ĪSUMĀ: 

• Jaunajā Rīgas ostas terminālī plānots izveidot divas piestātnes trīs veidu kuģiem.
• Projektā 50 miljonus eiro ieguldītu privātais attīstītājs, bet 40 miljonus – Rīgas brīvostas pārvalde.
• Infrastruktūras izbūve būtu uz pašvaldības pleciem.
• Brīvosta projektu finansiālās situācijas dēļ plāno īstenot pakāpeniski.
• Jaunajā terminālī gadā plāno apkalpot ap miljonu pasažieru.

Divas piestātnes trīs veidu kuģiem

Padomju laikos būvētā neglītā ķieģeļu ēka, kas ir daļēji funkcionējoša noliktava, atrodas aptuveni divu kilometru attālumā no prāmju tagadējās piestātnes, kas lielajiem laineriem īsti neesot piemērota. Nu aptuveni trīs stāvu augsto ēku plānots pārbūvēt par jaunu pasažieru ostu, pastāstīja privātā attīstītāja “Riga Ropax Terminal” valdes locekle Jūlija Bērziņa.

Jauno termināli paredz ierīkot patlaban apsargājamā teritorijā pie kādreizējās dzelzceļa pārbrauktuves blakus Eksporta un Ūmeo ielas krustojumam. Pēc datubāzes “Lursoft” datiem iežogotās teritorijas patiesais labuma guvējs ir viens no bagātākajiem cilvēkiem Latvijā, “Rietumu bankas” akcionārs un padomes vadītājs Leonids Esterkins. Viņš ir arī padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejsalas apbūves projektā “Riga Waterfront”, kurā galvenais investors ir arābu bagātnieks. Savukārt projektēt nākotnes pasažieru ostu taisās slavenais ārzemju birojs “Zaha Hadid Architects”.

“Tieši blakus ēkai taisnā līnijā atrodas trīs piestātnes, kuras ir paredzēts izmantot trīs veida kuģu uzņemšanai. Viens ir prāmja līnijas kuģi, kas mums Rīgā ir ierasti kā “Tallink” kuģi, otrs veids ir kruīza kuģi, ko arī šobrīd vasaras sezonā noteikti daudzi rīdzinieki redz pilsētas centrā. Trešā veida kuģi ir kuģi, kas paši pārvadā kravu, kura uzbrauc un nobrauc no kuģa. Idejiski šīs trīs piestātnes mēs faktiski integrētu kā divas, paredzot tām pa vidu izbūvēt rampu, no kuras uz kuģa uzbrauktu automašīnas, kravas automašīnas un arī krava, kas pati uzbrauc un nobrauc no kuģa,” skaidroja Bērziņa.

50 miljoni eiro no uzņēmuma, 40 miljoni no Rīgas brīvostas pārvaldes

Uzņēmums termināļa un apkārtējās vides attīstībā plāno ieguldīt nepilnus 50 miljonus eiro, bet vēl 40 miljoni eiro gulstas uz Rīgas brīvostas pārvaldi, kurai pieder piestātnes.

Būvdarbus investors plāno sākt vēlākais 2028. gadā, pirmos pasažierus uzņemot 2030. gadā.

Tiesa, pirms zemē durs lāpstu, vajadzīgas divas priekšizpētes – no pašvaldības un Rīgas brīvostas pārvaldes –, un tad sekos projektēšana, stāstīja Bērziņa:

“Jauns apgriešanās baseins tepat netālu pretī ED dambim, daļēji demontēts ED dambis, savukārt sauszemes daļā mums būtu jauna skaista, pārbūvēta ēka, kas paredzēta šīm funkcijām, autostāvvietas, autobusu stāvvietas, riteņu novietnes, sabiedriskais laukums, promenāde. Pēdējā sadaļa attiecas uz Rīgas domi – publiskā infrastruktūra, divi pieslēgumi pie Eksporta ielas. Tālākā nākotnē Ūmeo ielas iztaisnošana un pārbūve, un sabiedriskais transports. Šī aplēse vēl nav tikusi veikta.”

Viņa pieļāva, ka galu galā kopējā summa visas infrastruktūras izbūvei varētu pārsniegt 100 miljonus eiro.

Infrastruktūras izbūve uz pašvaldības pleciem

Pirms diviem gadiem pašvaldība apstiprināja teritorijas plānojumu, kurā pie nākotnes ostas iezīmētas tramvaja sliedes un pieturas. Tas nozīmē, ka paredz atsevišķu zaru tramvaja līnijai uz Mīlgrāvi. Papildus tam Eksporta ielā pašvaldība iezīmējusi autobusu pieturvietas.

“Tramvajs atbilstoši Eksportostas dienvidu daļas lokālplānojumam ir paredzēts otrajā kārtā sabiedriskā transporta nodrošināšanai. Pirmajā kārtā ir paredzēts nodrošināt sabiedrisko transportu ar autobusiem. Tas ir pārrunāts ar “Rīgas satiksmi”. Tur ir ļoti liela atsaucība. Tiešām efektīvs, produktīvs darbs ar viņiem,” komentēja Bērziņa.

Arī uzņēmuma “Rīgas satiksme” pārstāve Baiba Bartaševiča-Feldmane apstiprināja, ka sarunas notiek, tomēr “tikai tik tālu, cik runāts par to, kāda infrastruktūra būtu nepieciešama, lai sabiedriskais transports tur vēlāk arī varētu kursēt”:

“[Par to] tiešām jārunā pašvaldības pusei, jo pašvaldības pusei tālāk visi šie infrastruktūras attīstības darbi jāveic.”

Tiesa, pašvaldība uz vairākiem Latvijas Radio aicinājumiem sižeta tapšanas laikā tā arī nav varējusi pateikt, ko, kad un par cik šajā projektā plāno darīt. Tikai Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras direktors Fredis Bikovs apliecināja, ka viņi palīdz “Riga Ropax Terminal” piesaistīt investīcijas.

Viņš lēsa, ka infrastruktūras izbūvei pašvaldība pievērsīsies, kad sāks būvēt termināli.

Brīvosta projektu plāno īstenot pakāpeniski

Uz finanšu risku norāda Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš, sakot, ka projektu domā īstenot pakāpeniski, vispirms izbūvējot vienu piestātni un rampu, pa kuru spēkrati iebrauktu prāmī. Darbi izmaksās 18 miljonus eiro. Apmēram tikpat daudz būs vērta arī otra piestātne, bet pagaidām neesot zināms, kad to varētu sākt izbūvēt. Tiesa, pirmos būvdarbus pārvalde cer sākt jau nākamajā gadā. Tas nozīmē, iespējams, par diviem gadiem agrāk nekā privātais attīstītājs, pirmo piestātni pabeidzot 2028. gadā.

“Mēs skatāmies tiktāl, cik tas ir iespējams, piesaistīt fonda finansējumu. Tā ir viena no niansēm. Kaut kāda iztrūkstošā sadaļa neizbēgami tad ir ostas pašas finansējums. Viena atbilstoša RO-RO [prāmju piestātne], tas, pirmkārt, ir finansiāli vienkāršāk, otrkārt, tas paralēli ļautu aktīvāk arī piedāvāt un infrastruktūru izmantot kaut vai RO-RO pārvadājumiem. Rīgā lielā mērā pasažieru pārvadājumi saistās ar “Tallink”,” skaidroja Zeltiņš.

Viena izbūvēta piestātne ļautu arī pieņemt lielos ārzemju kruīza kuģus, kurus gabarītu dēļ bieži nākas pietauvot Krievu salā jeb vairāk nekā 10 kilometrus no centra. Un tas nav normāli, uzskata Zeltiņš.

Plāns gadā apkalpot ap miljonu pasažieru

Tādi projekti jebkurai pilsētai vai valstij var dot ieguvums vairākās tautsaimniecības nozarēs, arī tūrismā, tirdzniecībā un rūpniecībā. Tie var veicināt arī eksporta iespējas, uzskata ekonomikas zinātņu doktore, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Santa Bormane, norādot, ka jāvērš uzmanība arī uz ieguvumiem un riskiem:

“Pirmkārt, lai vērtētu ieguvumus un riskus, šādos attīstības projektos parasti ir biznesa plāns ar konkrētiem mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem. Un te kā nozīmīga komponente ir ieguvumu un izdevumu analīze, kur, balstoties uz aprēķiniem, varam skaidri redzēt gan ekonomiskos, gan sociālos ieguvumus. Piemēram, kādā laika periodā projekts atmaksāsies, kuru tautsaimniecības nozari vistiešāk ietekmēs, un būtiski – kāds būs finansiālais ieguvums. Otrs būtisks nosacījums – ieguvumu analīze ļauj identificēt riskus, kas ir ļoti būtiski no projekta lietderīguma, izmaksu samērības pret ieguldījumiem un arī no būvniecības viedokļa. Veicot šādus aprēķinus – pie kādiem nosacījumiem, cik kuģiem mums dienā ir jāienāk, no kurienes un tā tālāk – mēs varam saprast, vai tas ieguvums vispār būs un kādā laika posmā. Jāsaprot, ka šādiem lieliem attīstības projektiem ieguvums nekad nav uzreiz.”

Atsaucoties uz kompānijas “KPMG” iepriekš veikto izvērtējumu, privātā attīstītāja “Riga Ropax Terminal” valdes locekle Bērziņa sacīja, ka plāns ir apkalpot aptuveni miljonu pasažieru gadā:

“Mēs šeit runājam par apmēram miljonu pasažieru gadā, kas ir būtisks pienesums, ņemot vērā, ka šobrīd [regulārs] prāmis no Rīgas uz citām pilsētām nekursē. Ar iespēju, ņemot vērā infrastruktūru, kāpināt to tehnisko iespējamību līdz pusotram miljonam gadā. Protams, būtisks ieguvums ir sakārtota vide, arī sakārtota teritorija, kas būtu pieejama arī blakus esošo teritoriju iedzīvotājiem.”

Viņa lēsa, ka uzņēmumam atmaksāties projekts varētu vismaz 15 gadu laikā, bet brīvostas pārvaldei, iespējams, pat divreiz vēlāk.