Igaunijas Nordica ir vai drīzumā būs līgumi par 11 lidmašīnu izmantošanu

11. novembris, 2024

Igaunijas nacionālā lidsabiedrībā “Nordic Aviation Group”, kas strādā ar zīmoliem “Nordica” un ‘” XFly”, veiksmīgi īsteno savu biznesa plānu un jau ir parakstījusi līgumus vai ir sarunu pēdējā posmā par 11 no 13 tās lidmašīnām izmantošanu, paziņoja kompānija.

“Nordica” apliecināja, ka viens no līgumiem ir ar Skandināvijas lidsabiedrību SAS, kas iepriekš lauza Igaunijas kompānijai nozīmīgu līgumu.

“Šodien mēs ekspluatējam piecas lidmašīnas, no kurām viena ir paredzēta SAS, un pašlaik tiek parakstīti līgumi”, tādējādi līdz novembra beigām līgums būs noslēgts ar 11 lidmašīnu izmantošanu, paskaidroja “Nordic Aviation Group” valdes priekšsēdētājs Remko Altheiss.

Igaunijas nacionālās lidsabiedrības flotē ir 13 lidmašīnas. Ziemas sezonas laikā, ievērojot nozarē pieņemto praksi, vienai lidmašīnai tiks veikta apkope, kas nozīmē, ka kompānijai būs iespēja lietot 12 lidmašīnas. Pašlaik par 11 lidmašīnu izmantošanu ir noslēgti līgumi vai arī tie drīzumā tiks noslēgti. Piecas lidmašīnas strādās tuvākās bāzēs, piemēram, Dānijā, Norvēģijā, Vācijā vai Itālijā, un sešas lidmašīnas tiks izmantotas tālākos projektos Vjetnamā, Rietumāfrikas un Indijas okeāna reģionā.

“Lai gan turpinās kompānijas privatizācijas process, uzskatām, ka no tādiem pozitīviem “Nordica” komerciālajiem rezultātiem iegūst visas puses – īpašnieks, investori, nomnieki, preču un pakalpojumu piegādātāji un arī kompānijas darbinieki,” paziņoja “Nordica”.

Igaunijas valdība pagājušajā nedēļā principiāli atbalstīja sarunu turpināšanu un valsts aviācijas uzņēmumu “Nordic Aviation Group” un “Transpordi Varahaldus” pārdošanu, par ko interesējas Latvijas nacionālās lidsabiedrības “airBaltic” mazākuma akcionārs, Dānijas uzņēmējs Larss Tūsens.

Viens no darījuma priekšnoteikumiem ir “Nordica” vadības spēja tuvāko mēnešu laikā izpildīt biznesa plānu. Tūsens noteicis, ka darījums ir iespējams, ja vismaz 60% “Nordica” lidmašīnu būs līgumi par izmantošanu. Pašlaik šis nosacījums nav izpildīts.

Kā ziņo Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR, Igaunijas valdībai ceturtdien vajadzēja lemt par “Nordica” likteni, taču lēmums ir atlikts.

Infrastruktūras ministrs Vladmirs Svets ir paudis apņēmību līdz novembra vidum panākt skaidrību par lidsabiedrības likteni, kas var būt gan pārdošana, gan slēgšana, gan citi risinājumi.

Oktobrī beidzās “Nordica” partnerība ar SAS, kā rezultātā liela daļa flotes palika bez daba.

Tūsens, kuram pieder Dānijas lidsabiedrība “Jettime” un 2,03% “airBaltic”, ir izteicis piedāvājumu par “Nordica” iegādi. Precīzi pārdošanas nosacījumi kļūs publiski zināmi, kad būs noslēgts pirkuma-pārdošanas līgums. Gaidāms, ka tas notiks pāris nedēļu laikā.

Pavasarī Igaunijas valdība principiāli atbalstīja septiņu valstij piederošu kompāniju privatizāciju. To vidū ir “Nordica” un “Transpordi Varahaldus”, kas ir aktīvu pārvaldības uzņēmums, kas sniedz “Nordica” un “Regional Jet” lidmašīnu līzinga pakalpojumus un gādā par lidmašīnu nodrošināšanu ar rezerves daļām. Kompānijas flotē ir septiņas lidmašīnas “Bombardier”, kas visas tiek iznomātas “Nordica”.

Igaunijas valdība ir nolēmusi pārdot “Nordic Aviation Group”, jo kompānija sniedz apakšuzņēmuma pakalpojumus un nav iemesla uzskatīt, ka tās sāks piedāvāt lidojumus no Tallinas, kas nozīmē, ka grupai nav stratēģiska mērķa Igaunijas valsts interesēs.

“Nordic Aviation Group” tika izveidota 2015.gadā pēc tam, kad iepriekšējās Igaunijas nacionālās lidsabiedrības “Estonian Air” darbība tika izbeigta saistībā ar Eiropas Komisijas atzinumu, ka Igaunijas valsts sniegtā palīdzība kompānijai nav bijusi likumīga. Toreiz “Nordica” galvenie izvirzītie mērķi bija nodrošināt lidojumus no Tallinas, radīt konkurenci aviācijas tirgū un darboties komerciāli ilgtspējīgā veidā. Tomēr 2019.gadā grupa pārtrauca lidojumus no Tallinas, jo nespēja konkurēt ar citām aviokompānijām.

Šogad aprīlī valdība nolēma neturpināt sarunas ar diviem uzņēmumiem, kas iesniedza piedāvājumus iegādāties “Nordica”, norādot uz trūkumiem piedāvājumos. Viens piedāvājums tika atzīts par finansiāli neatbilstošu un ietvēra pārdevējam nelabvēlīgus papildu nosacījumus, savukārt otrs piedāvājums ietvēra nepieņemamus nosacījumus un tajā nebija pietiekamas informācijas par darījumam paredzētā kapitāla izcelsmi.

 

Avots: LETA