Rail Baltica cauri visai Rīgai līdz 2030.gadam nepagūs izbūvēt

26. marts, 2024

Pat pie pozitīvākā scenārija Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju “Rail Baltica” cauri visai Rīgai līdz 2030.gadam nevar pagūt izbūvēt, 24.martā vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Satiksmes ministrija (SM) saskaņošanai iesniegusi ziņojumu par to, kādam būtu jāizskatās “Rail Baltica” projektam pēc sešiem gadiem un kur tam ņemt naudu. Dokuments ir ierobežotas pieejamības.

Ziņojumā SM piedāvā izvēlēties variantu, kurā jau pirmajā kārtā “Rail Baltica” trase ietvertu savienojumu ar abām Rīgas stacijām – centrālo un lidostas, taču Eiropas standarta sliedes nešķērsotu visu galvaspilsētu.

“De facto” zināms, ka SM piedāvātais scenārijs paredz, ka vilciens, ienākot no Igaunijas puses, šķērso Daugavu netālu no Salaspils un pie Misas būtu atzars, pa kuru tas nogrieztos uz Rīgas lidostu un tālāk ieietu Rīgas Centrālajā stacijā, bet tad veiktu šo ceļu atpakaļ un caur Misu un Iecavu turpinātu kustību uz Lietuvu.

Tas laiku ceļā uz Rīgu pagarinātu par aptuveni 20 minūtēm, raidījumam teicis satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Torņakalnā nebūtu tuneļa, bet, pārkārtojot esošo dzelzceļa tīklu, tai pašā trasē izbūvētu arī Eiropas platuma līniju. Tas prasītu gan mazāk laika, gan naudas.

Jau šobrīd ir skaidrs, ka trases posmu Daugavas labajā krastā – no Rīgas Centrālās stacijas līdz Sauriešiem pie Salaspils – sešos gados nevar paspēt uzbūvēt pat pie optimistiskākajiem scenārijiem, norāda “de facto”.

Pēc satiksmes ministra teiktā, pirmās fāzes scenārijā kopējās izmaksas izdevies samazināt vismaz par trešdaļu. Viņš gan konkrētu summu raidījumam atteicies nosaukt un arī nav atbildējis uz jautājumu, vai pirmā posma izmaksas ir mazliet virs sešiem miljardiem eiro.

Ziņojumam visvairāk iebildumu bijis no Finanšu ministrijas. “de facto” vēsta, ka tā aizrādījusi – pat ja no Eiropas fonda infrastruktūras savienošanai bez aizķeršanās izdodas iegūt cerētos 3,68 miljardus eiro, neatbildēts aizvien ir jautājums par to, kur ņemt vēl ap trim miljardiem eiro.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) raidījumam norādījis, ka nenotiek tādi brīnumi, kad ar burvju nūjiņas mājienu pēkšņi uzrodas daži miljardi eiro.

“Mūsu pienākums gan pret mūsu kaimiņiem, gan strādājot ar drošības jautājumiem (..), ir militārās mobilitātes jautājums, ka mums ir ar jebkuriem askētiskiem līdzekļiem jādabū gatava līnija, kas strādā un kas savieno (..) Tallinu ar Lietuvas robežu ar Poliju,” sacīja finanšu ministrs.

Viņš uzsvēris, ka “šis ir mūsu absolūtā prioritāte, un pārējais viss ir otršķirīgs, un uz to mums jākoncentrējas un uz to mēs meklēsim risinājumus”.

Jau ziņots, ka “Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma – 1435 mm – dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Sākotnēji bija paredzēts, ka “Rail Baltica” izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju “Rail Baltica” plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.

Valsts drošības dienests (VDD) pagājušā gada darbības pārskatā uzsvēris, ka, neraugoties uz esošajiem sarežģījumiem, turpmāka “Rail Baltica” infrastruktūras izbūves aizkavēšanās nav pieļaujama un projektā ir nepieciešama mērķtiecīga risku pārvaldība.

 

Avots: LETA