Mēnesī Latvijā izstrādātajā platformā “Economy Bookings” klienti veic 2,2 miljonus automašīnu rezervāciju savām brīvdienām un biznesa braucieniem. Ar laiku uzņēmums vēlas sasniegt 10 miljonu rezervāciju skaitu mēnesī.

Pirmsākumi “Booking Group” platformai “Economy Bookings” ir kā klasiskam jaunuzņēmumam pienākas – garāžā. Uzņēmuma dibinātāji Alans Baibekovs un Igors Demčakovs sākumā iznomāja savus auto, bet ap 2008. gadu saprata, ka šajā biznesā lielāks potenciāls paveras, veidojot platformu, kur cilvēki var rezervēt mašīnas. Sāka viņi Krievijā, bet tagad strādā visā pasaulē un sadarbojas ar 850 automašīnu nomas uzņēmumiem. Vairāk par “Booking Group” pirmsākumiem un nākotnes plāniem A. Baibekovs stāsta intervijā “Labs of Latvia”.

Nozarē jau ilgus gadus zināja, ka “Economy Bookings” ir viens no lielākajiem Latvijas jaunuzņēmumiem. Taču jūs vienmēr esat bijuši diezgan klusi. Beidzot ir parādījušās pirmās preses relīzes par jums, aicinājumi uz intervijām. Kas ir mainījies? Par ko tas liecina?

Mēs gribam, lai cilvēki Latvijā zina, ka ir šāds uzņēmums. Tāpat tas noder talantu piesaistē – publicitāte palīdz cilvēkiem uzzināt par mums. Protams, mums ir vēl citi tālejoši mērķi saistībā ar to, ka esam kļuvuši publiskāki, bet pagaidām negribam par tiem runāt.

Parasti uzņēmumi kļūst runīgāki, kad plāno investīciju piesaisti vai uzņēmuma pārdošanu.

Pārdošana pagaidām nav plānota. Ja investīcijas būs, tad varbūt mazliet citā veidā nekā tad, pie kā visi ir pieraduši.

“Economy Bookings” logo, tāpat kā “Printful”, uzreiz krīt acīs, kad cilvēks brauc uz lidostu vai no tās. Par “Printful” cilvēki ir dzirdējuši krietni vairāk nekā par “Economy Bookings”. Ko tieši uzņēmums dara?

Mēs strādājam ar auto nomas kompānijām visā pasaulē. Mums ir tehnoloģiskais savienojums ar daudzu uzņēmumu sistēmām, lai klients no jebkuras pasaules malas var ienākt mūsu mājaslapā, ievadīt vietu, uz kuru grib braukt, piemēram, Maiami starptautisko lidostu, un ieraudzīt apmēram 30 līdz 40 autonomu kompāniju auto rezervāciju piedāvājumus. Partneri mums piedāvā labas cenas, jo mēs viņiem nodrošinām daudz rezervāciju.

Mums ir sadarbība ar 850 dažādu zīmolu autonomu kompānijām, ar ko visu laiku uzturam komunikāciju un kuras ir mūsu sistēmā. Lielākās no tām ir “Avis”, “Sixt”, “Europcar”, bet katrā valstī ir vēl daudz citu autonomu. Piemēram, tepat Latvijā ir 200 autonomas uzņēmumu. Daudzi no tiem piedāvā piecas mašīnas – tāpat kā mēs biznesa sākumā.

Kas ir iemesls, kāpēc cilvēks neiet, piemēram, uz “Sixt” mājaslapu un nemeklē tur savu nomas auto?

Mēs esam tuvāk klientam. Runājam viņa valodā. Kad cilvēks aiziet uz “Sixt”, viņš redz tikai 15 mašīnas. Taču pie mums ir 300 līdz 400 automašīnu, mums ir ļoti liels autonomas kompāniju klāsts. Klients redz arī reitingus un labākās cenas. Kad klients ieiet kādas autonomas lapā, viņš redz ierobežotu piedāvājumu un nevar saprast, vai tas ir lēti vai dārgi. Tāpēc klienti nāk pie mums.

Liela nozīme ir tam, ka mēs nodrošinām klientu servisu. Piemēram, ja cilvēks aizbrauc uz kādu eksotisku galamērķi, rezervē tur mašīnu un kaut kas notiek, nebūs viegli atrisināt problēmu. Mums katrs klients ir ļoti svarīgs, mēs runājam viņa valodā – mājaslapa ir 16 valodās. Mums ir svarīga mūsu reputācija, jo tagad internetā var uzrakstīt jebko.

Kāds labums jūsu partneriem, ja pie jums viņu mašīnas ir lētākas?

Vienubrīd viņi ļoti gribēja strādāt ar tādām kompānijām kā mēs, bet tad tās izauga un viņi ierobežoja sadarbību.

Tagad viņi bez mums vairs nevar iztikt, jo mums ir liels apmeklējums – klienti vairs neiet uz viņu lapām.

35 līdz 40% klientu izmanto tādas kompānijas kā mēs – agregatorus, kas apkopo savā sistēmā visu informāciju, dara to gudri un tādā veidā viņus apsteidz. Laiki mainās – ir jāsadarbojas. Vairs nevari būt viens pats.

Līdzīgi kā ar viesnīcām un booking.com?

Jā, tieši tā. Mēs ar sadarbības partneriem cenšamies būt draudzīgi, mēs viņus ļoti cienām. Mēs negribam nevienam kaut ko uzspiest, mēs respektējam viņu biznesu. Viņiem ir daudz darba – automašīnu mazgāšana, remonts, izsniegšana lidostā utt. Mēs palīdzam ar klientu piesaisti. Tā mēs sadarbojamies.

Kā ar nosaukumu? Cik nepriecīgs ir booking.com par to, ka abām kompānijām ir tik līdzīgi nosaukumi? Es pieļauju, ka cilvēki, kuri nezina, par ko ir runa, visticamāk domā, ka tas ir viens un tas pats uzņēmums.

Mūsu juridiskais nosaukums ir “Booking Group”, bet publiski figurē tikai “Economy Bookings”. Kad domājam nosaukumu, es, protams, zināju booking.com. 2008. gadā viņi bija pavisam jauna Holandes kompānija. Mums jau tad bija plāni par aviobiļetēm un viesnīcām, tāpēc nolēmām nosaukt sevi par “Booking Group”. Kad domājām par mājaslapas nosaukumu, nolēmām par labu “Economy Bookings”, jo pārstāvam ekonomisko segmentu.

Mums nav bijuši nekādi konflikti, bet bija brīdis, kad viņi gribēja nopirkt mūsu domēnu bookinggroup.com. Tas tika darīts caur starpnieku, sākumā piedāvājot 200 eiro. Kad nepiekritām, uzreiz piedāvāja 50 tūkstošus. Zvanīju kolēģim, likām likmes gandrīz līdz miljonam, kad sapratām, par ko ir runa. Viņi domāja iet biržā ar nosaukumu “Booking Group”, bet beigās palika pie “Booking Holding”. Lai gan mums domēns bookinggroup.com nekur publiski neparādās, tas ir saistīts ar mūsu e-pasta adresēm, dažādām sistēmām utt. Mēs nevarējām paspēt sakārtot visas šīs lietas līdz termiņam, kad viņiem tas bija vajadzīgs, tāpēc nekas nesanāca.  Tāds mums ir stāsts par nenotikušo darījumu.

Tātad – jums pašiem nevienas mašīnas nav, cilvēki jūsu mājaslapā rezervē citu uzņēmumu auto?

Jā, mēs esam interneta tehnoloģiju kompānija, un interneta ekonomika ļoti strauji attīstās. Pērn Latvijas ekonomikas izaugsme bija 2%, ko veido divas daļas – tradicionālie biznesi un interneta ekonomika. Te ir tehnoloģijas, ilgtspēja – lai kas nenotiktu, mēs strādājam. Piemēram, mums birojā darba diena beidzas sešos vakarā, zvanu centrs strādā līdz kādiem diviem naktī.

Pēc būtības mēs pēc sešiem nestrādājam, bet turpinām saņemt pasūtījumus, turklāt tieši vakaros un līdz rītam saņemam vislielāko rezervāciju skaitu. Viss strādā automātiski.

Mēs esam labākā pozīcijā nekā autonomas uzņēmumi, kam ir jāpērk mašīnas, jāremontē. Viņi to dara, bet mēs darām pavisam citas lietas. Nodarboties ar divām lietām vienlaikus ir gandrīz neiespējami. Pēc rezervāciju skaita mēs esam lielāki nekā “Sixt”. Agrāk nevarējām to pat iedomāties.

Kas ir jūsu konkurenti?

Mūsu vislielākais konkurents ir “Rental Cars” no “Booking Holdings”. Amerikā ir kompānija “Expedia”, kas piedāvā autonomas pakalpojumu, kā arī viesnīcas. Tie ir mūsu galvenie konkurenti.

Kādi bija uzņēmuma pirmsākumi? Kā jums radās šāda ideja?

Viss sākās tā, kā raksta grāmatās – no garāžas, šoreiz pavisam burtiski. Mēs paši agrāk iznomājam mašīnas – gan savas, gan draugu. Reizēm gadījās tā, ka zvanīju sievai un teicu, ka viņas mašīna ir iznomāta, un šodien viņa paliks bez mašīnas. Kad parādījās pirmais mazais kapitāls, pirkām mašīnas līzingā.

Tā mēs nonācām pie idejas, ka galvenais bizness nav auto iznomātāja rokās, bet gan tur, kur tiek veiktas rezervācijas. Tolaik bija divas trīs tādas kompānijas. Viena no tām ir “Auto Europe”, kuras dibinātāji arī ir bijušie auto iznomātāji, kuri vēlāk izveidoja platformu, kur amerikāņu klientiem iznomāt mašīnu, kad viņi brauc uz Eiropu. Mums bija līdzīga doma – mēs izveidojām mājaslapu austrumu kaimiņiem, jo tobrīd Krievija bija viena no lielākajām valstīm, kuras iedzīvotāji ļoti gribēja ceļot, un viņiem nebija, kur rezervēt mašīnas.

Izveidojām jaunuzņēmumu “Booking Group”, kura platformā eavtoprokat.ru rezervēt mašīnas. Krievijas ceļotāji bija ļoti priecīgi, klienti bija ļoti dažādi – gan tipiskie tūristi, gan oligarhi, kuri gribēja noīrēt savai mīļākajai “Ferrari”. Šādi strādājam divus gadus līdz sapratām, ka ar Krieviju nepietiks un gribam iet plašumā. Tad izveidojām “Economy Bookings” mājaslapu ar domu vēlāk piedāvāt ne tikai mašīnas, bet arī viesnīcas un aviobiļetes. Taču pagaidām ir tikai mašīnu rezervēšana – to protam vislabāk.

Bija gadi, kad mums bija liela izaugsme, tāpat bija tādi, kad attīstība bremzējās. Visu laiku ir kāda krīze – Islandes vulkāns, globālā ekonomikas krīze, pandēmija. Nevar teikt, ka mums kādā brīdī ir bijis brīvs lidojums – visu laiku ir jāpietur kompānija, lai tā attīstās.

Jūs sākāt ar biznesu Krievijā. Kas šobrīd notiek šajā tirgū?

Nekas. Eiropas autonomas kompānijas neapkalpo klientus no Krievijas, tāpat Krievijas banku kartes Eiropā nestrādā. Faktiski Krievijas tirgus ir sabrucis un neeksistē. Ja bizness Krievijā arvien notiktu, pagājušā gada apgrozījums būtu vēl lielāks. Es domāju, ka mēs zaudējām 25% no biznesa.

Pandēmijas laikā visas robežas bija ciet, un pagājušā gada sākumā jau bija labi signāli, ka robežas atveras un krievi sāk braukt uz Franciju, Itāliju utt. Un hops – februārī viss beidzās.

Pērn uzņēmuma apgrozījums bija 133 miljoni eiro – pārsvarā tā ir klientu nauda, kas iziet cauri šurpu turpu jūsu platformā. Kā ar peļņu?

Mūsu DNS jau ir kompānijas nosaukumā – “Economy Bookings”. Tas nozīmē, ka mēs piedāvājam pakalpojumu lētāk nekā mums gribētos. Mēs gribam būt draudzīgi klientam, negribam uz viņa rēķina nopelnīt 25%. Tāpēc mūsu peļņa turas ap 7–8%. Šādā biznesā tas ir normāli, taču šī iemesla dēļ nevaram aizņemties naudu bankā, ja kredīts maksā 5–6%. Ja gribam aizņemties, pie šāda biznesa modeļa naudai jābūt ļoti lētai.

Cik sarežģīta ir tehniskā sistēma tam visam apakšā, ko klienti no malas neredz?

Sistēma ir ļoti sarežģīta. Tā ir mērogojama, iztur lielu slodzi, ātri strādā. Pat man kā līdzīpašniekam reizēm ir grūti saprast, kā tas vispār strādā, jo man nav tehnisko zināšanu.

Mēs vidēji dienā saņemam trīs līdz četrus tūkstošus pasūtījumu. Mēnesī ienākošo klientu skaits, kas rezervē mašīnu, ir 2,2 miljoni. Vasarā rezervāciju skaits varētu sasniegt arī trīs un četrus miljonus mēnesī. Taču lapā ik dienu ir daudzreiz vairāk cilvēku, kuri meklē auto savam ceļojumam. Viņiem interesē tikai tas, lai viss ātri strādā – lai var vienlaikus meklēt 10 ekrānos, staigāt šurpu turpu. Tā ir liela slodze, tāpēc dienā lapā apstrādājam miljoniem pieprasījumu.

Cik daudz darbinieku strādā “Economy Bookings”?

Šobrīd uzņēmumā strādā ap 70 darbinieku. Mums vēl pieder mārketinga kompānija, kur strādā 20 cilvēki, un vēl mums ir IT ārpakalpojumu sniedzējs, kurā strādā vēl 16 cilvēki.

Cik plaši uzņēmums ir pārstāvēts un kur tam klājas vislabāk?

Ļoti plaši. Vislielāko apgrozījumu veido bizness ASV un Kanādā. Tāpat labi klājas visās Eiropas valstīs, tagad esam arī Austrālijā.

Kuri tirgi jums interesē visvairāk?

Grūti pateikt. Mūs interesē visi tirgi, kur cilvēkiem ir nepieciešama auto noma. Dinamika ir ļoti mainīga.

Visu laiku kādā tirgū ir svārstības, bet, strādājot globāli, ir iespēja pārāk smagi neciest no tirgus izmaiņām. Mums jau ir imunitāte pret krīzēm, jo bizness ir iespējams vien tad, ja strādājam globāli.

Visā pasaulē problēmas ir reti – pat pandēmija visās valstīs neiestājās vienlaikus un ierobežojumi katrā vietā atšķīrās. Mums nebija nevienas dienas, kad bizness pilnībā apstātos. Periodā līdz pandēmijai mēs bijām izauguši līdz 1000 līdz 1500 rezervācijām dienā, bet pandēmijas sliktākajās dienās bija ap 100 rezervāciju. Sēdējām pie datoriem un domājām, ko darīt, vai vispār izdzīvosim un cik ilgi varam stādāt pie tik maza rezervāciju skaita.

Jaunuzņēmumu pasaulē tipisks attīstības ceļš ir investīciju piesaiste. Jūs līdz šim esat attīstījušies bez ārējām investīcijām. Kā jums tas ir izdevies?`

2008. gadā, kad gājām pie bankas, viņi paskatījās mūsu biznesa plānu un teica, ka mums tāds dīvains bizness – mājaslapa, mašīnu rezervācija. Tagad viņi domā citādāk.

Noslēpums ir finansiāli neatslābināties un nekad nedomāt, ka vari visu atļauties. Nevar ņemt ārā naudu no firmas savām izpriecām un mētāties ar to – jābūt lielai disciplīnai, skaidri jāzina, cik esam gatavi izņemt dividendēs. Mums šīs lietas ir skaidri nodefinētas – pat tad, kad bija ļoti grūti, pieturējāmies pie šiem principiem.

Un ko tad, kad iet ļoti labi?

Pat tad, ja iet ļoti labi, jāzina, cik daudz dividenžu esi gatavs izņemt. Mēs vienmēr vismaz 50% paturam uzņēmuma attīstībai. Protams, es gribu, lai akcionāri saņemtu savu naudu, jo citādāk – kāpēc mēs vispār strādājam? Mēs sākām biznesu, kad man un partnerim bija 30 gadi – mums tajā laikā bija jauna ģimene, dzīvoklis. Protams, gribas jaunu mašīnu, māju, citas lietas. Mēs jau nestrādājam tikai tāpēc, ka mums patīk strādāt, bet lai sev arī atlīdzinātu. Tāpēc nolēmām pieturēties pie tā, ka 50% izmaksājam dividendēs un 50% ieguldām atpakaļ uzņēmumā.

Pats galvenais ir disciplīna un lieki neriskēt. Piemēram, pandēmijas laikā daudzi ieguldīja fondu tirgū, valūtās – vieglā naudā. Mēs tajā virzienā vispār neskatāmies. Mums ar Igoru iepriekš bija pieredze, tirgojoties ar naftas nākotnes līgumiem, tāpēc tagad esam gatavi būt tikai reālā biznesā. Zinām, kā ir skatīties uz grafikiem, kas iet nezināmā virzienā, ko nekādā veidā nevari ietekmēt. Mums ir gadījies aiziet uztaisīt tēju un, atnākot atpakaļ, viss jau ir mainījies. Paskatāmies ziņas – ir uzspridzināts naftas pārvads un naftas cena aizskrien pretējā virzienā. Šādas lietas nekā nevari ietekmēt.

Jūs esat izbijis sportists, jums ir sporta pedagoģijas un juridiskā izglītība. Kā jūsu dzīvē ienāca auto?

Ziniet, viss laikam nāk no bērnības – es katru reizi, kad gāju mātei līdzi uz universālveikalu, prasīju, lai viņa nopērk man kaut vienu rotaļu mašīnīti. Tās bija dārgas, tāpēc mamma nepirka.

Taču, ja nopietni, mans partneris reiz stāstīja par vienu autonomas īpašnieku, kurš bija gatavs maksāt komisijas maksu, ja piegādāsim viņam mašīnas. Man bija draugs, kurš strādāja “Volkswagen” centrā, tāpēc mēs varējām tikt pie mašīnām viņa placī. Mēs nomājām mašīnas no mana drauga un vedām autonomas īpašniekam. Vienudien viņš bija gatavs pārdot savu biznesu un piedāvāja to mums. Sāku domāt, kur dabūt naudu. Jau atradu savā kontaktu lokā investoru, kas bija gatavs man aizdot naudu, bet, kad es paskatījos visus dokumentus, izrādījās, ka man piedāvā nopirkt tikai trīs mašīnas. Es sapratu, ka es pats to varu izdarīt, turklāt tieši tā, kā es to vēlos. Protams, es izvēlējos savu uzņēmumu – izveidoju autonomu “Silver”.

Sākumā man bija četras mašīnas. Es ļoti gribēju strādāt lidostā Rīga, kur jau bija “Europcar” un citi starptautiski uzņēmumi. Lidostā tiku, bet klientu nebija. Tad es netīšām uzzināju, ka ir uzņēmumi, kas piegādā klientus, un tā pievērsos “Booking Group”.

Jūs piederat pie IT nozares. Kā jūs raksturotu šo un jaunuzņēmumu jomu Latvijā?

Es domāju, ka tas varētu izskatīties labāk. Kaut kur mēs esam pazaudējuši virzienu. No 2012. gada līdz pandēmijai bija daudz finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumu, bija kustība. Tagad to neredzu. Taču ir daudz veiksmīgu uzņēmumu, īpaši finanšu tehnoloģiju nozarē, piemēram, Aigara Kesenfelda uzņēmumi.

Šis piemērs ir no citas sfēras, bet man prieks vērot, kā attīstās “airBaltic” – neskatoties uz visu kritiku, ko šis uzņēmums saņem, tas dara ļoti daudz laba. Tas ved uz Latviju cilvēkus, kuri te tērē savu naudu.

Kā jūsu biznesu ietekmē auto koplietošanas pakalpojumi?

Tas ir nišas produkts. Kad tikko parādījās “Bolt” un “Uber”, likās, ka viņi atņems mums daļu biznesa, bet tas nav noticis. Lielākas izmaiņas būs ar autonomo mašīnu parādīšanos. Jautājums ir par to, vai autonomas uzņēmumi spēs mainīties līdzi laikam.

Vēl viena tendence ir elektroauto. Lai gan nomas piedāvā šādas mašīnas un visi saka, ka tā ir nākotne, klienti šādas mašīnas neizvēlas. Viņi negrib Grieķijā ceļojuma laikā braukt 250 kilometrus, nezinot, vai būs, kur uzlādēties. Tāpat tās ir ļoti dārgas – ja parastais Volkswagen maksā 25 eiro dienā, klients neredz vajadzību maksāt 60 eiro par elektrisko auto.

Kādi ir uzņēmuma nākotnes plāni?

Tos ir grūti noformulēt – galvenais, ka tie ir. Mēs strādājam pēc sistēmas, kas paredz ambiciozus mērķus, ko gandrīz vai nav iespējams sasniegt. Ieviesām šo sistēmu 2016. gadā, kad mums bija 400 pasūtījumi dienā. Tad mēs izvirzījām mērķi sasniegt 2000 pasūtījumus dienā. Tolaik neviens komandā neredzēja, kā to sasniegt. Un tad pagājušā gada martā mēs sasniedzām šo mērķi.

Tagad mums ir 3000 pasūtījumi dienā un mēs mērķējam sasniegt 10 tūkstošus rezervāciju dienā. Tas ir tiešām ļoti daudz – gadā tie ir trīs miljoni pasūtījumu. Tajā brīdī mēs būsim ļoti liels un vērtīgs uzņēmums, kas no Latvijas strādā globāli.

Jūsu konferenču telpā uz sienas starp lielajiem mērķiem ir minēta arī akciju kotācija biržā.

Mēs pētām šo iespēju, lai tiem, kas akcijas nopirktu, tas būtu interesanti, nevis tikai piesaistīt kapitālu un tirgot akcijas.

Tāpat viens no mērķiem ir būt vienam no top10 lielākajiem Latvijas uzņēmumiem. Cik ilgi līdz tam jāgaida?

Skatīsimies. Mēs pēc trim četriem gadiem, cītīgi strādājot, varam sasniegt miljarda eiro apgrozījumu. Jāskatās, kā attīstīsies ekonomika. Tas nav mūsu pašmērķis.

Avots: labsoflatvia.com