SmartLynx izies no kravu pārvadājumu biznesa
Latvijā bāzētā aviokompānija “SmartLynx Airlines” ies ārā no kravu pārvadājumu biznesa un veidos ciešāku sadarbību ar Taizemē izveidoto māsasuzņēmumu “Thai SmartLynx”, intervijā sacīja “SmartLynx” īpašnieka “Avia Solutions Group” valdes priekšsēdētājs Ģedimins Žiemelis.
Viņš uzsvēra, ka aviopārvadājumi Eiropā ir sezonāli un ziemā, kad nav atvaļinājumu laiks un ir mazāks pasažieru skaits, praktiski visām aviokompānijām ir zaudējumi. Savukārt vasaras lidojumu sezonā pasažieru skaits Eiropā ir par vidēji 45% lielāks, bet ieņēmumi ir pat par vairāk nekā 50% lielāki nekā ziemas lidojumu sezonā.
“Taču, ko darīt ziemā? Tādēļ pat “airBaltic” iznomā savas lidmašīnas no ziemas sākuma, jo vasarā viņiem nebūs pietiekamas peļņas, lai segtu ziemas zaudējumus. Faktiski tas ir visu Eiropas aviosabiedrību darba kārtībā, un tādēļ ir vairāk nekā 60 Eiropas pārvadātāju, kas izmanto [lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumu jeb] ACMI pakalpojumus,” sacīja Žiemelis.
Viņš norādīja, ka šī iemesla dēļ “Avia Solutions Group” savām aviokompānijām meklē pretcikliskus tirgus un “SmartLynx” gadījumā par tādu ir izvēlēta Taizeme.
“Domāju, ka tā būs arī laba Latvijas un pārvadātāja atpazīstamība Āzijas un Klusā okeāna tirgū,” sacīja Žiemelis.
Aviokompānija “Thai SmartLynx” tika izveidota 2024.gadā un, pēc “Avia Solutions Group” vēstītā, ir pirmais ACMI pakalpojumu piedāvātājs Taizemē. Pilnā apjomā darbību paredzēts sākt šogad pēc pirmās “Airbus A320s” lidmašīnas saņemšanas.
“Avia Solutions Group” ir paziņojis, ka Taizemē redz potenciālu tirgu, jo tūrisma industrija ir pilnībā atguvusies pēc pandēmijas laikā piedzīvotās krīzes, bet pašlaik Taizemē strādā tikai aptuveni 130 šaurā korpusa lidmašīnu, tādēļ ir paredzams, ka būs nepieciešamība pēc papildu kapacitātes tuvās distances lidojumos aktīvākās ceļojumu sezonas laikā, kas pretēji Eiropai ir ziemā.
Jautāts, vai lidmašīnu iznomāšanas tirgū pašlaik tomēr nav pārāk liela konkurence, Žiemelis pauda viedokli, ka ir tomēr atšķirība starp regulāro reisu aviokompānijām, kuras lidmašīnas iznomā citiem, un ACMI pakalpojumu sniedzējiem, kāds ir “SmartLynx”, jo ACMI pakalpojumu sniedzēju lidmašīnas ir paredzēts vizuāli pielāgot konkrētā klienta vajadzībām. Turklāt problēmas var radīt tieši darbība pārāk atšķirīgos tirgos.
“Piemēram, jūs varat nopirkt biļeti “Lufthansa”, un tas neradīs milzīgu pārsteigumu pasažieriem, ja pie trapa piebrauks “airBaltic” lidmašīna. Taču tālajos tirgos ir citādāk. Ja kāds Indijas ceļotājs Mumbajā pērk biļeti “IndiGo”, bet ierauga Turcijas aviokompāniju “Pegasus Airlines”, viņš jūtas apjucis, vai ne? Viņš iekāpj, un tur ir turku stjuartes Turcijas aviokompānijas uniformā. Šīs mazās detaļas patiesībā var mulsināt pasažierus un ietekmēt jebkuras aviokompānijas zīmolu,” sacīja Žiemelis.
Jau vēstīts, ka Latvijā bāzētā aviokompānija “SmartLynx Airlines” pagājušajā gadā pārvadāja kopumā 10,66 miljonus pasažieru, kas ir par 62,5% vairāk nekā 2023.gadā. Savukārt pārvadāto kravu apmērs ir samazinājies par 6,8% un pērn veidoja 31 872 tonnas. Aviokompānijas flotē 2024.gada beigās bija 68 lidmašīnas, kas ir par vienu vairāk nekā gadu iepriekš.
“SmartLynx Airlines” reģistrēta 1992.gadā, un tās pamatkapitāls ir viens miljons eiro, liecina informācija “Firmas.lv”. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir SIA “Smart Aviation Holding”, kas pieder “Avia Solutions Group”, kura patiesais labuma guvējs ir Lietuvas pilsonis Žiemelis.
“Gan komisijas priekšsēdētājam, gan sastāvam jābūt no augstākā politiskā ešelona viena vienkārša iemesla dēļ – atbildības, iniciatīvas, dinamikas un ātruma pieņemto lēmumu īstenošanā,” trešdien valdības sēdē sacīja premjerministrs Gintauts Palucks.
Komisijā būs ekonomikas un inovāciju, vides, enerģētikas, finanšu, iekšlietu, enerģētikas un zemkopības ministri, kurus var aizstāt ministru vietnieki vai ministriju kancleri. Komisijas sastāvā būs arī astoņi uzņēmumu pārstāvji.
Palucks pavēstīja par iniciatīvu izveidot komisiju birokrātijas mazināšanai pagājušajā gadā pēc tam, kad augsto tehnoloģiju uzņēmuma “Teltonika” īpašnieks Arvīds Paukštis paziņoja, ka 3,5 miljardus eiro vērtā “Teltonika High-Tech Hill” ražošanas parka būvniecība kavējas birokrātisku šķēršļu dēļ.