Gandrīz 500 km garā un daudzveidīgā jūras piekraste ir liela Latvijas dabas bagātība. Tā ir arī viena no iecienītākajām atpūtas vietām gan vietējiem iedzīvotājiem, gan ārvalstu viesiem. Bet kādi tad ir galvenie iemesli, kādēļ cilvēki apmeklē piekrasti? Kuras ir viņu mīļākās atpūtas vietas un nodarbes pie jūras?

Ar mērķi noskaidrot šo un citus jautājumus par piekrastes nozīmi iedzīvotājiem, Baltijas Vides Forums projektā MAREA veica pētījumu par atpūtu piekrastē. Šai rakstā esam apkopojuši galvenos pētījuma secinājumus.

Mīļākās atpūtas vietas un aktivitātes piekrastē

Jūrmala, Liepāja, Jūrkalne, Saulkrasti, Kolka, Pāvilosta, Tūja, Ainaži, Mangaļsala – tās ir tikai dažas no Latvijas iedzīvotāju iecienītākajām atpūtas vietām pie jūras Latvijā. MAREA pētījuma rezultāti parādīja, ka iedzīvotāju mīļākās atpūtas vietas ir atrodamas visas krasta līnijas garumā. Populārākie piekrastes galamērķi atrodas apdzīvotu vietu tuvumā, kā arī pie plaši pazīstamiem tūrisma objektiem, piemēram, Kolkasraga vai Jūrkalnes stāvkrasta. Tai pašā laikā daļa cilvēku ir iecienījuši nomaļākus piekrastes posmus, kur baudīt mieru un klusumu.

Būtisks faktors mīļākās atpūtas vietas pie jūras izvēlē ir apmeklētāja dzīvesvieta. Aptuveni 40% aptaujas dalībnieku norādīja, ka attālums no dzīvesvietas atpūtas vietas izvēlē ir ļoti svarīgs.

Runājot par to, ko tad cilvēkiem patīk darīt pie jūras – pārliecinošā pirmajā vietā starp atpūtas aktivitātēm Latvijas piekrastē ierindojas pastaigas un pārgājieni. To kā mīļāko atpūtas aktivitāti pie jūras atzīmēja 38% aptaujas dalībnieku (1.attēls). Otrā populārākā aktivitāte ir peldēšana, kam seko ainavas baudīšana un sauļošanās.

Cik bieži un kad cilvēki apmeklē piekrasti?

Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijas iedzīvotāji ir aktīvi jūras piekrastes lietotāji atpūtas nolūkos. Aptaujas rezultāti rāda, ka 98% aptaujas dalībnieku apmeklē savu mīļāko atpūtas vietu pie jūras Latvijā vismaz vienu reizi gadā, 29% – vismaz vieni reizi nedēļā (2. attēls). Tikai 2% aptaujas dalībnieku norādīja, ka apmeklē savu mīļāko atpūtas vietu pie jūras retāk nekā reizi gadā.

Piekrastes apmeklējumiem ir raksturīga sezonalitāte (3. attēls). Visaktīvāk cilvēki piekrasti apmeklē vasaras sezonā (96%), taču tā ir iecienīta atpūtas vieta arī pārējos gadalaikos. Pavasarī un rudenī piekrasti apmeklē 46-47% respondentu. Vismazāk cilvēku apmeklē jūras piekrasti ziemā (aptuveni 35%).

Pludmaļu dabiskums un iespēja sajusties tuvāk dabai – būtiska vērtība Latvijas iedzīvotājiem

MAREA pētījumā vēlējāmies noskaidrot arī to, kādu ieguldījumu cilvēku labbūtībā dod piekrastes apmeklējumi. Pētījuma rezultāti rāda, ka cilvēku galvenā motivācija apmeklēt jūras piekrasti ir saistīta ar vēlmi uzturēt vai uzlabot savu mentālo un fizisko veselību, kam seko vēlme sajusties tuvāk dabai (4.attēls). Daudzi piekrastes apmeklētāji augstu novērtē Latvijas pludmaļu dabiskumu un uzver, ka tā ir unikāla Latvijas piekrastes vērtība, kas jāsaglabā.

 Kādām pludmalēm cilvēki dod priekšroku?

Pētījumā noskaidrojām arī to, kā atpūtas vietas pie jūras izvēli ietekmē dažādi dabas un labiekārtojuma faktori. Šai jautājumu sadaļā aptaujas dalībniekus aicinājām skalā no -2 (traucējošs/nav piemērots) līdz 2 (ļoti svarīgs) novērtēt dažādus dabas un infrastruktūras faktorus, piemēram, pludmales tipus (smilšains, akmeņains, dūņains), ainavas, autostāvvietu, veikalu un kafejnīcu pieejamību.

Apkopotie aptaujas rezultāti parādīja, ka nozīmīgākais faktors atpūtas vietas pie jūras izvēlē cilvēkiem ir pievilcīga ainava. Liela nozīme ir arī pludmales tipam. Vairums cilvēku dod priekšroku atpūtai smilšainās pludmalēs. Savukārt dūņains pludmales tips kopumā tiek vērtēts kā nepiemērots atpūtai. Cits faktors, kas novērtēts kā traucējošs – aļģu sanesumi un ziedēšana. Tiesa gan, šai jautājumā jāpatur prātā, ka piekraste ir ne tikai atpūtas vieta, bet arī nozīmīga ekosistēma, kas nodrošina mājvietu daudzām augu un dzīvnieku sugām. Atsevišķās vietās sanesumi pludmalē ir svarīgi dabas daudzveidības saglabāšanai. Tie nodrošina piemērotus augšanas apstākļus dažādām augu sugām, barošanās vietas putniem un pilda citas būtiskas funkcijas. Par šo jautājumu būtu vēlamas izglītojošās kampaņas.

No infrastruktūras elementiem apmeklētājiem vissvarīgākā ir automašīnu stāvlaukumu pieejamība, kā arī gājēju ceļi. Kā traucējošākie elementi izceļas ostu tuvums, kā arī inventāra nomas vietas. Salīdzinot infrastruktūras un dabas faktoru nozīmību, lielāku nozīmi piekrastes apmeklētāji piešķir dabas elementiem.

Vairāk par pētījumu

Pētījums tika veikts projektā MAREA sadarbībā ar Tartu universitāti. Aptauja par atpūtu piekrastē notika no 2021. gada jūlija līdz novembrim. Pētījumā piekrastes lietotāji tika aptaujāti gan klātienē, gan interneta vidē. Pētījumā piedalījās 810 dalībnieki, no kuriem 785 norādīja, ka brīvajā laikā mēdz apmeklēt jūras piekrasti Latvijā. Aptaujas rezultāti tiks izmantoti kultūras ekosistēmu pakalpojumu (nemateriālo labumu, ko sabiedrība gūst no piekrastes) lietojuma un to potenciāla kartēšanā MAREA projektā. Šī informācija var būt noderīga dažādiem praktiskiem mērķiem, piemēram, lai pieņemtu lēmumu par piemērotāko tūrisma virziena attīstību konkrētā vietā.

Tāpat pētījuma rezultāti sniedz vairākus svarīgus secinājumus par piekrastes nozīmību iedzīvotājiem kopumā:

• Piekraste ir svarīga atpūtas vieta Latvijā, kur cilvēki dodas galvenokārt ar mērķi uzlabot savu veselību un pašsajūtu, kā arī sajusties tuvāk dabai.
• Atpūtas vietas pie jūras izvēli visvairāk ietekmē ainavu pievilcīgums. Interesanti, ka šis nav pirmais pētījums, kurā parādījusies ainavas nozīmība piekrastes tūrisma kontekstā. Piekrastes un jūras ainavas viennozīmīgi ir jautājums, par kuru jādomā, plānojot jebkādu attīstību piekrastē, bet jo īpaši – vēja parkus jūrā un citus projektus ar būtisku potenciālo ietekmi uz ainavu. Šādus projektus vēlams īstenot vietās, kurām nav raksturīgas īpaši augtsvērtīgas un dabiskas ainavas.
• Atpūtas vietas pie jūras izvēli ietekmē arī citi faktori, piemēram, pludmales tips un autostāvvietu pieejamība. Kopumā, izvēloties atpūtas vietu, cilvēkiem svarīgākas ir dabas iezīmes, nevis infrastruktūra.
• Daudzi Latvijas iedzīvotāji augstu vērtē Latvijas piekrastes dabiskumu un izceļ to kā unikālu, sargājamu vērtību. Arī tas jāņem vērā, plānojot attīstību piekrastē un meklējot balansu starp tūrisma, dabas aizsardzības un citām interesēm.

Šai rakstā redzams tikai vispārīgs ieskats pētījuma rezultātos. Paredzēts, ka līdz projekta noslēgumam telpiskie pētījuma rezultāti, līdzās ar citiem projekta rezultātiem, tiks publicēti MAREA ģeoportālā, kur tie būs brīvi pieejami visiem interesentiem.

Raksts ir tapis Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības Interreg projektā MAREA (“No jūras ekosistēmas novērtējuma līdz integrētai pārvaldībai un ilgtspējīgai jūras un piekrastes plānošanai”). MAREA projekta mērķis ir izstrādāt un testēt jaunus ekosistēmu pakalpojumu kartēšanas, vides resursu uzskaites un ilgtspējības novērtējuma konceptus. Šie dažādie elementi tiks apvienoti vienotā ģeoportālā, kas kalpos kā atbalsts lēmumu pieņēmējiem, piedāvājot ilgtspējīgus plānošanas risinājumus divās pārrobežu pilotteritorijās Baltijas jūrā: Somu līcī un Rīgas līcī. Vairāk par projektu: https://www.bef.lv/projekti/marea-lv/