ka šie ir tikai vārdi un patiesos darbus redzēsim pēc Ukrainas uzvaras.

Atgriešanās pēc vairāk nekā 15 gadu pauzes – lidostā “Rīga” nosēžas “British airways”

Oktobra beigās lidostā “Rīga” ilgi gaidīts notikums – lidostas skrejceļam pieskaras Lielbritānijas nacionālās lidsabiedrības “British Airways” šasija. Līdz ar šī spēlētāja atgriešanos Latvijas tirgū tiek atvērts arī jauns maršruts, kas Rīgu savieno ar vienu no pasaules noslogotākajām lidostām – Londonas Hītrovas lidostu.

Sagaidot “British Airways” gaisa kuģi, lidostā uzsvēra, ka šis ir lielisks papildinājums esošajiem galamērķiem. Jauno savienojumu pozitīvi vērtē arī tūrisma nozare, sakot, ka tas nesīs piesaisti gan tūrisma, gan investīciju ziņā.

“Neskatoties uz to, ka no Londonas uz Rīgu var atlidot ar vairākām aviokompānijām un no vairākām lidostām, britu tirgus īpatnība ir tāda, ka ir liels segments cilvēku, kas lido tikai no Hītrovas. Galvenokārt tā ir maksātspējīgāka auditorija, kā arī darījumu tūristi. Līdz šim esam saskārušies ar problēmu, ka Rīga zaudē konkurences cīņā par lielu konferenču piesaisti tikai tādēļ, ka nav tiešā aviosavienojuma ar Hītrovu,”

augustā portālam LSM.lv sacīja Rīgas pašvaldības aģentūras “Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūra” direktors Fredis Bikovs.

“Airbus” un “Boeing” duelī uzvaras laurus plūc “Airbus”

Eiropas aviobūves milzis “Airbus” jau piekto gadu jaunu pasūtījumu ziņā pārspēs savu konkurentu – ASV aviobūves uzņēmumu “Boeing”. Biznesa ziņu medijs “Bloomberg” vēsta, ka “Airbus” šogad saņēmis par 800 pasūtījumiem vairāk nekā “Boeing” un tas ir jauns uzņēmuma rekords.

Aviācijas nozares analītiķi uzsver, ka abi aviobūves milži sevi lieliski parādīja gan Dubaijas aviošovā, gan Parīzes aviošovā un esošie klienti centās pieturēties pie pārbaudītām vērtībām. Piemēram, Dubaijas aviošovā uzņēmums “Boeing” noslēdza vairāk nekā 52 miljardu ASV dolāru vērtu līgumu ar Tuvo Austrumu pārvadātāju “Emirates”, bet “Airbus” labākus rezultātus uzrādīja mājās – Eiropā notiekošajā Parīzes aviošovā.

Runājot par Dubaijas aviošovu, nevar nepieminēt arī to, ka tieši šajā vietā tika parakstīts arī Latvijas lidsabiedrības “airBaltic” līgums ar “Airbus” par flotes palielināšanu līdz 100 “A220-300” modeļa lidmašīnām.

Viens no lielākajiem pārsteigumiem bija “AirFrance KLM” grupas paziņojums par to, ka uzņēmums iegādāsies 100 “Airbus A350” modeļa gaisa kuģus. Pārsteigums slēpjas tajā, ka līdz šim Nīderlandes nacionālā lidsabiedrība “KLM” ir lidojusi pārsvarā ar “Boeing” ražotajiem gaisa kuģiem.

Viens no lielākajiem “Boeing” uzņēmuma pasūtījumiem ir no Eiropas – Īrijas zemo cenu lidsabiedrība “Ryanair” paziņoja, ka tā iegādāsies līdz pat 300 “737-Max10” gaisa kuģus no ASV ražotāja, turpinot jau vairāk nekā 25 gadu ilgo sadarbību.

Restrukturizācijas rezultātā “SAS” kļuva par Dānijas lidsabiedrību

Rudens aviācijas nozarē nāca ar ziņām, ko, šķiet, gaidīja daudzi – kas notiks ar vienu no lielākajām Eiropas aviokompānijām “SAS”. 3. oktobrī investori atklāja, ka “AirFrance-KLM” grupa iegādāsies 19,9% SAS akciju, kas ir daļa no aviokompānijas vairāk nekā 1,18 miljardu ASV dolāru lielā restrukturizācijas plāna. Par uzņēmuma lielāko akcionāru kļuvusi Dānijas valdība, kurai uzņēmumā piederēs nedaudz mazāk par 50% (48,1%), otrais lielākais akcionārs ir ASV investīciju firma “Castlelake”, kurai piederēs 32% no uzņēmuma.