Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO), ja process virzīsies sekmīgi, varētu notikt 2024. gada otrajā pusē vai gada beigās, prognozē satiksmes ministrs Kaspars Briškens (“Progresīvie”).

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka daudz ir atkarīgs gan no situācijas aviācijas nozarē globāli, gan finanšu resursu cenas.

Satiksmes ministrs stāstīja, ka pašlaik notiek darbs, lai atrastu emisijas nodrošinātājbanku, un IPO norises laiks būs atkarīgs arī no tās viedokļa.

“Tādēļ šis nebūs lēmums, ko Satiksmes ministrija vai Ministru kabinets pieņems uz labu laimi. Tuvojoties gada otrajai pusei, mēs redzēsim, vai aviācijas nozares konjunktūra kopumā ir labvēlīga, vai finanšu tirgos ir apetīte pēc šāda veida IPO. Ja tas izdosies, tad tas būs milzīgs solis “airBaltic” attīstībā, dodot iespēju pāriet tālākā attīstības fāzē, kā arī dos iespēju Latvijai atgūt līdzekļus, kas tika investēti Covid-19 laikā kā valsts atbalsts – kopumā aptuveni 400 miljoni eiro,” pauda Briškens.

Tāpat viņš atzina, ka pašlaik nav konkrēta lēmuma, cik liels “airBaltic” akciju īpatsvars būtu jākotē biržā, jo no sākuma ir jāredz, kāda ir tirgus situācija.

“Ja mēs jau pirms laika signalizēsim, cik tas būs, tas uzreiz, protams, ietekmēs tirgus apetīti un nav garantiju, ka pozitīvā veidā. Mēs droši šo lēmumu varam atlikt līdz brīdim, kad būsim ieguvuši objektīvu tirgus vērtējumu “airBaltic” kapitāldaļām,” sacīja Briškens.

Tāpat ministrs norādīja, ka uzņēmums pašlaik vērtē visas iespējas pārfinansēt obligācijas 200 miljonu eiro vērtībā, kuru termiņš beidzas 2024. gada jūlijā. Briškens norādīja, ka arī konsultanti labi apzinās, ka šo vērtspapīru pārfinansēšana ir viens no svarīgiem priekšnosacījumiem, lai varētu pretendēt uz sekmīgu IPO. Līdz ar to viens no risinājumiem ir, ka bankas, kuras organizē IPO, palīdz arī pārfinansēt obligācijas.

Savukārt jautāts par to, vai obligācijas varētu pārfinansēt valsts kā “airBaltic” akcionārs, jo valsts finanšu tirgos var aizņemties uz izdevīgākiem nosacījumiem nekā uzņēmums, Briškens šādu iespēju noraidīja, jo tad tas būtu uzskatāms par valsts atbalstu.

“Naudas cena šobrīd ir ļoti augsta. Valsts ir “airBaltic” akcionārs, un tad, ja visas citas opcijas ir izsmeltas vai tās ir negatīvas, vienmēr paliek iespēja runāt ar akcionāru. Bet mums ir saistības jau par iepriekš Covid-19 laikā sniegto valsts atbalstu, un valsts nevar tā vienkārši iepludināt jaunu naudu par tām likmēm, par ko valsts var aizņemties. Pat ja valsts kaut kādā brīdī investētu “airBaltic” aizdevuma formā vai kā citādi, tam būtu jānotiek uz tirgus nosacījumiem. Šeit nevar būt tā, ka tirgū var saņemt vienu likmi un valsts iedod aizdevumu par divreiz zemāku likmi, jo tad tas būs valsts atbalsts, kas nav pieļaujams Eiropas Savienībā,” uzsvēra satiksmes ministrs.

Viņš piebilda, ka pašlaik neredz nekādus “sarkanos vai dzeltenos karodziņus”, kas signalizētu par valsts atbalsta nepieciešamību, jo “airBaltic” finanšu tirgos var aizņemties pats un kredītreitings uzņēmumam nav mainījies.

Savukārt jautāts, vai vēl kāds satiksmes nozares uzņēmums, kura kapitāldaļu turētājs ir ministrija, varētu tikt gatavots IPO, Briškens sacīja, ka pašlaik runa ir tikai par “airBaltic”.

“Lai gan tīri teorētiski, ja skatāmies uz tiem uzņēmumiem, kas strādā konkurences apstākļos, es noteikti neizslēdzu, ka nākotnē varētu apsvērt šo uzņēmumu mazākuma akciju pakešu kotēšanu biržā, lai ģenerētu uzņēmuma attīstībai nepieciešamo kapitālu, uzlabotu pārvaldību, iedotu grūdienu Latvijas kapitāla tirgus attīstībai,” sacīja Briškens.

Savukārt gandrīz visām kapitālsabiedrībām būtu jāvērtē iespējas iesaistīties kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, norādīja ministrs.

“Tradicionāli kapitālsabiedrības vairāk ir paļāvušās uz banku aizdevumiem, īpaši tās, kurām ir pietiekami lieli apķīlājami aktīvi. Bet es noteikti rosinu mūsu nozares kapitālsabiedrībām vērtēt obligāciju emisijas kā vienu no iespējām piekļūt investīcijām nepieciešamajiem līdzekļiem,” pauda Briškens.

Jau ziņots, ka lietišķo ziņu aģentūra “Bloomberg” oktobrī vēstīja, ka “airBaltic” pievienojies vairākām citām Eiropas kompānijām, kas nolēmušas atlikt augsta riska obligāciju emitēšanu, bažījoties par ilgstoši augstām procentu likmēm un ģeopolitiskajiem riskiem, kas ietekmē tirgu.

“airBaltic” ir nolīgusi “STJ Advisors LLP” un “Superia Corporate Finance”, kas konsultē plānoto IPO.

“airBaltic” koncerna apgrozījums 2022. gadā bija 500,17 miljoni eiro, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā 2021. gadā, bet kompānijas zaudējumi samazinājās 2,5 reizes – līdz 54,219 miljoniem eiro.

Savukārt 2023. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2022. gadā, “airBaltic” koncerna apgrozījums palielinājās par 40,8%, sasniedzot 510,632 miljonus eiro. “airBaltic” pērn deviņos mēnešos strādāja ar 9,122 miljonu eiro peļņu pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 97,97% “airBaltic” akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam “Aircraft Leasing 1” – 2,03%.

Avots: LETA