Pieprasījums pēc ceļojumiem uz ārvalstīm šajā vasaras sezonā būs vismaz tāds pats kā 2022.gadā, intervijā aģentūrai LETA prognozē tūrisma operatora “Tez Tour” valdes priekšsēdētājs Konstantīns Paļgovs. “Tez Tour” vasaras periodā plāno 30 000 klientu, kas gan ir nedaudz mazāk kā 2019.gadā, kas bija pēdējais gads pirms pandēmijas. Runājot par ceļotāju iecienītākajiem kūrortiem, Paļgovs uzsver, ka tie joprojām ir Turcijā. Tālāk pēc pieprasījuma apjoma varētu sekot Grieķija, Bulgārija, Spānija, Itālija, Gruzija un Kipra. Savukārt jautāts, kad ceļotāji pirmspandēmijas gadu līmenī varētu atgriezties Latvijā, Paļgovs atzīst, ka būs vajadzīgs laiks, lai nostabilizētos pārliecība, ka Latvijā un Eiropā viss ir mierīgi.

Kā jūs vērtējat pagājušo gadu. Vai pēc pandēmijas laika zaudējumiem ir izdevies atgriezties arī pie peļņas?

Jā. “Tez Tour” peļņa provizoriski bija 1,2 miljoni eiro, kas ir gandrīz tikpat daudz kā 2019.gadā pirms pandēmijas. Apgrozījums 2019.gadā bija 39,8 miljoni eiro, bet 2022.gadā apgrozījums provizoriski sasniedza 32 miljonus eiro. Līdz ar to apgrozījums ir mazāks nekā 2019.gadā, bet peļņa ir aptuveni tādi pati.

Ja mēs skatāmies uz 2023.gadu, tad scenārijs ir pilnīgi cits. Izskatās, ka pieprasījums ir ļoti liels, un es domāju, ka apgrozījums palielināsies par 30%. Kas attiecas uz peļņu, tad domājam, ka tā būs ne mazāka par vienu miljonu eiro, neskaitot investīcijas jaunu galamērķu atvēršanai šogad.

Protams, ka pandēmijas laiks arī mums nebija viegls. Faktiski tā bija pirmā reize, kad mums bija sarunas par atbalstu ar divām valsts struktūrām – “Attīstības finanšu institūciju “Altum”” un Valsts ieņēmumu dienestu. Es varu teikt, ka sarunas ar Valsts ieņēmumu dienestu bija draudzīgas un no viņu puses nebija nekādu nesaprotamu kritēriju vai risinājumu. Arī ar “Altum” sarunas bija ļoti ātras, un mēs kā nozare saņēmām atbalsta kredītu. Es domāju, ka arī viņi ir apmierināti, jo viss tiek atmaksāts savlaicīgi un pilnā apmērā. Nebija arī neviena klienta, kam mēs nebūtu atdevuši naudu par pandēmijas laikā nenotikušu ceļojumu vai apmainījuši to pret citu rezervāciju, realitātē tie ir tūkstoši tūristu, kurus skāra Covid-19 sekas. Atbalsts tajā laikā bija ļoti svarīgs. Tāpēc mēs spējām saglabāt kolektīvu, darba algu līmeni un tagad atgriezties pie peļņas. 2022.gads parādīja, ka industrija ir dzīva.

Kāda bija šī ziema – cilvēki brauca uz slēpošanas kūrortiem, siltajām zemēm, par spīti inflācijai un rēķiniem par energoresursiem?

Šī ziemas sezona bija pirmā pēc divu gadu pārtraukuma pandēmijas dēļ, un mēs nezinājām, ko sagaidīt.

Mēs jau pēdējos 15 gadus sadarbojamies ar aviokompāniju “airBaltic”, un, pirmkārt, mums bija jānoskaidro, cik viņiem vispār šajā ziemas sezonā būs lidmašīnu, jo pirms tam arī bija ziņas, ka viņiem lidmašīnas savām vajadzībām pat nācās īrēt. Mēs saņēmām pozitīvu atbildi, ka viss būs kārtībā un lidmašīnas būs. Tādēļ mēs arī ziemas sezonai izveidojām tādu programmu, kuru varam izpildīt. Tā nebija tik plaša kā 2019.gadā, bet mēs vedām tūristus uz Ēģipti – un Hurgadu un Šarm eš Šeihu, kā arī uz Tenerifi un Grankanāriju Kanāriju salās. Turklāt lidojumu skaits bija lielāks nekā 2019.gadā. Protams, ka šajos reisos ne visi bija mūsu pasažieri, bet mums ir rezervēts pietiekami liels sēdvietu skaits – līdz pat pusei lidmašīnas. Turklāt varējām piedāvāt lidojumu nevis vienu reizi nedēļā, bet sešas reizes un ieinteresēt arī tos cilvēkus, kuri grib atpūsties divas, trīs vai piecas dienas, nevis veselu nedēļu, kā tas bija iepriekš.

Jūs organizējat arī čarterlidojumus?

Jā. Piemēram, vasarā kā parasti būs daudz lidojumu uz Antāliju Turcijā – līdz pat pieciem sešiem reisiem nedēļā. Pēc salīdzinoši ilga pārtraukuma atgriezīsies lidojumi uz Rimini Itālijā. Tāpat varu minēt Peleponesu Grieķijā. Taču tāpat daudz mēs piedāvāsim ceļojumus arī ar regulārajiem avioreisiem – piemēram, uz Heraklionu Krētā, uz Rodas salu, Korfu salu un Halkidiki salu. Kopumā Grieķijā būs pieci galamērķi.

Pašlaik mēs piedāvājam 12 ceļojumu galamērķus un nevienam citam tūrisma operatoram Latvijā tāda apjoma nav. Mēs domājam, ka pēc tā būs pieprasījums, un neplānojam to, ko paši nevarētu izpildīt.

Cik daudz no apjoma jums varētu veidot čarterlidojumi un cik daudz tūristi, kuri izmanto regulāros avioreisus?

Lielākā daļa galamērķu būs sasniedzami ar regulārajiem reisiem, bet no kopējā apgrozījuma aptuveni 50% veidos čarterlidojumi, galvenokārt pateicoties vasaras sezonas populārākajam galamērķim Antālijai, kur mēs katru nedēļu realizēsim līdz pieciem lidojumiem nedēļā.

Kādas ir prognozes par pieprasījumu šajā vasaras ceļojumu sezonā?

Pilnīgi noteikti, ka pieprasījums būs vismaz tāds pats kā 2022.gadā. Piemēram, es jau minēju, ka uz Antāliju būs seši reisi nedēļā, un tas būs no aprīļa līdz oktobra beigām. Uz Rimini būs ceļojumi no jūnija līdz augusta beigām vai uz Peleponesu no jūnija līdz septembrim.

Mēs plānojam 30 000 klientu tikai vasaras periodā, kas gan ir nedaudz mazāk kā 2019.gadā, bet pieprasījums tiešām ir liels.

Mums arī bija izšķiršanās, vai mēģināt palielināt peļņu vai veikt investīcijas jaunu galamērķu izveidē, un mēs izšķīrāmies par pēdējo. Piemēram, ja mēs atsākam piedāvāt atpūtu Rimini, tas nozīmē, ka ir jāiegulda lielāki līdzekļi šī galamērķa reklāmā, ir jārēķinās, ka sākotnēji ne visas mūsu rezervētās vietas uz šo galamērķi lidmašīnās būs aizpildītas, tie ir arī papildu ieguldījumi vietējo speciālistu un gidu pakalpojumos.

Tomēr teju gadu Latvijā inflācija pārsniedz 20%, ir aizvadīta ziema ar daudz augstākām energoizmaksām, nekā bija ierasts. Vai tiešām cilvēki nav piebremzējuši ar izdevumiem ceļojumiem?

Drīzāk mēs kā tūrisma uzņēmumi bremzējam un ar bažām raugāmies, vai cilvēkiem būs iespējas ceļot. Mums ir kapacitāte, lai rīkotu vairāk ceļojumu, bet mēs to nedarām, jo ir bažas, cik daudz cilvēki varēs atļauties ceļot. Tomēr jau pandēmijas laikā parādījās, ka ceļojumi ir viena no nepieciešamībām. Cilvēki varēja atteikties no jaunas automašīnas, no kaut kādām luksusa lietām, bet kopīgs ģimenes ceļojums bija lieta, kas bija nepieciešama. Mēs to redzam.

Vēlreiz – tie nebūs tik daudz ceļotāju kā 2019.gadā, bet cilvēki arī šodien ir gatavi maksāt par kvalitatīvu lidojumu, par kvalitatīvu viesnīcu, par kvalitatīvu kūrortu. Turklāt visi jau iepērkas veikalos, saņem komunālo pakalpojumu rēķinus, un ļoti labi saprot, ka cenas ir augušas un arī ceļojumu izdevumi būs lielāki nekā kādreiz. Man arī tiešām ir prieks par to, ka cilvēki joprojām ir gatavi maksāt par kvalitāti. Bija bažas, ka cilvēki būs ļoti orientēti uz cenu un līdz ar to piekritīs arī uz nepārbaudītas kvalitātes pakalpojumiem. Taču tagad izskatās, ka viss būs pozitīvi.

Piemēram, kādēļ mēs atkal organizējam ceļojumus uz Rimini? Tādēļ, ka tas ir kūrorts, uz kuru brauc paši itāļi. Tas ir lētāk nekā atpūsties, piemēram, Toskānā, bet tā joprojām ir Itālijas kvalitāte, un tas ir tas, ko cilvēki gaida. Turklāt lidojums uz Itāliju ir īsāks nekā uz Turciju, un tas uzreiz nozīmē arī mazāku aviācijas degvielas patēriņu un zemākas lidojuma izmaksas.

Cik lielu summu Latvijas iedzīvotājs vidēji ir gatavs tērēt par ceļojumu?

Pirms pandēmijas vienas nedēļas atpūtu Turcijā varēja iegādāties arī par 300-350 eiro. Tagad minimālā summa ir aptuveni 600-700 eiro vienam cilvēkam vienas nedēļas atpūtai. Ja parādās cenas ap 500 eiro, tad ir jāsāk pētīt, uz kā rēķina tās ir tādas. Protams, ka ir iespējams “noķert” kādas akcijas un tamlīdzīgi, bet, ja šāda cena tiek piedāvāta visu laiku, tad jau ir jākļūst uzmanīgam. Tas attiecas uz minimālajām izmaksām. Savukārt, ja mēs runājam par piecu zvaigžņu viesnīcām ar “viss iekļauts” servisu Turcijā vasarā, tad tie jau ir ne mazāk kā 1000 eiro vienam cilvēkam.

Par kuriem galamērķiem ir lielākā interese?

Tā joprojām ir Turcija. Turklāt tā tas ir ne tikai Latvijā, bet arī mūsu kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā. Starp citu ir redzams, ka par to pašu Antāliju pašlaik liela interese ir arī britiem, jo Eiropā tomēr ir liela inflācija, ekonomiskā situācija nav tik spoža, bet Turcija nav Eiropas Savienībā, tur ir citādāki nodokļi, lētāks darbaspēks un viņi var piedāvāt pašlaik interesantas cenas eiropiešiem. Tādēļ es paredzu, ka šogad pieprasījums pēc ceļojumiem uz Turciju tiešām būs ļoti liels.

Tālāk pēc pieprasījuma apjoma varētu sekot Grieķija, uz kuru šogad būs gan čarterlidojumi, gan regulārie avioreisi. Pēc tam seko Bulgārija, Spānija, Itālija, Gruzija un Kipra.

Cik liela ir Latvijas tirgus kapacitāte jauniem galamērķiem, cik jūs tādus vienas sezonas laikā varat piedāvāt, lai cilvēki par tiem ieinteresētos? Es pieļauju, ka ir arī ceļotāji, kas katru gadu brauc uz vienu vietu un nekas cits viņus nemaz neinteresē.

Parasti mēs gadā veidojam vienu vai divus jaunus galamērķus, jo, ja būtu vairāk, tad ir grūti piesaistīt pietiekamu skaitu interesentu. Piemēram, šovasar pēc piecu gadu pārtraukuma tas ir Rimini un Peleponesa.

Tajā pašā laikā “airBaltic” no Rīgas lidostas ir aptuveni 70 galamērķi, no kuriem aptuveni puse ir interesanta atpūtniekiem. Tādēļ tūrisma operatoriem ir jāskatās arī uz to, kā tie var strādāt kopā ar aviokompānijām. Piemēram, ne tikai atvērt jaunus galamērķus, bet jau uz esošajiem palielināt lidojumu biežumu, apjomu.

Kā jūs pašlaik raksturotu konkurenci?

Protams, ka mēs skatāmies arī uz to, ko dara konkurenti. Tostarp savus birojus Latvijā ir atvēruši Ukrainas, Turcijas operatori. Tādēļ konkurence būs. Tomēr man ir jāsaka, ka jaunpienācēji pašlaik galvenokārt piedāvā “vecos” galamērķus. Pēc manām domām, jaunam spēlētājam izdevīgāk un loģiskāk būtu ienākt tirgū ar jauniem galamērķiem. Piemēram, mēs redzam, ka “airBaltic” ir sācis tiešos lidojumus uz Maroku. Taču, ja jaunie spēlētāji nāk iekšā ar šajā tirgū jau labi zināmiem galamērķiem, tad savu tirgus daļu var mēģināt iekarot tikai uz cenu samazināšanas rēķina. Turklāt jāatceras, ka jebkurā gadījumā izdevumu līmenis nebūt nebūs tāds kā 2019.gadā.

Tādēļ, kāda būs konkurences situācija gada beigās, es nezinu. Pieļauju, ka mazām kompānijām, kuru bizness nav diversificēts, piemēram, viņi lido tikai uz Turciju vasarā un uz Ēģipti ziemā, būs ļoti grūti panākt cerēto darbības apjomu, jo tādus pašus galamērķus piedāvā vēl virkne kompāniju.

Mēs par savām pozīcijām nebaidāmies, jo martā mums apritēja 21 gads, kopš strādājam Latvijā. Mēs varam atcerēties, ka šajā laikā tūrisma nozarē ir bijuši arī pamatīgi skandāli un ir virkne tūrisma operatoru, kuri savu darbu ir pārtraukuši. Lielākoties problēmas šīm kompānijām radās tādēļ, ka tās neadekvāti samazināja cenas un sāka strādāt kā finanšu piramīdas. Protams, ka klienti vēlas saņemt labas cenas, taču ir jābūt uzmanīgiem ar to, ka ne visām tūrisma kompānijām pēc pandēmijas ir pietiekami daudz līdzekļu, lai veiktu pietiekamas investīcijas un spētu piedāvāt 2019.gadam analogas cenas. Mēs varam paskatīties kaut vai uz to, kas notiek aviācijas tirgū, – “Ryanair” brīdināja, ka biļešu cenu par 5 un 9 eiro vairs nebūs.

Mēs negribam konkurēt ar piedāvājumiem par 100 eiro atpūtu Antālijā. Mēs piedāvājam kvalitatīvu produktu un varam apliecināt, ka mēs saviem darbiniekiem maksājam labas algas, visus nodokļus, kā arī maksājam nevis citu valstu, bet savas valsts aviokompānijai par pakalpojumiem. Jā, “airBaltic” šeit ir dārgākais pārvadātājs, bet mūsu izvēle ir maksāt arī par labāko šeit pieejamo servisu, jo arī ļoti lielai daļai mūsu klientu svarīgākais kritērijs ir kvalitāte. Ja viņi ir iegādājušies ceļojumu ar izlidošanu un atgriešanos konkrētā datumā un laikā, tad viņi grib būt droši, ka viņi paredzētajā laikā nokļūs gan turp, gan atpakaļ. “airBaltic” ir 40 lidmašīnu parks, un, ja gadās kāda tehniska problēma, tad ir drošība, ka būs lidmašīna, kas aizstās. Diemžēl ar citām aviokompānijām ir bijuši gadījumi, ka tūristi ļoti ilgi sēž vai nu Rīgas lidostā, vai otrā maršruta galā un gaida. Mēs gribam piedāvāt tādu servisu, ko varam nodrošināt.

Jūsu teiktais nozīmē, ka konkurence ir kļuvusi saspringtāka?

Visi tūrisma operatori strādā. Man gan ir jāsaka, ka lielu daļu no tūrisma operatoru biznesa ir pārņēmis arī “airBaltic”. Viņi arī analizē tirgu un skatās, uz kurieni braucienus organizē tūrisma operatori. Piemēram, tad, kad viņi izveidoja regulāro reisu uz Tenerifi, es domāju, ka viņiem pašiem bija pārsteigums par to, cik liels ir pasažieru apjoms no Latvijas. Vēl viens piemērs – “airBaltic” tagad lido uz sešiem galamērķiem Grieķijā. Uz sešiem! Tostarp uz nelielām salām un lidostām, bet pasažieri ir. Tādēļ arī tūrisma operatoriem ir jādomā, ko darīt un kā mainīt savu darbu, ja uz kādu no viņu galamērķiem parādās regulārais avioreiss. Piemēram, varbūt ir vērts apvienot spēkus, noīrēt lielu lidmašīnu un kopīgi organizēt čarterreisus uz tādiem galamērķiem kā Punta Kana kūrorts Dominikānā vai darīt kaut ko līdzīgu. To gan nav tik viegli izdarīt, jo katrs uzņēmums tomēr strādā pats par sevi un arī Konkurences padomei var rasties jautājumi.

No otras puses kopā ar “airBaltic” šo gadu laikā mēs esam atvēruši 25 galamērķus – vairāki no tiem agrāk bija čarterlidojumi, tagad kļuvuši par regulārajiem, savukārt citi ir pazuduši no piedāvājuma. Piemēram, savā laikā tieši pēc mūsu iniciatīvas “airBaltic” sāka lidojumus uz Barselonu Spānijā. Tāpat uz Bulgāriju kādreiz bija tikai čarterlidojumi, tagad ir regulārie reisi. Tas pats attiecas uz Heraklionu. Tādēļ tā ir arī abpusēji izdevīga sadarbība, jo no vienas puses aviokompānija iegūst iespēju šiem galamērķiem piesaistīt arī citus pasažierus, bet tūrisma operatoriem ir izdevība nodrošināt ne tikai lidojumu vienu reizi nedēļā, kā tas bieži ir ar čarterlidojumiem, bet daudz biežāk.

Vai par arvien lielāku “konkurentu” tūrisma operatoriem nekļūst dažādu IT platformu sniegtās iespējas, kas ļauj ļoti viegli ceļojumu izveidot patstāvīgi? Kā jau jūs minējāt, uz ļoti daudzām vietām pašlaik ir regulārie avioreisi, naktsmājas var rezervēt “booking.com” un līdzīgās vietnēs, interesantus aplūkojamos objektus atrast dažādās tūrisma interneta lapās…

Tas tā objektīvi ir, jo mēs varam kaut vai palūkoties uz to, ka “airBaltic” pašlaik no Rīgas piedāvā vairāk nekā 70 galamērķus un tur nav tikai tādas pilsētas kā Brisele vai Londona, uz kurām bieži brauc darīšanās. Tas pats attiecas uz “Ryanair” un citām aviokompānijām. Taču arī tūrisma operatoru mērķis nav 100% tirgus daļa. Visbiežāk tūrisma operatori strādā ar tiem galamērķiem, uz kuriem nav izdevīgi veidot regulāros reisus, jo aviokompānijām tomēr ir ļoti svarīgi, lai bez atpūtniekiem reisos ir arī biznesa un tranzīta pasažieri. Nevienam jau nav arī noslēpums, ka Rīgas lidostā ļoti lielu īpatsvaru šajās grupās veidoja pasažieri no Krievijas un Ukrainas. Šodien tā ir nulle. Tādēļ tas pats “airBaltic” ļoti aktīvi meklē virzienus, kur atrast pasažierus, tostarp ļoti izteiktos atpūtas galamērķos. Iespējams, pēc diviem gadiem šāds darbības modelis “airBaltic” vairs nebūs aktuāls.

Kas attiecas uz ceļotājiem, tad ir tādi, kuri principiāli negrib ceļot kopā ar grupām, ar tūrisma kompānijām. Taču, ja mēs runājam par kūrortiem, tad individuāls ceļotājs tajos nekad nevarēs saņemt tik labas cenas kā tūrisma kompānijas. Mēs slēdzam līgumus ar viesnīcām un tādēļ vienojamies par apjoma cenām, kādas nekad nebūs pieejamas individuālam ceļotājam. Tas pats attiecas uz aviokompānijām. Mēs arī regulārajos reisos rezervējam noteiktu apjomu sēdvietu par grupu biļešu cenām. Tieši šie ir iemesli, kādēļ tūrisma operatori var konkurēt ar individuāli veidotiem ceļojumiem.

Taču, jā, tehnoloģijas attīstās, šodien katram cilvēkam ir dators, tādēļ ar to ir jārēķinās. Arī mēs rūpīgi sekojam līdzi pasaules vadošajām tendencēm, kā veiksmīgāk virzīt tirgū produktus, uzlabot tūristu pieredzi, un cenšamies tās ieviest.

Kā pašlaik ir mainījušās izmaksas ceļojumu organizēšanai? Piemēram, aviācijas degviela ir kļuvusi dārgāka, pandēmijas laikā arī viesnīcas strādāja ar zaudējumiem, kurus, iespējams, tagad grib atgūt.

Aviācijas degvielas cenas pirms kāda laika tiešām atgādināja šūpoles, un lidojums veido aptuveni trešdaļu no kopējām ceļojuma izmaksām. Tieši tādēļ arī mēs nereti saņemam jautājumus, ka mūsu draugu ģimene pirms pusgada vai gada brauca uz to pašu vietu, bet maksāja tik un tik eiro lētāk, kādēļ tagad ir dārgāk? Tieši tādēļ arī ir dārgāk. Un te mēs nerunājam par saviem kā tūrisma operatora izdevumiem, lai gan arī tie ir kāpuši, jo rudenī mēs saviem darbiniekiem palielinājām algas par 15%, jo mēs ļoti labi redzam, kādas ir cenas pārtikas veikalos un kādus komunālo maksājumu rēķinus saņemam.

Ja runājam par viesnīcām, tad, piemēram, Turcijā vai Grieķijā lielākā daļa kūrortu viesnīcu strādā tikai pusgadu, kad ir aktīvā tūrisma sezona, un ziemā ir slēgtas. Tagad tām ir pilnīgi citas cenas, nekā bija iepriekš. Ir pat tādi gadījumi, kad cenas ir arī par 20%, 30% augstākas, jo viņi pēc pandēmijas grib saņemt, cik augstu peļņu vien iespējams. Te gan jāsaka, ka iepriekš slēgtie līgumi lauzti netiek un joprojām strādā, bet jaunie līgumi ir ar pilnīgi citiem nosacījumiem – cenas vidēji ir par 10-15% augstākas.

Jau minējāt, ka lielākais pieprasījums ir uz Turciju. Vai tur notikusī lielā zemestrīce nav ietekmējusi ceļotāju plānus?

Pirmās divas nedēļas pēc zemestrīces tiešām bija pilnīgs “klusums”. Starp zemestrīcē cietušajiem reģioniem un galvenajām tūrisma zonām ir liels attālums, bet vienalga tā ir un paliek Turcija, tādēļ sākotnēji ceļojumu rezervācijas tiešām bija apstājušās. Taču tagad viss ir normalizējies un interese par atpūtu Turcijā ir atjaunojusies.

Savukārt vai kara Ukrainā dēļ ceļotāji nemēģina izvairīties no Melnās jūras reģiona?

Nē. Turklāt mēs šajā reģionā piedāvājam ceļojumus tikai uz Bulgāriju.

Kara dēļ gan ir parādījusies cita problēma. Piemēram, mums ir bijuši zvani no tūrisma aģentūrām ar jautājumiem, ko darīt, ja viesnīcā vienlaikus dzīvos cilvēki no Krievijas un no Ukrainas? Līdz šim gan nekādas milzīgas drāmas nav bijušas, bet situācija ir nepatīkama, un viesnīcas nezina, ko darīt. Es gan nedomāju, ka tā ir ļoti liela problēma, bet visiem tūrismā iesaistītajiem šogad ir jādomā, kā uz to potenciāli reaģēt.

Es arī atklāti varu pateikt, ka mēs turpmāk vairāk skatīsimies uz līgumu slēgšanu ar tādām viesnīcām, kuras pārsvarā strādā ar ceļotājiem no Eiropas Savienības valstīm.

Nevienam nav noslēpums, ka tā pati Turcija bija ļoti iecienīta Krievijas, Ukrainas ceļotāju vidū. Tagad gan problemātiskākās ceļošanas, gan finansiālu iemeslu dēļ ceļotāju skaits no šīm valstīm varētu būt mazāks. Vai tas nozīmē, ka jūs varat saņemt labākus piedāvājumus no Turcijas viesnīcām?

Nē. Luksusa līmeņa viesnīcas ir palielinājušas cenas pat par 30-40%. Nekādu atlaižu nav un nebūs. Turklāt, kā jau es minēju, tad par Turciju papildu interese ir radusies Lielbritānijā, Vācijā, Polijā, jo tur izmaksas vienalga ir zemākas nekā virknē citu Dienvideiropas kūrortu.

Vienlaikus es gribu norādīt, ka tūristus no Latvijas gaida labprāt, jo mūsu ceļotājiem izteikti ir interese par kvalitatīvu un mierīgu atpūtu, ļoti intensīvi tiek izmantoti ekskursiju pakalpojumi. Daudzi citu valstu tūristi mēdz pat neiziet no viesnīcas teritorijas. Savukārt Baltijas valstu ceļotāji interesējas par apkārtnes kultūru, vēsturi, nelieto pāri mēram alkoholu un tādēļ ir visai iecienīti. Mums pat ir doma meklēt divas trīs viesnīcas, kuras būtu gatavas strādāt tikai ar Baltijas valstu tūristiem. Šādā situācijā mēs varētu piedāvāt vēl pievilcīgākus nosacījumus un cenas. Tā ir viena no mūsu tuvākajām prioritātēm.

Kādi ir jūsu investīciju plāni?

Mums investīcijas ir jaunu ceļojumu galamērķu izveide. Vienlaikus ir skaidrs, ka mums nav nepieciešamības pēc jauniem birojiem un mums pietiek ar esošajiem Brīvības ielā un Berga bazārā. Savukārt liela investīcija ir tehnoloģiju ieviešana, jo ļoti liela daļa klientu savus ceļojumus rezervē tiešsaistē. Piemēram, ir izteikti redzams, ka tiešsaistē cilvēki ceļojumus iegādājas pēc sešiem vakarā, kad, visdrīzāk, ģimene ir apspriedusies un pieņēmusi lēmumu, kur pavadīs atvaļinājumu. Katru tūrisma sezonu tas notiek arvien vairāk un vairāk, un tas prasa investīcijas tiešsaistes pakalpojumu pilnveidošanā un modernizācijā.

Cik daudz ceļojumu jūs pašlaik pārdodat tiešsaistē un cik ir klātienes konsultāciju?

Sāksim ar to, ka no saviem ceļojumiem mēs paši pārdodam 35% – tas ir gan tiešsaistē, gan mūsu birojos, bet 65% pārdod mūsu partneri – tūrisma aģentūras. Arī aģentūras ir ļoti dažādas. Piemēram, ļoti progresīva aģentūra ir “Ceļojumu bode”, kas lielāko daļu ceļojumu pārdod tiešsaistē.

Visdrīzāk, pēc šīs vasaras sezonas mēs varēsim teikt, ka 50% no mūsu produktiem ir pārdoti tiešsaistē. Vienlaikus tas, visdrīzāk, nozīmē, ka arvien grūtāk būs izdzīvot mazām tūrisma aģentūrām, jo, kā jau minēju, darbība tiešsaistē prasa arī ieguldījumus. Tomēr pieprasījums joprojām ir arī pēc klātienes konsultācijām, jo internetā ir pieejama tikai tā informācija, kas tur ir, un papildu profesionālus pakalpojumus saņemt nevar. Ar konsultantu tomēr var izrunāt visas ceļojuma detaļas. Tādēļ atšķirība ir liela. Tomēr e-komercija noteikti attīstīsies.

No šī viedokļa, cik liela perspektīva nākotnē ir uzturēt birojus – gan jums, gan tūrisma aģentūrām?

Mums kā operatoram, kurš organizē ceļojumus, ir svarīgi būt pieejamiem visiem klientiem. No vienas puses mēs redzam, ka aviokompānijām pilsētās vairs praktiski nav biroju. Tomēr atšķirība ir tajā, ka šajā gadījumā tiek pārdoti tikai lidojumi no viena punkta uz otru punktu un nekādi papildu pakalpojumi nav nepieciešami. Ja papildus ir jāizvēlas viesnīcas, ja ir ceļojumi uz jauniem galamērķiem, tad tomēr konsultācijas ir ļoti noderīgas. No vienas puses, protams, ikviens var meklēt “Google”, kas ir Pelopenesa un kas tur atrodas, tomēr es uzskatu, ka ceļojumu organizētājiem joprojām ir svarīgi strādāt ar saviem klientiem arī aci pret aci klasiskā formā. Piemēram, vienam no pasaules lielākajiem tūroperatoriem “TUI” joprojām ir biroji teju katrā Vācijas pilsētā un krēsli tajos ir aizņemti. Es domāju, ka divām trim paaudzēm joprojām būs svarīgi tūrisma pakalpojumus iegādāties klasiskā veidā.

Jau labu laiku atpakaļ bija arī idejas par to, ka tūrisma operatori var strādāt arī pretējā virzienā – proti, vest ceļotājus arī uz Latviju. Kā ar to ir veicies?

Ja mēs paskatāmies uz tūristiem, kuri pašlaik brauc uz Latviju, tad, protams, ka ir redzamas izmaiņas. Nevienam nav noslēpums, ka liela daļa bija no Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas un viņu vairs nav. Diezin vai Latvija ir ļoti interesanta lielam apjomam ceļotāju no tālām zemēm – piemēram, ASV vai Kanādas. Kas attiecas uz Vācijas, Skandināvijas tūristiem, tad viņi joprojām ir šeit. Es domāju, ka, lai situācija stabilizētos, pašlaik gluži vienkārši ir vajadzīgs laiks. Nekāda reklāma vai dalība izstādēs Milānā, Madridē vai Berlīnē papildu tūristu apjomu nedos. Izmaiņas būs tad, kad cilvēkiem nostabilizēsies pārliecība, ka Latvijā un Eiropā viss ir mierīgi. Es esmu runājis ar mūsu partneriem citās valstīs, un viņi atklāti saka – nu, ko jūs gribat, jums ir robeža ar Krieviju! Līdz ar to pašreizējā situācijā kādu austrieti vai šveicieti ir visai grūti pārliecināt, kādēļ viņam būtu jāapmeklē Latvija, nevis kāda cita zeme.

Tomēr jūs kā “Tez Tour” redzat perspektīvas šādam “apgrieztajam tūrismam”?

Jā, mēs gatavojamies pieprasījuma kāpumam pēc ceļojumiem uz Latviju. Nevajag gan cerēt, ka tas uzreiz notiks pēckovida laikā. Pirms pandēmijas mēs bijām vienīgie, kuri tieši kā tūrisma operatori strādāja gan ar izejošo, gan ienākošo tūrismu. Mēs strādājām ar diviem tirgiem. Viens bija Kipra un Spānija. Tur jūlijā un augustā ir ļoti karsti, un mums bija grupas ar cilvēkiem, kuri šajā laikā tieši gribēja atpūsties vēsākos klimatiskajos apstākļos. Viņi bija visnotaļ apmierināti. Otrs tirgus bija Krievija. Tur īpatnība bija tajā, ka viņiem bija tikai viens kritērijs – Jūrmala. Nekas cits viņus neinteresēja. Vēl viens neliels virziens bija mūsu kaimiņvalstis – Igaunija, Lietuva, Baltkrievija. Viņiem nebija vajadzīgi transportēšanas pakalpojumi, jo pārsvarā viņi ieradās ar savām mašīnām, un mēs viņiem piedāvājām izmitināšanas un gidu pakalpojumus.

Pandēmijas laikā tas viss, protams, apstājās. Pēc tam sākās karš Ukrainā. Es teikšu, kā ir, biznesa segmentā, kurš strādā ar ienākošo tūrismu, ar ceļotājiem, kuri grib atpūsties Latvijā, pagaidām ir krīze. Lai tas atkal atkoptos, ir vajadzīgs laiks.

Avots: LETA