Pirmie bateriju vilcieni posmā Rīga–Dobele varētu sākt kursēt līdz 2029. gada beigām

10. janvāris, 2024

Videi draudzīgākie bezizmešu tehnoloģijas bateriju vilcieni posmā Rīga–Dobele varētu sākt kursēt līdz 2029. gada beigām. Plānots pirkt divus vilcienus, katrā – vismaz 180 sēdvietu, prognozējamās izmaksas – vairāk nekā 21 miljons eiro.

Valdība otrdien, 9. janvārī, atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) iniciatīvu vismaz divu jaunu bateriju elektrovilcienu ritošā sastāva iegādei līdz 2029. gada 31. decembrim.

Premjere Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”) valdības sēdē atzina, ka uz šo projektu arī raugās ar bažām, ņemot vērā nedienas ar elektrovilcieniem, jo ar baterijām ziemas salā ir vēl lielākas problēmas.

Vilcienu iegādei plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir 21 287 963 eiro, tajā skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 18 094 768 eiro, Latvijas budžeta – 3 193 195 eiro. Nacionālais līdzfinansējums nav mazāks par 15% no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma, norāda SM.

Iegādātie vilcieni kursēs līnijā Rīga–Dobele, kur šobrīd tiek ekspluatēti dīzeļvilcieni. Tā kā posmā Rīga–Jelgava šobrīd jau brauc elektrovilcieni, bateriju elektrovilcieniem būs iespēja uzlādēties zem kontakttīkla, ļaujot tiem mērot bateriju režīmā neelektrificēto posmu Jelgava–Dobele, skaidro SM.

Lai palielinātu Rīga–Dobele vilcienu kursēšanas intensitāti, plānots, ka bateriju elektrovilcieni kursēs reizi divās stundās katrā virzienā.

2023. gadā šajā posmā dīzeļvilcienos bija paredzēts pārvadāt 40 259 pasažieru, bet, ieviešot jaunos vilcienus, paredzamais pasažieru skaits varētu augt līdz nepilniem 303 tūkstošiem cilvēku, tajā skaitā vairāk nekā 115 tūkstoši varētu autobusu vietā izvēlēties jaunos vilcienus, bet vairāk nekā 147 tūkstoši vilcienos varētu pārsēsties no automašīnām.

Latvija tuvāko gadu laikā plāno iegādāties jaunus – akumulatoru bateriju – elektrovilcienus, lai stiprinātu dzelzceļa kā sabiedriskā transporta mugurkaula lomu, attīstot bezemisiju dzelzceļa infrastruktūru, kā arī uzlabotu pasažieru pārvadājumu kvalitāti un pieejamību. Tāpat tiks nodrošināta labāka pasažieru dzelzceļa transporta integrācija kopējā Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta sistēmā, paskaidrojusi SM.

Autotransporta direkcija (ATD) 2023. gada rudenī izsludināja iepirkuma konkursa otro kārtu deviņu vilcienu iegādei.

Pirmajā kārtā konkursā pieteicās trīs kandidāti – “Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A.”, personu apvienība, kuras sastāvā ir “Škoda Transportation” un “Škoda Vagonka”, un “Stadler Polska”. Visi atzīti par atbilstošiem prasībām un aicināti iesniegt savus piedāvājumus arī otrajai kārtai, bateriju vilcienu iegādei līdz 2024. gada 1. martam.

Paredzēts, ka pirmie bateriju vilcieni kursēs maršrutos Bolderāja–Rīga–Sigulda; Rīga–Madona un Rīga–Dobele, taču iespējami arī citi maršruti, piemēram, perspektīvā aptverot arī citus galamērķus, kā Cēsis, Valmiera un citas pilsētas.

Tādējādi tuvāko gadu laikā tiks ne tikai būtiski uzlabotas ērtības pasažieriem un mobilitātes ātrums, bet arī nodrošināts videi draudzīgāks transports ar ļoti zemu trokšņa līmeni – bateriju vilcieni ir klusāki, līdz ar to arī draudzīgāki gan pasažieriem, gan iedzīvotājiem, kuri dzīvo dzelzceļa sliežu tuvumā, norādījusi ATD.

Vilcienus iepirks ATD, bet tos lietos uzņēmums “Pasažieru vilciens”.

Satiksmes ministrijā skaidroja, ka bateriju elektrovilcieni ir aprīkoti ar bateriju jeb akumulatoru tehnoloģiju, kas ļauj tiem braukt gan pa elektrificētām līnijām, izmantojot elektroenerģiju no kontakttīkla, gan neelektrificētām līnijām, kur tie izmanto baterijās uzkrāto enerģiju.

To priekšrocības – nav nepieciešamas lielas investīcijas, elektrificējot līnijas ar nelielu kustības intensitāti, vienlaikus tas ir videi draudzīgs risinājums.

Bateriju vilciens pa neelektrificētu dzelzceļa līniju bez uzlādes var nobraukt no 80 līdz 100 km, pēc tam vilcienam jāuzlādē baterija. To var nodrošināt, izveidojot uzlādes “stacijas”, kur bateriju uzlāde varētu ilgt maksimums līdz 25 minūtēm. Tāpat bateriju uzlāde notiek, vilcienam braucot pa elektrificētajiem posmiem, tāpēc garākos neelektrificētos maršrutos ir jāizveido elektrificētas zonas, lai veiktu visu maršruta ceļu, informē SM.

Iegādājoties bateriju vilcienus un modernizējot dzelzceļa infrastruktūru, plānots pakāpeniski nomainīt vecos dīzeļvilcienus.

 

Avots: LSM.LV