Dodies dabā skatīt Latviju. Šoreiz apskatīsim maršrutu Liepā (Cēsu novadā) un tās apkārtnē. Manuprāt, viena no skaistākajām vietām Latvijā – Līču-Laņģu klintis, kā arī diezgan maz zināmais Grīviņu iezis. Attālums no Rīgas centra ap 100 km, tā kā ap 1h 30 min. brauciens ar auto vai 2 h brauciens ar vilcienu un būsi jau maršruta sākumpunktā, ja dodies no galvaspilsētas centra. Sākumpunkts ir tuvu Lodes dzelzceļa stacijai un dzelzceļa pārbrauktuvei, kur iespējams piebraukt arī ar auto.

MARŠRUTS

Maršruts vidējas grūtības un ļoti ainavisks ar dažādiem iežiem un klintīm. Maršruts ved sākumā gar Lodes karjeru, kur iegūst mālu. Mūsdienās mālu iegūst un pārstrādā uzņēmums „Lode”, kas ražo apdares, krāsns – dūmvadu un celtniecības ķieģeļus, kā arī citus izstrādājumus. Tālāk maršruts ved līdz Gaujai, kur varēsi aplūkot ainaviskās Līču-Laņģu klintis. Kad būsi apskatījis Līču-Laņģu klintis, tad dodies dažu km attālumā pa skaistu mežu līdz Grīviņu klintīm. Pēc tam dodoties uz Grīviņu atpūtas vietu pie Gaujas būs jāpārvar Grīviņu upe. Vasaras periodā noteikti patīkami būs pārbrist pāri ar basām kājām, bet citos gadalaikos ir opcija pāriet pāri guļošajiem koka baļķiem upē (nav bīstami, jo upe nav strauja un dziļa). Tad lieliska pusdienvieta Grīviņu atpūtas bāzē ar vairākiem galdiņiem un ugusnkura vietu.

Kad pusdienpauze pavadīta un kājas atpūtinātas, tad dodies tālāk ceļā gar Grīviņu dzirnavām un Latvijas lauku plašumiem. Šis arī ir viens no maršruta posmiem Camino ceļam Latvijā. Kad būsi nokļuvis mežā, tad pastaiga pa mežu līdz Lodes karjeram un sākumpunktam.

Lodes māla karjers

Atrodas starp Liepas ciemu un Gaujas senleju. Lodes māla atradni 1953. g. atklāja ģeologs J. Sleinis. Desmit gadus vēlāk sākās rūpnieciska mēroga mālu ieguve, ko izmantoja ķieģeļu ražošanā. Pasaules mēroga ievērību Lodes māla karjers ieguva 1970. g., kad ģeologs V. Kuršs pirmoreiz pasaulē atklāja labi saglabājušos augšdevona bruņuzivju un bārkšspuru zivju pārakmeņojumus. Vēl joprojām nekur citur nav atrastas tik labi saglabājušās šo zivju fosilijas, no kurām daļa apskatāma Latvijas Dabas muzeja ekspozīcijā un fondos. Mūsdienās mālu iegūst un pārstrādā uzņēmums “Lode”, kas ražo apdares, krāsns–dūmvadu un celtniecības ķieģeļus, kā arī citus izstrādājumus. Lodes bruņuzivju iegula ir aizsargājamas dabas piemineklis.

Senleja

Viena no iespaidīgākajām Baltijas reljefa formām, kuras aizsardzības un saglabāšanas nolūkā izveidots Gaujas Nacionālais parks. Pie Siguldas senleja sasniedz maksimālo dziļumu – 85 m un ir ap 1 km plata, bet pie Līču–Laņģu klintīm tās platums ir ap 0,6–0,7 km. Viena no Gaujas un to pieteku krastu dabas un ainaviskām vērtībām un tūristu piesaistēm ir devona perioda smilšakmens atsegumi, kurus šeit dēvē par iežiem. Līču–Laņģu klintis ir viens no lielākajiem Gaujas smilšakmens atsegumu kompleksiem.

Līču-Laņģu klintis

Ap kilometru gara klinšaina krauja Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzē, kas no pašas upes nav saskatāma. Tās maksimālais augstums ir ~ 30 m. Smilšakmens atsegumu (Gaujas svīta) formas ir ļoti daudzveidīgas: dominē vairāk nekā 10 m augstas vertikālas sienas, ko saposmo dziļas sānu gravas. No Līču–Laņģu klinšu piekājes izplūst ~ 20 avoti, kuru darbības rezultātā izveidojušās dažāda garuma alas un dažādu izmēru nišas.

Lielā Laņģu ala, kas atrodas klinšu dienviddaļā, ir garākā (48 m) un no tās izplūst spēcīgs avots. 50 m ziemeļos no minētas alas atrodas Vidējā Laņģu ala (30 m kopgarumā), bet vēl 50 m tālāk ziemeļu virzienā – Mazā Laņģu ala (4,2 m). Līču–Laņģu klinšu ziemeļdaļā atradusies spēcīga avota veidota lielāka izmēra ala, kuras priekšdaļa pēc griestu nobrukšanas pārvērtusies savdabīgā aizā ar 8 m augstām, stāvām sienām. Aizas sānos izveidojusies savdabīga ala ar trīs ejām. Netālu no tās atrodas 7 m garā Augšala un ļoti šaurā, 12 m garā Apakšala. Kaut arī klinšu piekāje nav labiekārtota un līdz tām ir samērā grūta nokļūšana,

Grīviņu iezis

Dabas pieminekli veido vidējā devona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumi Gaujas senlejas un ielejas nogāzē un Grīviņas upītes kreisajā krastā. Atsegumu joslas kopējais garums ir 515 m, bet  iespaidīgs ir galvenais, lielākais atsegums dabas pieminekļa vidusdaļā un tā garums ir 50 m un maksimālais augstums – 15 m. Galvenajā atseguma sienā ir arī neliela, 0,2 m plata, 0,4 m augsta un vismaz 2 m dziļa ala.

⇒⇒ Ja tev patīk manis veidotais saturs, tad Tev ir iespēja mani atbalstīt. ŠEIT ir LINKS, uz kura uzspiežot, vari sniegt atbalstu. Paldies!

Tev patīk pastaigas un jauni, interesanti maršruti? Ieskaties arī citos pārgājiena maršrutos: https://travelfree.lv/kategorija/pargajienu-marsruti/

Lielā Ellīte Liepā (šis objekts maršruta kartē nav apskatāms, bet noteikti iesaku, atrodas 1 km attālumā no maršruta sākumpunkta):