Lietuva cer piesaistīt vairāk tūristu, kompensējot viesnīcām izdevumus par trešo nakti

3. septembris, 2021

Lietuvas valdība kompensēs viesnīcām izmaksas par trešo nakti, ko tajās pavada tūristi, paziņojusi ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite, paužot cerību, ka tas ļaus piesaistīt valstij vēl vismaz 20 000 tūristu.

Trešās nakts izmaksas paredzēts kompensēt 65 eiro robežās, šogad tam atvēlot vairāk nekā 750 000 eiro.

“Viens tūrists Lietuvā iztērē vidēji 350 eiro. (..) Lēšam, ka šis solis varētu palielināt tūristu skaitu par vismaz 20 tūkstošiem,” norādījusi ministre. “Gribam panākt, lai cilvēki, kuri ierodas Lietuvā pavadīt nedēļas nogali vai dažas dienas, te uzkavētos ilgāk. Statistika liecina, ka Lietuvā cilvēki pavada 2,4 naktis, bet Latvijā – vairāk par četrām naktīm.”

Pēc Armonaites teiktā, pagaidām šis atbalsts paredzēts rudens sezonā – līdz 8.novembrim, bet gadījumā, ja iecere izrādīsies veiksmīga, netiek izslēgta iespēja to pagarināt.

“Salīdzinot ar visiem citiem atbalsta instrumentiem, ko esam piešķīruši tūrisma nozarei, varētu likties, ka summa nav īpaši liela, bet mēs gribam izmēģināt šādu jauninājumu un paraudzīties, kā tas darbojas,” viņa norādījusi. “Ja šis instruments darbosies un cilvēki citās valstīs interesēsies par iespējām atbraukt uz Lietuvu, pieļauju, ka iespējamas arī citas iniciatīvas un līdzīgi instrumenti, varbūt meklēsim arī lielāku budžetu.”

Kā pastāstījis tūrisma veicināšanas aģentūras “Keliauk Lietuvoje” (“Ceļo Lietuvā”) vadītājs Daļus Morkvēns, projektā piedalās vairāk nekā 100 viesu izmitināšanas iestādes, tai skaitā aptuveni 40 viesnīcas.

“Kā tas viss izskatīsies ar tūrista acīm? Internetā viņam ik dienas parādīsies īpašs reklāmas lodziņš, kas aicinās apciemot Lietuvu. Lai to izdarītu, viņam būs jāatstāj sava e-pasta adrese, uz kuru tiks atsūtīts īpašs kods, kas ļaus rezervēt naktsmītni,” viņš skaidrojis.

2020.gadā Lietuvas viesu izmitināšanas iestādes uzņēma pusmiljonu ārvalstu tūristu – par 73% mazāk nekā gadu pirms tam, bet šā gada pirmajā pusē tūristu plūsma salīdzinājumā ar attiecīgo laikposmu pērn saruka par 30%.

 

Avots: LETA