Tūrisma nodeva Rīgā no 1. janvāra līdz oktobra beigām ir viens eiro par nakti, bet ne vairāk par 10 eiro par kopējo uzturēšanās laiku. No novembra līdz gada beigām – 89 centi par nakti, bet ne vairāk par 8,90 eiro uzturēšanās laikā. Šo summu ieskaita naktsmītnes rēķinā. Viesnīcas šo summu reizi ceturksnī pārskaita pašvaldībai.

Iekasē par 400 000 vairāk

Pirms šī gada “Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra” vai “LiveRiga” prognozēja, ka ar šo nodevu iekasēs 1,3 miljonus eiro, bet izdevies iekasēt 1,7 miljonus eiro. Par izlietojumu stāsta “LiveRiga” direktora vietniece Ieva Lasmane:

“Šogad lielāko daļu izmantojām mārketinga kampaņām Polijā, Somijā, Norvēģijā, kā arī trīs kampaņām sadarbībā ar aviokompānijām un darījumu tūrisma atbalsta programmai.

Mēs tam tērējām tik, cik bija plānots izmantot – 1,3 miljonus eiro. Atlikumu virs plāna novirzām uz nākamo gadu.”

Tūristu skaits Rīgā turpina lēnām augt, taču aizvien ne no visiem virzieniem sasniegti pirmskovida vai 2019. gada tūrisma apjomi. Tas saistāms arī ar uzdevumu piesaistīt tūristus no citām valstīm. Pirms pieciem gadiem ap 30% tūristu bija no Krievijas, Baltkrievijas – šie virzieni pašlaik ir izslēgti.

“Lielākoties mīnuss datos ir tāpēc, ka vairs nav tūrisma no Krievijas.

Diemžēl aizvien ietekmē arī tas, ka vācu tūristiem ir aizspriedumi, bailes pret šo reģionu, kas ietekmē grupu tūrismu.

Pārējos tirgos dati ir relatīvi pietuvojušies 2019. gada rādītājiem, bet Vācija atpaliek diezgan pamatīgi,” skaidroja Lasmane.

Plāno ieviest nodevu darījumu tūrismam

Mārketinga aktivitāšu tūristu piesaistīšanai nevar būt par daudz, nodevas izlietojumu vērtēja viesnīcu nozare. Vienlaikus ir iespēja to vēl paplašināt. Ekonomikas ministrijā top Tūrisma likuma grozījumi, paredzot tūrisma nodevu ieviest arī darījumu tūrismam. To gan, visticamāk, neieviesīs jau nākamgad.

“Šo nodokli iekasē no tiem, kuri devušies atpūtas tūrismā. To neiekasē no tiem, kuri ir komandējumos, darījumu tūrismā. To ir iespēja paplašināt. Viesnīcu un asociācijas vārdā, cik esam runājuši, būtu vienkāršāk viesnīcniekam, jo nebūtu jādala, no kura ņemt un no kura neņemt, otrkārt, tie būtu papildu līdzekļi pilsētas budžetā mārketinga aktivitātēm,” norādīja Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš.

Ārvalstu tūrisma apjomi pieaug, bet salīdzinājums ar pirmskovida laiku aizvien ir aktuāls, atzina asociācijas vadītājs.

“Vēl pagājušajā gadā, salīdzinot ar pirmspandēmijas laiku, pēc ārvalstu tūristu plūsmas Latvija bija pēdējā vietā visā Eiropas Savienībā. Tas ir bēdīgi un aizvien ir atskaites punkts pret brīdi, kad pasaulē vēl viss bija normāli,” teica Kalniņš.

Nākamajam gadam prognoze par tūrisma nodevas pienesumu ir līdzīga kā šogad – 1,8 miljoni eiro. To ieguldīs galvaspilsētas mārketinga aktivitātēs.