Latvijas iedzīvotāji pagājušajā gadā devās 1,7 miljonos vienas dienas un vairāku dienu ceļojumos uz ārvalstīm, kas ir 2,7 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus salīdzinājumā ar 2019.gadu, kad pasaulē vēl nebija Covid-19 pandēmijas, pērn Latvijas iedzīvotāju ceļojumu skaits uz ārvalstīm bija par 27,5% mazāks.

Tostarp Latvijas iedzīvotāji 2022.gadā devās 425 800 vienas dienas ārvalstu braucienos, kas ir 3,6 reizes vairāk nekā 2021.gadā, tomēr par 52,9% mazāk nekā pirms pandēmijas 2019.gadā.

Vienas dienas ārvalstu braucienu izdevumi pagājušajā gadā palielinājās 3,3 reizes, sasniedzot 34,2 miljonus eiro. Vidējie viena brauciena izdevumi pagājušajā gadā bija 80,4 eiro, kas ir par 7,8 eiro mazāk nekā gadu iepriekš.

Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji vienas dienas braucienos pērn apmeklēja Lietuvu (57,7%) un Igauniju (33,8%).

Tāpat pagājušajā gadā Latvijas iedzīvotāji devās 1,3 miljonos vairāku dienu braucienos uz ārvalstīm, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, bet par 11,9% mazāk nekā pirms pandēmijas 2019.gadā.

Ārvalstu braucienos 2022.gadā pavadīti 7,5 miljoni nakšu, kas ir 1,6 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, bet par 16% mazāk nekā pirms pandēmijas 2019.gadā. Vidēji braucienā tūristi pavadīja 5,8 naktis, kas ir par 3,3 naktīm mazāk nekā 2021.gadā, kad pandēmijas radītie ceļošanas drošības noteikumi ietekmēja kopējo ceļojumu ilgumu.

Maksas naktsmītnēs vidējais uzturēšanās ilgums pērn bija piecas naktis, kas ir samazinājums par 2,5 naktīm, bet privātajās naktsmītnēs – 8,1 nakts, kas salīdzinājumā ar 2021.gadu ir samazinājums par 5,4 naktīm.

Populārākie ārvalstu vairāku dienu braucienu galamērķi 2022.gadā bija kaimiņvalstis – Igaunija (18,1%) un Lietuva (11,8%), seko Itālija (7,4%) un Spānija (6,2%). Vēl Latvijas iedzīvotāji bieži brauca uz Apvienoto Karalisti (4,4%), Poliju (4,3%), Baltkrieviju (3,7%) un Turciju (3,3%).

Pērn 23,9% braucienu iedzīvotāji nakšņoja privātās naktsmītnēs (radu vai draugu mājoklī, vasarnīcā un tamlīdzīgi), bet 76,1% braucienu bija nepieciešama naktsmītnes rezervēšana.

Dati arī liecina, ka 81,4% no braucieniem naktsmītnes tika rezervētas, izmantojot tūrisma operatoru vai aģentu pakalpojumus, tostarp globālajās rezervēšanas platformās, piemēram, “Booking.com”, “AirBnB”, “Expedia”, bet 18,6% braucienu – pie naktsmītņu pakalpojumu sniedzēja. No visām nepieciešamajām rezervācijām 75,8% tika veikti, izmantojot interneta automātiskās rezervēšanas sistēmas vai digitālās platformas.

Vairāku dienu ārvalstu ceļojumu izdevumi, salīdzinot ar 2021.gadu, pieauga 2,2 reizes un sasniedza 747,2 miljonus eiro, vienlaikus par 0,7% pārsniedzot izdevumus pirms pandēmijas 2019.gadā.

Vidēji viens ceļojums izmaksāja 573,3 eiro, kas ir par 100,7 eiro mazāk nekā 2021.gadā. Pērn vienas diennakts vidējās izmaksas bija 99,7 eiro, kas ir par 25,2 eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Visvairāk jeb 33,8% no izdevumiem pagājušajā gadā tērēti transportam, 33,4% – naktsmītnēm, 14,3% – ēdināšanas pakalpojumiem, 6,6% – izklaides un kultūras aktivitātēm, bet 11,9% – citiem izdevumiem.

Ārvalstu vairāku dienu braucienos iedzīvotāji pērn pārsvarā devās ar lidmašīnām – 55% (gadu iepriekš – 55,4%). Vieglās automašīnas izmantošana saglabājās kā otrā populārākā izvēle – šo transporta veidu izmantoja 37,7% (36,8%), savukārt autobuss, lai dotos ārvalstu braucienos, pērn izmantots 6,2% gadījumu (6%).

Pērn 38,1% braucienu tika izmantots privātais transporta līdzeklis, bet 61,9% gadījumu bija nepieciešams veikt transporta rezervāciju, tostarp 60% tika veikta pie transporta pakalpojuma sniedzēja, piemēram, konkrētajā aviokopmānijā, bet 40% – izmantojot tūrisma operatoru vai aģentu pakalpojumus. No visām nepieciešamajām rezervācijām 77% tika veikti, izmantojot interneta automātiskās rezervēšanas sistēmas vai digitālās platformas.

Biežāk ārvalstu vairāku dienu braucienos devās sievietes (56,7%), iedzīvotāji 35-44 gadu vecumā (25,8%), augstāko izglītību ieguvušie (57,6%) un nodarbinātie (77,2%).