XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki, Hokeja čempionāts, mūzikas festivāls “Positivus” un “Rimi Rīgas maratons” – tie ir tikai daži no šīs vasaras sezonas notikumiem, kas piesaista un ko apmeklē ne tikai Latvijas iedzīvotāji, bet arī ārvalstnieki. Kā liecina Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras aplēses, tūristu skaits Rīgā pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal varētu pārsniegt vienu miljonu.

Tūrisma nozare no Covid-19 pandēmijas un Krievijas iebrukuma Ukrainā radītām sekām pamazām sāka atgūties pagājušā gada otrajā pusē.

Kā liecina Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras dati, visvairāk tūristu Latvijā ir no kaimiņvalstīm – Lietuvas un Igaunijas, jo tās vienkārši atrodas vistuvāk. Tāpat daudz tūristu ir no Vācijas, ar kuru ir laba aviosatiksme. Kā arī Latviju ir iecienījuši somu tūristi.

Rīgas domes Tūrisma pārvaldes direktora vietniece Ieva Lasmane uzsvēra, ka tūrisms Latvijā turpina atgūties, un ir novērota pozitīva tendence, ka daudzas tūristu grupas gan no Vācijas, gan citām valstīm, atgriežas Latvijā.

Lasmane teica: “Šeit jāskatās ir kopumā, ne tikai tūristi no Krievijas, kas, protams, agrāk bija viens no lielākajiem tirgiem. Ja gadā Rīgu apmeklēja ap 200 tūkstošiem Krievijas tūristu, tad, protams, šis 200 tūkstošu iztrūkums ir diezgan nozīmīgs un pamanāms. Protams, tiem klāt vēl nāk gan tūristi no Baltkrievijas, gan arī no Ukrainas. Bet skaidrs, ka nozare un arī mēs ar šo rēķināmies, ka tas tā būs. Protams, šis gads vēl nebūs tas gads, kad izdosies sasniegt varbūt 100% no tā tūristu skaita, kas bija tieši pirms Covid-19, tieši Krievijas tūristu trūkuma dēļ.”

Kā norādīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Andris Kalniņš, pagaidām ir grūti teikt, vai šogad sasniegs tik lielu tūristu skaitu, kāds bija 2019. gadā.

Lai gan vasarā tūristu pieplūdums būs liels, tomēr bažas rada rudens un ziemas sezona.

“Šī gada aktīvā tūrisma sezona, kas ir no maija līdz septembrim ieskaitot, domāju, ka būs līdzīgi kā bija iepriekšējā gada otrā puse, kad tajā pašā Rīgā varētu būt noslogojums viesnīcām aptuveni 80%. Iespējams, pat arī nedaudz labāk, ņemot vērā, ka ģeopolitiskā situācija, kas pagājušajā gadā bija asāka – tūristi vairāk baidījās pie mums doties, bet šobrīd tas ir it kā nomierinājies. Vienlaikus arī, protams, problēmu sastāda pieaugušās izmaksas, inflācija, un viss pārējais, par ko uztraucas gan viesnīcas, gan restorāni,” viņš teica.

Tūristu plūsma uz Latviju šobrīd vēl nav sasniegusi tādu pieprasījumu, kas bija pirms pandēmijas un kara, taču situācija turpina uzlaboties un pieprasījums aug, sacīja Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” Sabiedrisko attiecību vadītājs Augusts Zilberts.

Viņš vērtēja: “Skaitliski mēs jau varam iezīmēt šīs vasaras plānus, – pārvadāto pasažieru skaita ziņā tie būtu aptuveni 2,3 miljoni pasažieru. Tas būtu par 30% vairāk nekā pērn. 2021. gadā, kad Covid-19 dēļ ceļošana bija ļoti ierobežota, vasarā mēs pārvadājām nepilnu miljonu pasažieru. Protams, mēs vēl atpaliekam no pirmspandēmijas laika, kad 2019. gada vasaras sezonā bija 2,6 miljoni, bet šovasar plānoti 2,3 [miljoni], domāju, mēs šim skaitlim strauji tuvojamies un nākamgad jau to pārsniegsim.”

Līdz ar aprīli ir sākusies “airBaltic” vasaras lidojumu sezona, kas ilgs līdz pat oktobrim. Lai piesaistītu jaunas tūristu plūsmas, šovasar piedāvājumā ir 20 jauni maršruti.

Avots: LSM.lv